Latvijas sabiedrībā pirms trim gadiem ir sākusies viedokļu polarizācija, un tā atstāj būtisku iespaidu uz iedzīvotāju attieksmi pret visu apkārt esošo, uzskatiem par notiekošo un arī institūciju reitingiem. To apliecina sociālo pētījumu kompānijas SKDS aptauja, kas tapusi pēc Neatkarīgās pasūtījuma.
Anekdotes par skolotāju, ārstu un mācītāju uz vientuļas salas nav dzirdētas, taču apgalvojums, ka bez šīm trim profesijām Latvijas miesti aizietu postā, gan. SKDS aptauja apliecina, ka iedzīvotāji visvairāk uzticas izglītības iestādēm, joprojām arī baznīcai, kuras priekšnieks debesīs it kā nemainās, un nedaudz mazāk, bet joprojām arī veselības aprūpes iestādēm. Neatkarīgā iepriekš arī vēstīja par spēka struktūru stagnējošajiem reitingiem, kas armijai ir ļoti labi, bet tiesai un KNAB vienkārši briesmīgi.
Bankām vāvere nepalīdz
Tradicionāli 23 dažādu institūciju konkurencē par neuzticamākajām iedzīvotāji atzīst politiskās partijas, Saeimu un valdību. Turklāt šis viedoklis ir kopīgs gan krieviem, gan latviešiem. Nākamās reitinga apakšgalā ir komercbankas. Nekādas mārketinga vāveres noguldītājas un zaķi kredītņēmēji pagaidām nepalīdz dzēst banku krīzes izraisīto neuzticību. To Neatkarīgajai atzīst arī Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace: «Reputāciju var zaudēt vienā dienā, bet, lai to atgūtu, ir nepieciešami gadi. Un pašlaik šie gadi iet.» SKDS dati rāda, ka pēdējos trīs gados neuzticība pret bankām mazinās, un, protams, kā ikvienā aptaujā, nozīme ir uzdotajam jautājumam. Arī pati asociācija pasūtina līdzīgu reputācijas pētījumu, tikai kompānijai TNS. Tajā respondentiem vaicāts par attieksmi konkrēti pret savu banku, un dati uzreiz ir labāki. Sanāk, ka banku sistēmai iedzīvotāji neuzticas, jo Parex bankrotēja, Krājbanka bankrotēja, bet ar savējo banku viss ir kārtībā un tai var uzticēties.
Tradicionāli pozitīvs reitings ir arī Latvijas Bankai, jo – kas gan to pēc atteikšanās no lata vairs varētu sabojāt. Ne jau piemiņas monēta ar kaķiem.
Pašvaldības tuvākas
Savu pētījumu kā atbildi uz SKDS pētījumu piedāvā arī nevalstiskās organizācijas (NVO), kuru uzticības reitings pēdējos trīs gados krītas. Latvijas pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe stāsta, ka pēdējo triju gadu laikā 89% iedzīvotāju ir iesaistījušies kādās pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs. Sabiedrisko organizāciju skaits valstī aug, tāpat kā NVO ietekme uz valdības darbu. Cita lieta, ka NVO bijušas arī aktīvas, paužot viedokļus dažādos diskutablos jautājumos, piemēram, par migrantu uzņemšanu. Tas automātiski var izraisīt pretreakciju citādi domājošajos. Un vēl viens reitingus ietekmējošs faktors esot tas, ka iedzīvotāji ne vienmēr saprot, ka arī pašu koris vai deju kolektīvs ir nevalstiska organizācija un pilsoniskas aktivitātes izpausme.
Negatīvs uzticamības reitings ir arī arodbiedrībām. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līderis Egils Baldzēns to saista ar vispārējo uzticības krīzi sabiedrībā: «Cilvēkus nepārliecina ne pozīcija, ne opozīcija – visur saskata savtīgas intereses.» Individuāli ekonomiskais stāvoklis arī pēc krīzes cilvēkiem īpaši neuzlabojas. Jomās, kur izplatīta ēnu ekonomika, arodbiedrībām vispār nav ietekmes, un plus vēl diskutablu ēnu uz arodbiedrību darbošanos kopumā metot Rīgas domei pietuvinātā LABA.
Te gan jāiebilst, ka pietuvinātība pašvaldībai tieši otrādi – varētu celt uzticēšanos, jo pretstatā valsts politiskajam aparātam pašvaldību reitingi ir ļoti labi. Te gan jāprecizē, ka SKDS aptaujā figurē nevis abstraktas pašvaldības, bet konkrēti «Jūsu novada/pilsētas pašvaldība». Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede skaidro, ka sava pašvaldība ir vistuvākā iedzīvotājam un pamatā tā risina saimnieciskas dabas, nevis politiskus jautājumus. Tāpēc arī iedzīvotāji uzticas.
Ziņas tievē
Atsevišķas aplūkošanas vērta institūciju grupa aptaujā ir masu mediji. Visi atrodamies reitingu pozitīvajā pusē, taču ar lejupslīdes tendenci, un ziņu portāli internetā atrodas jau bīstami tuvu negatīvajam uzticamības līmenim. Acīmredzot tāpēc, ka daudzi nopietnas ziņas putro ar tievēšanas receptēm un 20 mīlīgu kaķu attēliem. Latvijas Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders atzīst, ka arī drukātie mediji mēdz grēkot ar dažādu blēņu pasniegšanu par kaut ko briesmīgi svarīgu. Turklāt iedzīvotāji par drukāto presi mēdz uzskatīt visu, ko atrod savās pastkastēs. «Taču kopumā svārstības reitingos ir minimālas un satraukties par šādu aptauju nav pamata,» spriež žurnālistu priekšstāvis. Turklāt arī šajā gadījumā būtisks ir uzdotais jautājums, jo skatītājs/lasītājs/klausītājs uzticas savam informācijas kanālam, bet var neuzticēties visiem pārējiem. Tomēr lielāko artavu reitingu tendencēs ir devusi sabiedrības viedokļu polarizācija, kas sākusies pirms trim gadiem. Krīze beidzās, bet labāk nekļuva. Tad sākās karš Ukrainā. Bēgļu epopeja. Un sabiedrībai ir daudzveidīgs viedoklis ikvienā jautājumā.