Modrība vēža pacientiem nedod pat miljonu

ATBILDES. Veselības ministram Guntim Belēvičam diskusijās ir atbildes uz visiem jautājumiem, arī solījumi risināt problēmas © F64

Onkoloģijas jomai šogad finansējums nav mazāks nekā pērn, apliecina Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis. Taču gan pacientu, gan ārstu vēlēšanās, ko neizdevās piepildīt Onkoloģiskās modrības gadā, ir panākt būtisku finansējuma pieaugumu vēža pacientu ārstēšanai, sākot no savlaicīgas diagnozes noteikšanas un ārstēšanas līdz rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei.

«Mēs esam saņēmuši atbildi un ceram, ka tas nav tikai vārdos, ka onkoloģija ir prioritāte, to apliecina arī centieni daudzus jautājumus virzīt uz priekšu,» Neatkarīgajai atzina P. Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes locekle Gunta Purkalne. Asociācija visu pagājušo gadu organizēja ekspertu diskusijas par onkoloģijas jautājumiem. G. Purkalne uzsvēra, ka ne par vienu problēmjautājumu «mēs nesaņēmām kategorisku nē», arī par tiem, kur ir nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta. G. Purkalne norāda – lielākā problēma onkoloģijā ir sakārtotas sistēmas trūkums, ne tikai finansējums. «Būtiski ir izveidot sistemātisku pieeju, kas skaidri norāda iesaistīto speciālistu atbildību un uzdevumus pacienta ārstēšanās laikā, – lai pacients, neatkarīgi no tā, kurā slimnīcā viņš nonācis, saņemtu vislabāko, kas Latvijā ir pieejams.» Eiropā mirstība ar vēzi katru gadu samazinās par vienu procentu, Latvijā par šādu tendenci nevar runāt. Diskusijas laikā arī aktualizējās jautājums par reģionālo pieeju onkoloģisko pacientu ārstēšanā, piemēram, veselības ministrs Guntis Belēvičs jautāja, kāpēc ģimenes ārsti nesūta pacientus uz tuvāko slimnīcu, piemēram, Kurzemē uz Liepāju, bet uz Rīgu, kur slimnīcas pārslogotas. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle Sandra Gintere atbildēja: «Uz Rīgu pacientus nosūtām, jo reģionā nevar izārstēt konkrētu audzēja veidu, Rīgā ir pieejamas modernas izmeklējuma iespējas un speciālisti, kuri var ārstēt sarežģītus gadījumus.»

Daugavpils reģionālās slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite Marianna Bitiņa paskaidro, ka ir situācijas, ko slimnīcā diagnosticē un veiksmīgi ārstē, taču ir vēža lokalizācijas, kuras Daugavpils neuzņemas ārstēt, piemēram, rentgenā atklāts plaušu vēzis. «Mēs varam sūtīt tikai uz Rīgu, bet, lai pacientu turp novirzītu, mums jāapstiprina diagnoze, vajag izmeklējumus, un te sākas problēmas, jo jāgaida rindā,» atzina ārste. «Onkoloģiskajiem pacientiem ir jāgaida rindā, kas, manuprāt, ir nenormāli gara,» Neatkarīgajai atzina M. Bitiņa. Pašlaik uz datortomogrāfiju, kur varētu izmeklēt šo pacientu, kuram ir aizdomas par plaušu karciomu, visas kvotas ir izsmeltas un pieraksts līdz jūnijam ir pilns. Jaunu pierakstu slimnīca vēl nav atvērusi. Ārste apstiprina, ka zaļais koridors – priekšroka pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu – nedarbojas tieši šo kvotu dēļ. Ārsti pacientiem piedāvā doties uz kādu citu pilsētu, kur ir tomogrāfs, jo maksāt neviens pacients nevar atļauties. «Jūs runājat, ka pacientiem nav naudas autobusa biļetei, bet mums ir vietas, kur nav arī autobusu,» saka ārste.

Veselības ministrs izteicās, ka onkoloģijas jomai šogad piešķirts papildu finansējums, konkrēti minot Latvijas Onkoloģijas centru, kuram atvēlēti 400 000 eiro. Saskaņā ar VM sniegto informāciju onkoloģiskajai palīdzībai stacionārā šogad piešķirts 25,1 miljons eiro (tas ir tikai par 0,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gadā), kompensējamiem medikamentiem – 22,4 miljoni eiro, kas ir par apmēram 1,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. «Taču mēs zinām, ka katru gadu palielinās arī vēža pacientu skaits,» piebilst ārste G. Purkalne, cerot, ka solījums ieviest īpašu kompensējamo medikamentu sarakstu vēža pacientiem un «piepildīt» to ar naudu nepaliks tikai solījums.



Svarīgākais