Zīle: EK prezidentei ir jāpārvar politiski šķēršļi ES ārējās robežas nostiprināšanai, jo juridisku ierobežojumu tam nav

© Kaspars Krafts / F64

Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai ir jāpārvar politiski šķēršļi Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas nostiprināšanai, jo juridisku ierobežojumu tam nav, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (NA).

Pirmdien ES Padome un EP vienojās par 2022.gada ES vispārējo budžetu, no kura tiks novirzīti līdzekļi uz jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanās vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs, kā arī ES partnervalstīs visā pasaulē.

Runājot par nākamā gada ES budžetu, Zīle atzīmēja, ka panākti nelieli grozījumi, piemēram, ir palielināts finansējums ES ārējās robežas nostiprināšanai tām valstīm, kurām ir robeža ar Baltkrieviju, un tās ir Latvija, Lietuva, Polija. Politiķis atzīmēja, ka summa nav liela, tie ir 25 miljoni eiro.

"EK ir jāpaplašina politiskais lēmums. Juridiski var izlietot finansējumu fiziskai robežas nostiprināšanai. Juridiskā izpēte ir veikta, un Leienas nesen sacītais, ka ES nevar finansēt robežas izbūvi juridisku apstākļu dēļ, nav patiesi. Ja Leiena grib būt ģeopolitiskas komisijas līdere, kā viņa pati to apgalvo, viņai būs jāpārvar politiskie šķēršļi," sacīja Zīle.

Pēc Zīles paustā, EP un ES Padomes "samierināšanas procedūra" ir noslēgusies. Panāktā gala vienošanās ir par nepilniem 500 miljoniem eiro lielāka nekā sākotnējais piedāvājums. Pamatā šie līdzekļi tiks novirzīti pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa", vides un ar klimata izmaiņām saistītajai programmai "Life". Panākta vienošanās, ka 200 miljoni vakcīnu pret Covid-19 devu tiks novirzīti programmai "Covax", kas sniedz atbalstu trešajām pasaules valstīm.

"Tā ir teju rutīna, kas ļauj EP "parādīt zobus" un izmantot mazliet vairāk Eiropas nodokļu maksātāju naudu nākamajā budžetā, nekā to gribētu EK un ES Padome. Sarunās par nākamā gada vispārējo budžetu bija nepārprotams donorvalstu, īpaši Vācijas un Francijas spiediens, ka visas iniciatīvas "NextGenerationEU" atmaksai neizmantotās apropriācijas ir jāizmanto tikai šim mērķim un savlaicīgai atmaksai, piedevām šo mehānismu vēlējās uz visu Daudzgadu budžeta periodu. EP šādai nostājai nepiekrita," teica Zīle.

Kā ziņots, ES 2022.gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 169,516 miljardu eiro un maksājumu apropriācijas 170,603 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 1,14% no ES Nacionālā kopienākuma.

2022.gada budžets aptver gan jaunās Daudzgadu finansēšanas shēmas 2021.-2027.gadam (MFF) prioritātes, veicinot dalībvalstu konverģenci, ES ekonomikas atveseļošanu, kā arī atbalstot zaļo un digitālo pāreju, lai padarītu Eiropas ekonomiku taisnīgāku, izturīgāku un ilgtspējīgāku nākamajām paaudzēm. Tāpat tas paredz nepieciešamo finansējumu ārkārtas situācijām un aizvien jauniem izaicinājumiem un satricinājumiem veselības, ekonomikas un migrācijas jomās.

Vienošanās rezultātā budžeta lēmējinstitūcijas ar papildu resursiem stiprinājušas pētniecības programmu, lai turpinātu finansēt ar veselību, klimatu un vidi saistītās pētniecības un inovāciju aktivitātes, tāpat ar jaunatnes politiku saistītās programmas, ES robežu pārvaldības programmas, tostarp, piešķirts papildu finansējums risinājumam situācijai uz ES ārējās robežas ar Baltkrieviju, par kura sadali un piešķiršanu skartajām dalībvalstīm tiks lemts turpmāk.

Ar papildu resursiem stiprinātas arī ārējās darbības finansēšanas programmas, pamatā sniedzot atbalstu sadarbības valstīm. Dalībvalstīm iezīmētais finansējums MFF ietvaros tiek plānots atbilstoši vajadzībām attiecīgajā finanšu gadā un netiek apdraudēts. Tāpat gala vienošanās par budžetu paredz arī samērīgas budžeta rezerves ārkārtas situāciju risināšanai.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji norāda, ka Latvija diskusiju laikā vairākkārt iestājās par nepieciešamību apstiprināt līdzsvarotu budžetu, kurš ir funkcionāls ar pietiekamiem resursiem neparedzētiem gadījumiem un krīzēm, kā arī programmu ieviešanas tempam atbilstošu finansējumu, uzsverot pāreju starp plānošanas periodiem un nacionālo prioritāšu nozīmību.

Kopumā 2022.gadā lielāko daļu no ES finansējuma Latvija turpinās saņemt Kohēzijas politikas (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda) un Kopējās lauksaimniecības politikas (Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda) ietvaros.

EK pārstāvniecība Latvijā informē, ka, kolīdz budžets būs pieņemts, tas ļaus ES piesaistīt ievērojamus līdzekļus, lai ES arī turpmāk varētu rīkoties, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un tās sekām, kā arī lai dotu impulsu ilgtspējīgai ekonomikas atlabšanai un aizsargātu un radītu darbvietas. Tas veicinātu turpmākas investīcijas zaļākā, digitālākā un noturīgākā Eiropā, vienlaikus gādājot par visneaizsargātākajām personām tās kaimiņvalstīs un citur pasaulē.

Ar budžetu, par kuru pirmdien panākta vienošanās, līdzekļi tiks novirzīti uz jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanās vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs, kā arī ES partnervalstīs visā pasaulē.

Tostarp, ir panākta vienošanās novirzīt 49,7 miljardus eiro saistībās, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu, veicinot investīcijas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā, bet 53,1 miljardu eiro kopējai lauksaimniecības politikai un 971,9 miljonus eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam - tos saņems Eiropas lauksaimnieki un zvejnieki, un šie līdzekļi arī nostiprinās agrārās pārtikas un zivsaimniecības nozares noturību un nodrošinās iespējas, kas ir vajadzīgas krīzes vadībai.

Tāpat panākta vienošanās 12,2 miljardus eiro novirzīt pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa", lai atbalstītu ES pētniecību tādās jomās kā veselība, digitālā joma, rūpniecība, kosmoss, klimats, enerģētika un mobilitāte, bet 613,5 miljonus eiro - Vienotā tirgus programmai, kas atbalsta konkurētspēju un mazos un vidējos uzņēmumus, ieskaitot tūrisma nozari.

Vēl 839,7 miljonus eiro novirzīs programmai "ES - veselībai", lai atbalstītu Eiropas veselības savienību un vispusīgi tiktu apmierinātas Savienības pilsoņu veselības vajadzības.

Savukārt 1,2 miljardus eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda novirzīs tam, lai nodrošinātu, ka pāreja uz klimatneitralitāti dod rezultātu visiem, bet 755,5 miljonus eiro no programmas "LIFE" - lai atbalstītu rīcību vides un klimata politikas jomā.

Panākta vienošanās, ka 2,8 miljardus eiro novirzīs Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, no kura tiks finansēta moderna, augstas veiktspējas transporta infrastruktūra, kas atvieglos pārrobežu savienojumus.

Vēl 3,4 miljardus eiro novirzīs programmai "Erasmus+", kas būs ieguldījums jaunatnē, kā arī 406 miljonus eiro - kultūras un radošajām industrijām no programmas "Radošā Eiropa".

Savukārt 1,1 miljardu eiro novirzīs Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un 809,3 miljonus eiro Integrētās robežu pārvaldības fondam, lai pastiprinātu sadarbību ārējo robežu pārvaldībā, ieskaitot 25 miljonus eiro robežas ar Baltkrieviju aizsardzībai, kā arī migrācijas un patvēruma politikai, kurā ietverts arī papildu finansējums pārmitināšanas saistībām.

Vēl 227,1 miljonu eiro novirzīs Iekšējās drošības fondam, bet 945,7 miljonus eiro - Eiropas Aizsardzības fondam, lai atbalstītu Eiropas stratēģisko autonomiju un drošību.

Savukārt 15,2 miljardus eiro novirzīs ES kaimiņvalstu un starptautiskās attīstības un sadarbības atbalstam. Nolīgumā ir iekļauti mērķtiecīgi palielinājumi Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam (NDICI) - "Eiropa pasaulē" (190 miljoni eiro), galveno uzmanību pievēršot Afganistānai un Sīrijai, kā arī humānās palīdzības programmai (211 miljoni eiro), kas daudzviet pasaulē risinātu krīzes situācijas.

Svarīgākais