Centieniem diskreditēt veterinārārstu darbu pie Latvijā uzliesmojušās bīstamās kaites Megaesophagus iemeslu noskaidrošanas seko tāda kā neoficiāla pētījuma pārtraukšana. Zemkopības ministrija ir pakļāvusies industrijas un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes spiedienam – naudas nav un nebūs.
Patiesības noskaidrošana šajā lietā, iespējams, apdraud biznesu, jo 94% saslimušo suņu ir lietojuši viena zīmola sauso barību. Savukārt patiesības nenoskaidrošana apdraud suņus, kas ēd šo barību. Viņi mirst no barības vada dilatācijas. Šobrīd suņu, viņu saimnieku un veterināru ietekme ministrijas gaiteņos šķiet krietni vājāka nekā uzņēmuma Tukuma straume lobijs.
Dīvainības naudas lietās
Jāatgādina, ka pētījuma pasūtītājs un tātad arī rezultātu īpašnieks ir Zemkopības ministrija, bet izpildītājs – zinātniskais institūts BIOR, kas sērgas izpētei nokomplektēja pētnieku grupu veterinārās patoloģes Ilzes Matīses van Holtenas vadībā. Pērnā gada maijā tika arī sarēķināts pētījumam nepieciešamais budžets – analīzes, laboratorijas, paraugi, reaģenti, konsultācijas ar ārzemju kolēģiem, algas. Tāmes summa bija 72 000 eiro. Taču ziņas par šīs naudas ceļiem ir visai pretrunīgas. Pētnieku grupa lēš, ka līdz šim varētu būt iztērēta aptuveni puse naudas, bet precīzi tas nav zināms, jo naudas plūsmu koordinē BIOR. Pašlaik pētījums esot pusē, būtu jāturpina arī barības analīze. Taču, lai nonāktu pie galīgās atbildes, nepieciešami vēl 32 254 eiro. Un te sākas dīvainības, jo saskaņā ar BIOR un Zemkopības ministrijas skaidrojumiem viss pētījuma budžets ir nieka 10 000 eiro. Tas nav ne tuvu reāli paveiktajam, kur nu vēl plānotajam. Šo pretrunu cēloni Neatkarīgajai noskaidrot neizdevās. Acīmredzot kāds blefo. Ceturtdien pētnieki paziņoja, ka nav iespējams pabeigt darbu maija pirmajā nedēļā, «ja rīt nebūs naudas». Savukārt ministrijas preses dienests uz to atbildēja: «Iesāktie izmeklējumi tiks pabeigti esošā finansējuma ietvaros, un tie arī tika plānoti.»
Dzīvām būtnēm jāuzmanās
Pilnīgi skaidrs, ka ministrija runā par dažām jau pasūtītām analīzēm, kuru rezultāti tiek gaidīti no ārzemēm, bet ne par to plašo darba apjomu, ko plānojuši veterināri. Neatkarīgā jau vēstīja, ka pētījumā vēl jāveic vesela virkne izmeklējumu, tajā skaitā arī barības kvantitatīvo analīzi. Iespējams, tieši šī pēdējā sastāvdaļa ir iemesls, kādēļ pētījums teorijā tiek turpināts, bet praksē apturēts.
Ja Zemkopības ministrija savu pozīciju nemainīs, tad veterināriem un suņu saimniekiem nāksies meklēt citus ceļus, kā aizrakties līdz sērgas cēloņiem. Iespējams, iesaistīsies vetklīnikas, iespējams, suņu īpašnieki dibinās speciālu fondu. Bet ne jau tikai viņiem par to jāraizējas. Kā atzīst Ilze Matīse van Holtena: «Slimība pati par sevi nepazudīs, un mums jānoskaidro, no kurienes tā nākusi, jo tā var ietekmēt ne tikai suņus, bet arī citas dzīvas būtnes.»
Un šī ir vēsts, par kuru pilnīgi noteikti jāraizējas Tukuma straumei, kas bez mīļdzīvnieku pārtikas ražo arī lopbarību un veic graudu pirmapstrādi, bet graudi attiecas arī uz cilvēku ēdienkarti.
Alternatīva – putriņa
Līdz šim gana naidīgajā stāstā pagājušajā nedēļā notika arī kāds pozitīvs pavērsiens. Latvijas Veterinārārstu asociācija un Tukuma straume apsēdās pie kopīga sarunu galda. Turklāt pēc nelielas stīvēšanās izdarīja to pat žurnālistu klātbūtnē. Uzņēmuma vadītājs Aivars Podnieks ieradās divu sabiedrisko attiecību speciālistu pavadībā. No otras puses – vetārsti. Pētījuma vadītāja prezentēja pašlaik pieejamos rezultātus – ierobežotā apjomā, ko atļāvusi Zemkopības ministrija. Atbildēja uz āķīgiem jautājumiem – par suņu izmeklēšanā izmantotajiem rentgenaparātiem, par saslimušo skaitu, kas BIOR interpretācijā atšķiroties. Par anketēšanas metodes uzticamību zinātniskajā pētniecībā. Tikšanās beidzās uz salīdzinoši pozitīvas nots, apsvērta ideja pētījuma grupā iekļaut uzņēmuma nolīgtu pārstāvi – vetārstu. Būtu jāvienojas par turpmākās sadarbības veidiem.
Protams, ja vien šis Zemkopības ministrijas iniciētais un finansētais pētījums vispār tiks turpināts. Ko darīt suņu īpašniekiem, ja ne? Latvijas Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža atbild – jāiepazīstas ar informāciju par slimību un tad pašiem jāpieņem lēmums, ar ko barot savus mīluļus. Galu galā tagad modē ir zaļais dzīvesveids.