Mucenieku ciema iedzīvotāji sākuši cīņu pret valdības nodomu viņu mazā miesta pašā vidū iedēstīt cietumu ārzemniekiem, apkārt uzbliezt kārtīgu dubultžogu ar dzeloņdrātīm – bez sabiedriskās apspriešanas, bez īpašas saskaņošanas, ātri un klusi visu nodarīt. Taču izskatās, ka tik vienkārši vis nebūs. Vietējie jau nolīguši labu juristu, bet novada mēru, kā paši smejas, barošot ar vitamīniem, lai cīnās par savējiem.
Sākotnēji ne visi saprata, ka valdības apstiprinātajā migrantu apsaimniekošanas plānā runa ir par diviem pilnīgi atšķirīgiem mērķiem. Daļa naudas patiešām tiks tērēta patvēruma meklētāju izmitināšanas centra paplašināšanai un bēgļu mājas būvniecībai. Taču lauvas tiesa līdzekļu atvēlēta Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra izveidei.
Trīs žogi un dzeloņdrātis
Starp kara bēgļiem un noziedzniekiem vienādības zīme pilnīgi noteikti nav liekama, lai arī vietējiem iedzīvotājiem abus objektus mēģināts iesmērēt kā savstarpēji saistītus. Iekšlietu ministrijas amatpersonas skaidrojušas, ka te bēgļi mitināsies līdz dokumentu pārbaudei jaukos mīlīgos dzīvoklīšos. Realitātē stingrā apsargu uzraudzībā šeit sēdēs ārzemju izcelsmes noziedznieki. Varbūt ne juridiski, taču dabā šis būs visīstākais cietums. Ar triju veidu žogiem un dzeloņstieplēm riņķī, jo to paredz speciāli Ministru kabineta noteikumi Par izmitināšanas centra iekārtošanas un aprīkošanas prasībām. Saskaņā ar tiem teritorijas iežogojumu veido divus metrus augsts ārējais žogs un trīs metrus augsts iekšējais žogs no metināta tērauda sieta ar dzeloņstiepļu pinumu, kas aprīkots ar kustību sensoriem. Savukārt pastaigu laukumu iežogo trīs metrus augsts betona žogs ar dzeloņstiepļu pinumu, kas arī aprīkots ar kustību sensoriem.
Tas viss tikai pārdesmit metru no dzīvojamām mājām, ražotnēm. Un jāšaubās, vai arī patvēruma meklētājiem otrpus ielai ik dienu būs tīkami raudzīties uz dzeloņdrātīm un noziedzniekiem trieciendrošajos logos.
Dēlis laukā – krabjos iekšā
Īstenībā Muceniekos iedzīvotājiem būtu vajadzīgs bērnudārzs, Neatkarīgajai stāsta vietējā aktīviste un divu bērnu māmiņa Marina Heniņa, taču tā vietā viņiem būs cietums. Marinu savās rindās cīņai pret bēgļu uzņemšanu Latvijā jau centušies uzrunāt antiglobālisti, taču jaunā māksliniece atkārtoti uzsver, ka viņa un arī pārējie Mucenieku iedzīvotāji nav noskaņoti pret bēgļiem: «Mēs ar viņiem ļoti labi sadzīvojam jau desmitiem gadu! Mēs viņus mīlam.» Taču cietums ciema vidū ir pavisam cits stāsts: «Nu nevar iespiest tik specifisku iestādi tik mazā teritorijā!» Burtiski dažus metrus aiz iecerētā cietuma sienas atrodas krabju nūjiņu cehs. «Ja izceļas nemieri, viņi izsit sienā vienu dēli un ir krabjos iekšā!» Uzņēmuma Atlantikstars valdes loceklis Māris Bakanovskis par šo dramatisko ainu tikai pavīpsnā. Cietums ražotnei nekādi netraucēs – jo vairāk ciemā kārtībā savestu ēku, jo labāk. Turklāt paaugstinātas drošības režīms viņam un citiem vietējiem uzņēmējiem nāks tikai par svētību. Nebūs zādzību. Pērn kaimiņi apzagti divas reizes. Tomēr te būtiski uzsvērt, ka šim un arī vairākiem citiem apkaimes uzņēmējiem Mucenieki ir darba, nevis dzīves vieta, līdz ar to attieksme pragmatiskāka.
Vismaz apspriešana jāsarīko
Tikmēr Ropažu novada vadība savu iedzīvotāju raizes izprot, un domes priekšsēdētājs Zigurds Blauss sola pacīnīties par viņu interesēm. Lielu ticību, ka Iekšlietu ministrijas nodomu izdosies mainīt, mērs gan nelolo. Valdības rīcībā ir dažādi līdzekļi, kā savu gribu uztiept. Piemēram, var pasludināt ārzemnieku cietumu par nacionālas nozīmes objektu, un tad vairs nekādus saskaņojumus nevajadzēs. Pagaidām Ropažu būvvalde gaida būvatļaujas pieprasījumu, un, kad tādu saņems, pašvaldība centīsies rosināt vismaz sabiedriskās apspriešanas procedūru. Ja tai par ieganstu nevarēs izmantot pašu cietumu, tad vismaz trīskāršo žogu Mucenieku vidū ir vērts mēģināt apstrīdēt. Un bez žoga nekāds cietums vairs nesanāks.