MIRST MĀJDZĪVNIEKI: Suņu barības skandāls vēršas plašumā

Zemkopības ministrijas izveidotā izpētes grupa turpina pētīt jaunas suņu sērgas uzliesmojuma iemeslus, soli pa solim virzoties pa nosprausto pētījuma programmu. Šobrīd jau pāri pusei. Suņi tikmēr turpina slimot un mirt, bet barības ražotājs Tukuma Straume – ražot un atkauties no pārmetumiem, jo nav tiešu pierādījumu slimības saistībai ar barību, kaut gan vienīgais, kas saista sasirgušos suņus, ir konkrētā zīmola sausā barība.

Suņu īpašnieku ciešanas parasti ir vēl lielākas nekā tās, ko cieš viņa četrkājainais draugs, un slimība ar latīnisko nosaukumu megaesophagus ir briesmīga. Suņa barības vadam paplašinoties, tas tiek pārbāzts ar ēdienu, taču kuņģī nekas netiek un dzīvnieks burtiski mirst no bada. Lielās sāpēs un mokās.

Kopīgais faktors

Slimības uzliesmojums sākās pērnā gada pavasarī, veterinārārsti bija neizpratnē par cēloņiem, sērga piemeklēja ļoti dažādus suņus – lielus mazus, šķirnes, bezšķirnes. Vārds pa vārdam, salīdzinot dažādus gadījumus, aizrakās līdz vienai vienīgai kopīgai pazīmei. Šie suņi tikuši baroti ar Latvijā ražotu sauso barību. Tad arī Zemkopības ministrija atzina, ka vetārstu un suņu saimnieku satraukumam ir pamats, un izveidoja izpētes grupu. Tās vadītāja Ilze Matīse van Houtana Neatkarīgajai apstiprina, ka no 60 pētītajiem saslimušajiem suņiem 94% gadījumu tie baroti ar vienu un to pašu barību. Taču tieša sakarība starp barību un saslimšanu – vai tā būtu kāda ķimikālija, baktērijas vai smagie metāli – pagaidām nav atrasta. Uzņēmums, kura reputācija šā skandāla dēļ neapšaubāmi cieš, uzskata, ka pētīšana jāpārtrauc. Barība un ražotne pārbaudīta krustu šķērsu, taču nekas neesot atrasts. Valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks šo uzskata par uzņēmuma nomelnošanas kampaņu. Konkrēto barību Latvijā ēdot 33 000 suņu – ik mēnesi tiek saražotas 300 tonnas. Konkurentiem esot par ko apskaust. Melnās kampaņas pasūtītāju viņš nenosauc, bet izpildītāji esot sauja veterinārārstu un pētnieku.

Izmeklēšana pusē

Jāatzīst, patiešām grūti iedomāties situāciju, kurā uzņēmējs būtu ieinteresēts noindēt savus klientus, tomēr pasaulē pārtikas skandāli gadās, tostarp arī saistīti ar dzīvnieku barības ražošanu. No valsts puses pētījumā piedalās zinātniskā iestāde BIOR. Tā gan pati veikusi analīzes, gan sūtījusi paraugus uz laboratorijām ārzemēs. Direktors Aivars Bērziņš stāsta, ka pagaidām gūts apstiprinājums vien tam, ka slimība nav ģenētiski iedzimta. Tātad paliek ārējā vide, un barība ir tās sastāvdaļa, taču nav arī gūti tādi pierādījumi, kas liktu apšaubīt šīs barības kvalitāti un izslēgt to no turpmākas aprites. BIOR vadītājs arī uzsver, ka pētījumā iesaistīts liels daudzums ekspertu, vairākas laboratorijas, un viņam pašam radies jautājums, vai tiešām šie četri pieci saslimšanas gadījumi mēnesī ir daudz. Vai ir tāda satraukuma un uzmanības vērti. Galvenā pētniece Ilze Matīse van Houtana par to nešaubās – tas, ka pagaidām slimības izraisītāju barībā nav izdevies atklāt, ir iemesls pētījumu turpināt, nevis slēgt: «Šī ir ārkārtas situācija. Tā ir slimība, kas suņiem ir līdz šim nepieredzētos apmēros, un tai noteikti ir saistība ar kādu faktoru no apkārtējās vides. Mēs nevaram to ignorēt. Vetārstiem jāzina, ko atbildēt suņu īpašniekiem, jo slimības gaita arī viņiem ir emocionāli ļoti traumatiska.»

Konflikts augstos toņos

Arī Latvijas Veterinārārstu biedrība nedomā likties mierā – ja valsts Zemkopības ministrijas personā lems izmeklēšanu pārtraukt, veterinārārsti meklēšot atbalstu citu valstu zinātniskajos institūtos un piesaistīs dzīvnieku īpašnieku ziedojumus. Jo suņi turpina mirt. Biedrības pārstāve veterinārārste Lita Konopore stāsta, ka viņas praksē pēdējais saslimšanas gadījums konstatēts svētdien, sunītis tika atvests uz eitanāziju. Un nav nekādu pazīmju, ka slimība ietu mazumā – tie ir desmiti gadījumu ik mēnesi. Un, visticamāk, daudz ir tādu lauku rekšu, pekšu un šariku, kuri ar savu kaiti līdz vetārstiem nemaz nenonāk. Pārmetumus korumpētībā un melnā PR taisīšanā vetārste kategoriski noraida. Dakteriem vispār no šā skandāla neesot nekāda labuma, jo tas met ēnu uz visu gatavās barības tirgu, ko veterināri līdz šim ieteikuši kā labu un sabalansētu esam. Suņu īpašnieki arvien biežāk taujā pēc receptēm pašrocīgai ēdiena sagatavošanai.

Slimības cēloņu izmeklēšanu pavada ļoti asa retorika no abām pusēm, un, jo tuvāk būs pētījuma gala ziņojums, jo asāka tā kļūs. Uzņēmumam ir pamats satraukties par traumēto reputāciju, jo tas ražo pārtiku ne tikai suņiem, kaķiem, bet arī mājlopiem un galu galā nodarbojas ar graudu pirmapstrādi. Abas puses – pētītāji un pētāmie – viena otru apsūdz nekorektā rīcībā, manipulācijās ar faktiem un to slēpšanu. Tomēr no suņu un viņu saimnieku viedokļa pats galvenais ir nevis barības noiets vai veterināru labais vārds, bet noskaidrot, kādēļ suņi saslimst ar barības vada dilatāciju – megaesophagus – un mirst.