Terora priekšā Latvija solījumus nelauzīs
Kaut arī terorisma akti Briselē aktualizējuši diskusiju par Eiropas Savienības imigrācijas politiku, Latvija no savām saistībām atteikties negrasās. Taču nākotnē aizvien lielāka uzmanība un līdzekļi jāatvēl drošībai – ir pārliecināti koalīcijas partiju pārstāvji.
Tiek uzskatīts, ka teroristu darbību veicina Eiropas liberālā attieksme pret patvēruma meklētāju nekritisku uzņemšanu un nespēju uzņemtos integrēt.
Valsts drošības iestādes viedokli par to, ka Latvijā terorisma draudi ir zemi, nav mainījuši, taču nenoliedz arī to, ka nākotnē būs nepieciešami pasākumi, lai, uzlabojot drošību uz austrumu robežas, samazinātu nelegālās imigrācijas radītos riskus un stiprinātu Drošības policijas kapacitāti – uzskata Vienotību pārstāvošā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un viņas partijas biedrs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Vienotība vienmēr ir bijusi liberāli noskaņota patvēruma meklētāju jautājumos, bet Zaļo un zemnieku savienība līdz šim skaidri paudusi savu noraidošo attieksmi pret patvēruma meklētāju uzņemšanu, kuru Latvija apņēmusies realizēt. Tomēr šī politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka atteikties no savām saistībām Latvijai nav ne tiesību, ne vajadzības.
«Ir jāsaprot, ka teroristi vēlas iebaidīt visu Eiropu, pateikt, ka mēs nekad nevarēsim justies droši. Ja mēs atsakāmies uzņemt tos, kurus esam apņēmušies uzņemt, tad mēs atzītu, ka esam nobaidīti. Visa pārējā Eiropa ar to turpinās strādāt, bet mēs paliksim vieni un raidīsim signālu, ka mums uzticēties nevar. Eiropai jāpaliek vienotai šajos jautājumos, mēs nevaram palikt vieni kā tāda atsevišķa sala,» saka A. Brigmanis.
Tomēr nākotnē, ja tiks aktualizēts jautājums par lielāka bēgļu skaita uzņemšanu, Latvija atbildēšot noraidoši, – ir pārliecināts politiķis. «Tādā situācijā nebūs nekāda atbalsta. Mēs varam atbalstīt Turciju ar naudu, kas salīdzinoši nav tik liela,» saka politiķis un uzsver, ka nedalīta uzmanība jāpievērš drošības jautājumiem.
«Ir jāpiešķir līdzekļi drošību sargājošajām iestādēm – iekārtu iegādei vai cilvēku pieņemšanai darbā, tas jālemj šīm iestādēm. Un noteikti vajag izstrādāt plānu, kā garantēt drošību ne tikai lidostā, ostā un tamlīdzīgās vietās, bet arī citās cilvēku pulcēšanās vietās, piemēram, masu pasākumos,» uzsver A. Brigmanis.
Atteikšanos no Latvijas saistībām neatbalsta arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Kārlis Krēsliņš. Taču nākotnē to personu kontrolei, kas tiek uzņemti Latvijā, jābūt lielākai, jāizstrādā arī kompleksa drošības koncepcija.
«Protams, jo lielāks skaits imigrantu būs Latvijā, jo lielāka iespēja, ka kaut kas līdzīgs notiek arī pie mums. Bet mums vajag pievērst lielāku uzmanību drošības iestāžu un policijas darbinieku treniņiem, lai viņi zina, kā rīkoties konkrētā situācijā. Ir jāveic virkne preventīvu pasākumu, jākontrolē informācijas plūsma un īpaši asi jāvēršas pret korupciju, nodokļu nemaksāšanu un kontrabandu. Valsts drošību garantē ne tikai militārs spēks, tā ir arī sociālā drošība,» saka K. Krēsliņš.
Viņš arī uzskata, ka Eiropai beidzot jāpievērš uzmanība imigrantu plūsmas organizētājiem, jo cilvēku kontrabandā tiek pelnītas milzīgas summas un esot pilnīgi iespējams, ka tās organizēšanā iesaistīta arī tā dēvētā Islāma valsts, kas šādi Eiropā veido placdarmu savām operācijām.
Brisele sēro
Dienu pēc traģiskajiem notikumiem, kad atjaunota sabiedriskā transporta satiksme un dzīve lēnām, bet neatgriezeniski atgriežas savās sliedēs, Briseles iedzīvotāji un viesi pie spridzinātās Mālbēkas metro stacijas noliek ziedus un svecītes, pieminot terora aktos bojāgājušos – vairāk nekā 30 cilvēku. Izdzīvojušā terorista meklējumi joprojām turpinās. Briseles lidosta, kurā notika pirmie divi sprādzieni, darbu vēl neatsāks un lidmašīnas uzņems. Beļģijas drošības iestādes atklājušas, ka bojāgājušo un cietušo Briseles lidostā varējis būt daudz vairāk. Lidostas telpās atrasta trešā bumba, kas nav uzsprāgusi, turklāt eksperti vērtē, ka tieši šai bumbai bijusi vislielākā jauda. Šo nāvi nesošo čemodānu lidostā atstājis aizdomās turamais vīrietis, kurš pirms pārējo divu bumbu detonēšanas lidostu pametis. Izmeklējot uzbrukumu, kratīšanas laikā Briseles Shārbēkas rajonā policija ir atradusi 15 kilogramus acetona peroksīda, kas ir augsti eksplozīva sprāgstviela, un lielu daudzumu bumbu pagatavošanai nepieciešamo materiālu. Policija atradusi arī 150 litrus acetona, detonatorus, ar naglām piepildītas somas, kā arī cita veida materiālus, kas nepieciešami šāda veida bumbu pagatavošanai. Pašreiz tiek meklēts aizdomās par uzbrukumu lidostai turētais Nadžims Lašrauī, ko videonovēro-šanas kameras pirms sprādzieniem fiksē-jušas kopā ar brāļiem Halidu un Ibrahīmu el Bakrauī, kuri lidostā uzspridzinājās