Par spīti VK iebildēm, zemnieku biedrības joprojām saņem ievērojamu summu no valsts

Zemkopības ministrija turpina finansēt nevalstiskās organizācijas, kuras visas mājo zem viena jumta ar nozares politisko vadību, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Vides sargi šonedēļ cēla trauksmi, ka Zemkopības ministrija, grozot noteikumus par koku ciršanu un vēlas slepus vērst plašumā kailcirtes. Bet TV3 šonedēļ par vēl kādu ātru ideju, ko ZZS politiķi gribēja izkārtot, grozot kādu likumu Saeimā. To pētot, nonācām pie secinājuma, ka joprojām katru gadu no valsts budžeta apmaksājam dažu izredzētu lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pastāvēšanu. Par to tieši “Nekā personīga” sāka publiski runāt vēl pirms kritiku savā revīzijā izteica Valsts kontrole.

Nevalstisko sektoru ar valstisko zem viena jumta savulaik pulcināja agrākā Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma un ministrs Jāns Dūklavs. Tapa Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome. Doma bijusi nozares politikas veidošanā iesaistīt zemniekus. Dūklavs izvēlējās dažas organizācijas, kuras darbosies šajā padomē. Tās bez konkursa savas darbības nodrošināšanai saņēma ap pusmiljonu eiro. Un tā tas notiek katru gadu.

Valsts kontrole pirms 5 gadiem kritizēja Zemkopības ministriju, ka tā katru gadu apmaksā dažādu zemnieku biedrību darbu.

Šo gadu laikā, kā noskaidrots raidījumā, nekas nav mainījies. Joprojām vairāki simti tūkstoši valsts budžeta naudas katru gadu nonāk biedrībām. Radot šaubas par to spēju būt patiešām neatkarīgām.

Šobrīd augstceltnē, kur strādā zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, kā savu juridisko adresi uzrādījušas vismaz 24 dažādas ar lauksaimniecību saistītas firmas, biedrības, kooperatīvi, federācijas un asociācijas.

Šāda lobijorganizāciju darbošanās tiešā ministrijas paspārnē citās nozarēs nenotiek.

Bet tikai dažas no biedrībām un asociācijām ir izredzēto starpā, kas iegūst budžetā iezīmēto naudu. Kopējā atbalsta summa ir noteikta gandrīz pusmiljons - 452 800 eiro. Lauvas tiesu saņem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome - 147 tūkstošus.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija - 40 tūkstošus. Latvijas Zemnieku Federācija, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Jauno zemnieku klubs, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Zemnieku saeima, Lopkopības saimniecību asociācija katra pa 25 tūkstošiem. Lauksaimnieku apvienība - 10 tūkstošus.

Par valsts piešķirto naudu atļauts pirkt kancelejas preces, sakaru pakalpojumus, reizi 3 gados pirkt biroja tehniku, apmaksāt biroja telpu īri tostarp komunālos maksājumus, transporta izdevumus, maksāt algu un nodokļus biroja darbiniekiem, arī segt komandējumu izdevumus. Izgatavot informatīvos materiālus, veidot mājas lapas, pirkt datorprogrammas, rīkot konferences. Kā arī apmaksāt dalību starptautiskās organizācijās.

Valsts kontrole saka - šāda naudas došana ir politisks lēmums. Bet pareizi tas neizskatās.

Kopš 2019.gada, kad kontrolieri revizijā kritizēja šāda īpaša "savējo klubiņa" veidošanu ministrijā, maksājumi turpinājušies un šo gadu laikā tam iztērēti 2,7 miljoni eiro.

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka apgalvo, ka "starp šīm organizācijām ir izteiktas interešu pārstāvniecības jeb lobija organizācijas, kuru biedri ir salīdzinoši lieli tirgus spēlētāji, bagāti tirgus spēlētāji.

Bet, revidējot citu ministriju saimniecības, ir bijusi tāda pat situācija kā šeit, ka ir līdzīga "piešprice" no valsts budžeta nevalstiskajam sektoram?

Var būt finansējums, deleģējot funkciju, ir projektu konkursi, jā, bet šeit ir vienkārši par administrāciju. Tā ir unikāla situācija."