VAKARA ZIŅAS: Kamēr "Lauku sētas" Mārtiņš šovā, sieva "joksējas" apkārt
Mēs, pilsētnieki, bieži vien žēlojamies, ka rītos agri jāceļas, jo galvaspilsētas ielās ir neciešami sastrēgumi, bet uz darbu jāpaspēj laikus. Taču Rogu ģimene, kas dzīvo Talsu novada Laidzes pagasta meža vidū, LNT šova «Lauku sēta» uzvarētājs Mārtiņš Ainis Roga (30), viņa sieva Solvita (29) un viņu audžubērni Anna (6) un Roberts (5), mostas līdz ar pirmajiem gaiļiem. Pavasarī lasa maijpuķītes un audzē siltumnīcās jaunos stādus, vasarā rosās pa dārzu un pļavu, rudenī sēņo un ogo, bet ziemā uz mežu dodas pēc egļu skujām, jo pin adventes vainagus. Rogas nežēlojas, ka būtu grūta dzīve vai smags darbs, kas kaulus lauž.
Mārtiņš Ainis Roga audzis bērnunamā un ļoti labi zina, ko jūt bērni, kuri aug bez vecāku mīlestības un gādības. Ar sievu Solvitu Mārtiņš ir pazīstams ilgus gadus. Abi studējuši Kuldīgas arodskolā, kur Solvita mācījās par konditori, bet Mārtiņš apguva pavārmākslu. Jaunieši pabeidza skolu, un tikai gadu pēc tam abu starpā uzvirmoja stiprākas jūtas. Nu jau kopā nodzīvoti 12 gadi, desmit no tiem laulībā.
Rogu ģimene uzdāvināja bērniem ģimeni
Veidojot ģimenes ligzdiņu, Solvita un Mārtiņš ne mirkli nešaubījušies, ka abu sirdīs ir tik daudz mīlestības, lai kļūtu par aizbildņiem diviem maziem ķipariem. Mārtiņš teic, ka bērnu bioloģiskā māte ir viņa paša māsa, bet liktenis tā lēmis, ka māsai bērni nav vajadzīgi. Tādēļ pāris mēnešus pēc dzimšanas Anna un Roberts dzīvo laimīgi pie vecākiem Solvitas un Mārtiņa.
Vaicājot Rogām, kāpēc latvieši tik maz adoptē bērnus no bērnunamiem, Solvita teic, ka tas stereotipu dēļ: «Latvieši ir kūtri un bailīgi. Mēs pat nezinām, no kā ir izveidojies šis stereotips, ka cilvēkiem liekas, ka bērni no bērnunamiem ir muļķi un slimi. Taču tajā pašā laikā bļauj, ka bērni tiek adoptēti uz ārzemēm, pat uz Ameriku. Nu, bet tad ir jāpacenšas un jārada tepat bērniem ģimeniski dzīves apstākļi. Mēs taču to varam! Kad bērns man vakarā pasaka: «Mammu, es tevi mīlu!», nekas nevar būt labāks. Ikviens bezbērnu pāris var izaudzināt bērnu no bērnunama.»
«Mēs paši noteikti ņemtu vēl kādu bērniņu, bet, tā kā mūsu Annai pagājušajā gadā pasliktinājās veselība un viņa ļoti daudz slimoja, sapratām, ka Dievs mums sūta zīmi, ka pietiek ar diviem bērniem. Varbūt kaut kad nākotnē varētu paņemt aizbildniecībā vēl kādu mazuli, bet pašlaik ne,» tā Solvita.
Audžumamma no Francijas
Rogām ir īpaša saikne ar Franciju, jo šeit dzīvo Mārtiņa draugi un audžuģimene. Kad vēl Mārtiņš auga bērnunamā, apmaiņas programmā bērnunama bērniem piedāvāja iespēju vasaras un ziemas brīvlaikus padzīvot Francijā pie viesģimenēm. Tā arī Mārtiņš iepazina Franciju un apguva franču valodu. Jāpiebilst, ka viņš ļoti brīvi sarunājas franciski. Mārtiņam Francijā ir sava audžumamma Nadīna, kas interesējas un jūt līdzi audžudēla gaitām. Arī tagad reizi gadā Rogas brauc ciemos pie Mārtiņa audžuģimenes. No Parīzes ar ātrgaitas vilcienu ceļā jāpavada nepilnas divas stundas. «Neizslēdzam iespēju, ka vecumdienās, kad bērnus būsim izaudzinājuši, mēs varētu padzīvot Francijā. Tur dzīvo ārkārtīgi jauki un smaidīgi cilvēki, ne tādi kā Latvijā, kas viens otram gatavi nazi mugurā iedurt. Franču labestības un sirsnības tik ļoti pietrūkst šeit, Latvijā,» tā Solvita.
Māk izdzīvot tepat Latvijā
Taču, lai arī Solvitas un Mārtiņa draugi un kursabiedri pamet Latviju, darba meklējumos dodoties uz ārzemēm, Rogas strikti apņēmušies palikt. Viņi dzīvo un saimnieko savā lauku īpašumā. «Mēs mākam izdzīvot tepat Latvijā. Mums gadā brīvais mēnesis ir tikai janvāris. Tas ir laiks, kad nestrādājam un atpūšamies. Jau tagad zinām, ka no rīta aizvedīsim bērnus uz bērnudārzu un paši visu dienu gulēsim gultā.
Februārī sākam kurināt siltumnīcas un audzējam jaunos stādus. Pērn uzcēlām lielu siltumnīcu – 22 metrus garu un piecus metrus platu. Pavisam mums ir četras siltumnīcas. 8. martā uz Sieviešu dienu mums ir tulpju tirdzniecības laiks. Tad seko Lieldienas ar pūpoliem, jāņuzāles un ozollapu vainagi. Lasām un tirgojam visas meža veltes. Rudenī dzīvojamies pa purvu. Mirušo piemiņas dienā pinām skuju vainadziņus, pēc tam nāca adventes vainagi un eglītes. Ar žurnāla starpniecību vēlamies atvainoties Indrai, ka laika trūkuma dēļ fiziski nepaspējām izgatavot pasūtījumu – 150 adventes vainagu. Paralēli visiem darbiem abi ar vīru adām un tirgojam zeķes. Vīrs ar adāmmašīnu, bet es ar rokām adu. Vēl mums ir arī lopi kūtī. Pēc «Lauku sētas» Mārtiņš papildināja mūsu saimniecību un iegādājās bišu saimes. Biškopība jau ilgāku laiku ir Mārtiņa sapnis. Cerams, ka nākamgad būs arī pirmais medus. Ja grib, tad var izdzīvot!,» savus darbus, kas ģimenes budžetu pilda, uzskaita Solvita. «Tā ir mūsu ikdiena, tas ir normāli, ka ejam, darām un cīnāmies, nevis gaidām uz pabalstiem un īdam, ka esam slimi un neko nespējam. Katram jau ir kaut kādas problēmas, bet tās ir jāpārvar,» papildina Mārtiņš.
«Ģimene mums ir svēta lieta. Mēs viens otram radām laimes sajūtu. Nav jau tā, ka visu laiku tikai strādājam vien. Kopā ar vīru pelnām naudu, un visa ģimene to kopā arī tērējam. Atrodam laiku arī sev. Mēs visur braucam kopā. Ja ar vīru braucam makšķerēt un ir silts un saulains laiks, bērnus ņemam līdzi. Ziemā braucam arī uz Rīgu, uz teātriem un cirku. Kad uz upēm un ezeriem izveidojas ledus kārta, ar vīru intensīvi bļitkojam. Ķeram asarus un līdakas. Mūsu bērni ir kā traki uz zivīm, ēd ar kāru muti, tādēļ mums, vecākiem, jāsarūpē zivis pienācīgā daudzumā,» tā mamma Solvita.
Laimīgo lozi izvilka Mārtiņš
Sākotnēji šova «Lauku sēta» dalībnieku atlasei pieteicās gan Solvita, gan Mārtiņš. Rogas bija vienojušies, ka abus tāpat vienā šovā nepaņems, tādēļ startēs tas, kuru šova veidotāji izvēlēsies. «Es biju gatava palikt mājās, jo bērniem būtu par smagu, ja mēs abi ar vīru uz mēnesi būtu prom no mājām. Turklāt mēs arī savus darbus nevaram atstāt novārtā. Mums Kauguru un Talsu tirgos ir savas tirdzniecības vietas, kur vienmēr jābūt precēm, citādi zaudēsim savus klientus. Tā arī sanāca, ka laimīgo lozi izvilka Mārtiņš un viņu uzaicināja piedalīties «Lauku sētā»,» sarunā ar »Vakara Ziņām« stāsta Solvita. Tiesa gan, arī viņai sekoja piedāvājums piedalīties jaunā TV3 projektā «Paķer līdzbraucējus», kur viņa nodemonstrēja savas trakās autobraucējas prasmes. Lai piedalītos šajā šovā, no mājām Solvitai vajadzējis būt prom tikai divas dienas.
Rogu ģimenē mazajai Annai ir gluži vai gaišreģes spējas. Pirms Mārtiņš devās uz šovu, meita paziņojusi, ka tētis uzvarēs. Tā arī notika! «Bieži vien, ko Anna pasaka, tas arī notiek. Reiz pat viņa aizpildīja «Superbingo» loterijas biļeti un mēs laimējām naudiņu. Viņa ir mūsu mazais veiksmes talismaniņš,» piebilst mamma.
Meitai tētis ir Dieva vietā
Vissāpīgāk Mārtiņa prombūtni no mājām uztvērusi meita Anna. «Viņai tētis ir Dieva vietā! Un viņa ļoti raudāja un bļāva pēc tēta. Vissāpīgāk bija vakaros, kad nevarēja ar tēti sazvanīties, bet tādi ir šova noteikumi, ka dalībnieki ir šķirti no ārpasaules un nesazvanās ar saviem tuviniekiem. Meita vienubrīd bija ļoti sarūgtināta. Bēdājās, ka tētis ir mūs pametis un neesam vairs viņam vajadzīgi. Tas bija emocionāli grūti, bet savādāk, es jau pati riņķī apkārt «joksējos». Talsos tieši bija pilsētas svētki un tirdziņš, kur tirgojos. Tirgū satikām «Lauku sētas» atlases dalībnieku Jāni, ar kuru esam labi draugi, un pēc tam visi kopā aizbraucām pie ezera «iztusēties». Protams, mana draudzene visu fotografēja, lai vīram ir ko atrādīt, ar ko esmu bijusi kopā. Tā tas laiks, kamēr vīrs bija prom, paskrēja.
Meita mierīgāka palika, kad no šova izbalsoja Mārtiņu Mārtinsonu jeb lielo Mārtiņu, ar kuru bijām jau pirms šova sadraudzējušies. Mārtiņš tiekoties mūsu meitai izstāstīja, ka tētim šovā klājas labi un nav pamata uztraukumam,» atminas Solvita.
Piedzīvojums un stāsts par cilvēku attiecībām
Mārtiņš teic, ka šovā nemaz nebijis tik viegli, jo spēle paliek spēle. Nevis «Lauku sētas» darba uzdevumi bijuši nepanesami, bet gan psiholoģiskais moments: «Šova skatītājiem jau būtu pliekani visu laiku tikai skatīties, kā mēs tīrām mēslus, tādēļ bija nepieciešamas intrigas. Ja arī ēterā cits par citu neesam to pozitīvāko pateikuši, tas nenozīmē, ka arī reālajā dzīvē tā domājam. Ir jānodala šovs no reālās dzīves. Šova sākumā es radīju intrigu. Neviens nezināja, ka starp šova dalībniekiem izveidojusies domubiedru komanda jeb trijotne – es, Ilona Jeršova un Evija Smane. Gribas domāt, ka arī šova veidotāji diezgan vēlu uzzināja un saprata, ka esam trijotne. Mums bija sava stratēģija, jo tomēr trīs balsis ir spēcīgākas nekā viena. Paralēli smagajam darbam lauku sētā klusībā plānojām savu stratēģiju. Kad tiku līdz pusfinālam, sapratu, ka man ir jācīnās līdz galam. Protams, arī veiksmes faktors nostrādāja. Pēdējās fināla cīņas uzdevumā bija nepieciešama veiksme.»
Šova «Lauku sēta» uzvarētājam Mārtiņam Ainim Rogam galvenā balva ir ceļojums uz Brazīliju. «Ja arī Mārtiņš brauks viens šajā ceļojumā, viņš to ir godam pelnījis. Lai viņš atpūšas. Mums tagad jāsakrāj naudiņa, lai Mārtiņam pietiek, ko līdzi ņemt,» tā Solvita.
Zīmīgi, ka Mārtiņš pieteicies «Lauku sētas» šovam ar lielu neticību: «Es domāju, tur taču pieteiksies simti un tūkstoši. Ko tad mēs tur? Tagad ir patīkami, ka paklausīju sievai un pieteicos. Tas bija liels piedzīvojums un stāsts par cilvēku attiecībām,» atzīst šova uzvarētājs, bet sieva Solvita teic, ka Mārtiņš tik tiešām ir pārliecinošs šova līderis, ko pierāda arī fakts, ka vīrs saņēmis visas balvas: «Vistu, divriteni un ceļojumu!»
Sen jau būtu izskandalējusies
Tagad, noskatījusies visas «Lauku sētas» sērijas, Solvita atzīst, ka viņa nebūtu tik mierīga kā vīrs, jo sen jau būtu izskandalējusies ar citiem šova dalībniekiem un visus pie vietas nolikusi. «Sava netīrā veļa nav jāmazgā TV kameru priekšā, to var arī mājās izdarīt, » piebilst Solvita. Iespējams, ka šova veidotāji to sadzirdēs un jau nākamajā «Lauku sētas» sezonā TV ēterā redzēsim arī Solvitu.
Mārtiņa sieva arī neslēpj sarūgtinājumu, ka vīrs šovā fiziski izpumpējies: «Neviens ceļojums nav tā vērts, ja mans līdzcilvēks līdz spēku panīkumam strādā šovā. Kad citi dalībnieki nāca ārā no šova, jo tika izbalsoti, es redzēju kā viņi izskatās, un man palika bail par Mārtiņu. Vienubrīd biju gatava doties un viņu no šī šova izņemt. Cilvēkiem par mani radies nepareizs priekšstats. Runā, ka esmu noteicošā mūsu attiecībās un vienmēr dusmīga. Tā nebūt nav, ka to, ko es saku, to arī vīrs dara!».