Runājot par patvēruma meklētāju tiesībām un nodrošinājumu, amatpersonas allaž piemin izmaksājamo ikdienas pabalstu pārtikas iegādei – divus eiro un piecpadsmit centus, ko saņem ikviens Mucenieku iemītnieks – vienalga, vai viņš būtu bagāts vai nabags.
Tomēr, izrādās, Latvijas normatīvajos aktos ir iestrādāta nepieciešamība izvērtēt patvēruma meklētāju materiālo stāvokli, pirms dalīties ar viņiem Latvijas nodokļu maksātāju naudā.
Realitātē šāda izvērtēšana notiek visai nosacīti – robežsargi uz robežas vien noskaidro, vai patvēruma prasītājs patiesībā nenodarbojas ar skaidras naudas kontrabandu. Visticamāk, Latvijas valsts arī attiecībā uz prāvāko pabalstu jau pēc bēgļa statusa iegūšanas bagātos un nabagos īpaši nešķiros.
Pašlaik Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) praktizē šādu kārtību: tie migranti, kuri izmanto iespēju dzīvot patvēruma meklētāju centrā Mucenieki, naudu saņem, bet tie, kas izvēlas dzīvot ārpusē, nesaņem. PMLP pārstāve Santa Jonāte stāsta, ka tādi gadījumi esot – Ukrainas pavalstnieki, kuri pieprasījuši patvērumu, mēdz mitināties pie saviem Latvijas radiem. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka Muceniekos dzīvo vieni vienīgi nabadziņi. Ir arī tādi, kas vienkārši nevēlas deldēt savus uzkrājumus, kamēr nav tikuši skaidrībā par jauno mītnes zemi, un tā, iespējams, būs kāda cita Eiropas valsts.
Pērnruden par bēgļu seju Latvijā uz brīdi kļuva divi izskatīgi patvēruma meklētāji no Sīrijas – musulmanis Muhameds un kristietis Džordžs. Abi Latvijā nonākuši caur Krieviju, kur viņi pirms tam mācījušies. Vīzu termiņi beigušies, bet Sīrijā viņi nevēlējās atgriezties, jo tad nāktos iet armijā. Tāpēc izvēlējušies samaksāt kontrabandistiem 6000 eiro katrs, lai nokļūtu pāri mūsu robežai. Nauda viņiem nav bijusi problēma, jo abi ir no pārtikušām ģimenēm. Tālākais mērķis bija Zviedrija, bet ciet viņi paņemti, kad tikuši līdz Igaunijai. Atsūtīti atpakaļ uz Latviju, kur tad nu pieprasījuši patvērumu. Arī šie turīgie jaunie cilvēki, kas var atļauties apceļot pusi pasaules un bez problēmām maksāt milzu summas noziedzniekiem, var rēķināties ar Latvijas valsts pabalstu. Iespējams, tas nav pareizi, ja jau likums paredz nepieciešamību izvērtēt patvēruma meklētāju finansiālo stāvokli.
Pastāvošo tiesisko regulējumu Neatkarīgajai izskaidroja tiesībsargs Juris Jansons. Patvēruma likums pienākumu noteikt patvēruma meklētāju izdevumu apmēru un segšanas kārtību deleģē Ministru kabinetam. Attiecīgi procedūru, kādā patvēruma meklētājs tiek pie EUR 2,15 dienā (pašlaik), regulē Noteikumi par uztura, higiēnas un pirmās nepieciešamības preču iegādes izdevumu apmēru patvēruma meklētājam un šo izdevumu segšanas kārtību.
Lai saņemtu naudu, patvēruma meklētājam, pirmkārt, jāiesniedz iesniegums, kurā jāinformē par viņa rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem, un jāuzrāda derīgs personas dokuments. Otrkārt, PMLP amatpersonai, izvērtējot konkrēto situāciju, proti, patvēruma meklētāja materiālo stāvokli, jāpieņem lēmums par naudas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, ja patvēruma meklētājam pašam ir pietiekami daudz naudas.
Tiesībsargs norāda: «No iepriekš citētā jāsecina, ka Latvijā jau šobrīd ir ietverts [pienākums] atbildīgajām PMLP amatpersonām vērtēt patvēruma meklētāja materiālo stāvokli, pirms piešķirt naudas līdzekļus pirmās vajadzības preču un uztura segšanai. Par regulējuma piemērošanu praksē iesakām vērsties PMLP.» Bet prakse, kā noskaidroja Neatkarīgā, no teorijas ievērojami atšķiras.