Trīs veidi, kā ziemā nomirt

Nāve ziemā ir gana daudzveidīga, tomēr eksistē viena universāla recepte, kā no tās izbēgt. Glābēji rekomendē – domāt. Sekot visam, ko dari, jo ziemā aplamas rīcības sekas var izrādīties letālas © F64

Aukstums, uguns un tvans ir ziemas sabiedrotie. Valsts tiesu ekspertīzes centra darbiniekiem šobrīd darba pilnas rokas. Ragā sasalušus, apdegušus vai tvana gāzes uzpūstus ķermeņus viņiem gādā visi iespējamie glābšanas dienesti. Ugunsdzēsēji norāda, ka izdzīvošanai ziemā jāatceras tikai viena universāla rekomendācija – jādomā ar galvu. Tikai ne visiem tā ir.

Pelēki un neglīti viņi steberē savās ikrīta atkritumu konteineru apgaitās, kaut ko ielasa tarbās, savāc iepriekšējā vakarā pieslēptos bleķa gabalus un tad dodas uz Čiekurkalna tirgu, kas, vasara vai ziema, pievelk Teikas bomžus, ļaujot tiem palikt dzīviem. Metāls tiek uzpircējam, bet par to saņemtā nauda pa taisno ļergas tirgotājām, pie kuru krāsns atļauts pasildīties. Pēc rīta darbiem beidzot var saskaitīt pa nakti kritušos un piedzerties uz viņu veselību. Kas zina, varbūt nākamais rīts arī pašiem nepienāks.

Spirts piebeidz visus

Tomēr maldīgi ir iedomāties, ka sala nāve attiecas tikai uz bezpajumtniekiem. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra vadītāja vietniece Inga Martinova apstiprina, ka alkohola lietošana patiešāmm veicina nosalšanu, bet ar dzeršanu, kā zināms, aizraujas visus sociālo slāņu, dzimumu un vecuma grupu pārstāvji. Un tā mēdz gadīties bieži – cilvēks pēc neadekvātas alkohola lietošanas vienkārši netiek līdz mājām. Skurbumā nemāk novērtēt apkārtējo vidi, savu apģērbu un risku. Te pat zinātņu doktora grāds vairs nepalīdz. Par apģērbu jādomā pirms dzeršanas.

Pirmajā pēcsvētku nedēļā Latvijā reģistrēti 23 nāves gadījumi nosalšanas dēļ. Nākamos aprēķinus ekspertīzes centrs taisīs mēneša beigās, bet nav šaubu, ka aukstuma upuru skaits augs. «Nekas jau vēl nav beidzies, kamēr ārā ir auksti,» konstatē Inga Martinova.

Līdztekus alkohola nogurdinātajiem vēl viena liela aukstuma upuru grupa ir vecie ļaudis. Ātrās palīdzības pārstāve Inga Vītola stāsta, ka mediķi bieži vien saņem izsaukumus pie senioriem, kas pārsaluši neapkurinātās telpās, bet paši vairs nespēj sev palīdzēt. Pakrituši, veselības problēmu saasinājuma dēļ nespēj piecelties, kur nu vēl krāsni iekurināt. Labi, ja izdodas piezvanīt glābējiem. Taču ir gadījumi, kad kaimiņi vai tuvinieki par nosalušo sāk interesēties pēc vairākām dienām, un tad mediķiem tur vairs neesot ko darīt.

Vīrieši mirst ekstrēmāk

Galu galā visi neskaidrās nāves gadījumi nonāk ekspertīžu centrā, un nāve no aukstuma te būs biežs viesis līdz pat pavasarim, kad nosalušo vai sadegušo vietu ieņems noslīkušie. Ziemā šis esot retāks nāves iemesls, kaut gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka viens bļitkotājs šoziem pamanījies noslīkt. Vēl pieci cilvēki izglābti. Kāds neapdomīgs pārītis pa plāno Daugavas ledu vizinājies ar sniega motociklu, citi ielūzuši slēpojot.

Pārliecinoši izplatītākais nāves iemesls pašlaik glābēju praksē ir uguns un netieši aukstums. VUGD pārstāve Viktorija Gribuste skaidro, ka tradicionāli nelaimes izraisa neuzmanīga rīcība ar uguni, taču ziemā daudzi cilvēki iet bojā ar apkures problēmām saistītajos ugunsgrēkos. Krāsnis nav kārtībā vai elektroinstalācija neiztur sildītāju slodzi un saiet īsajā. Nāves skaitītājs dienesta mājaslapā šogad uzrāda jau desmit mirušos. Tāpat kā vasarā, arī ziemā vairākums bojā gājušo esot vīrieši. Viņi vairāk aizraujas ar makšķerēšanu, alkohola lietošanu, vairāk riskē. Mirst ekstrēmākos veidos. Kurš ielēks uz galvas, kurš tālāk aizpeldēs, staigā pa ļoti plānu ledu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Sievietēm ir spēcīgāks pašsaglabāšanās instinkts,» secina glābēji. Vidējais vecums pērn bojā gājušajiem vīriešiem ir 55 gadi, sievietēm 64.

Neredzamais slepkava – tvans

Vēl viens iespējamais nāves un ciešanu veids, kas tieši saistīts ar apkuri, taču lielākoties paliek ārpus ugunsdzēsēju statistikas, ir saindēšanās ar tvana gāzi. Gada laikā ap 100 mirušo. Par to trauksmi ceļ Gaiļezera slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnika. Šogad jau divas ģimenes te nogādātas pēc smagas saindēšanās ar tvanu, un pie vainas nav par agru aiztaisīts malkas krāsns šīberis, bet gan gāzes apkures katli. Tiem nepieciešama pastāvīga skābekļa pieplūde, bet, ja mājās ielikti blīvi noslēgti pakešu logi un ventilācija ziemas režīmā tiek aiztaisīta, apkures katls sāk ražot nāvējošu siltuma blakusproduktu. Paveicas, ja kaimiņi vai radi tvana iemidzinātos atrod vēl pirms kaulainās. Tad viņus vēl iespējams izglābt.



Svarīgākais