Arī tikko izstrādātie grozījumi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā arestētās mantas glabātājam tā dēvētajā Lemberga lietā – Šveices advokātam Rudolfam Meroni – ļaus izsprukt no valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas: KNAB skaidro, ka šveicieti var piespiest deklarēties tikai «politiskā izšķiršanās».
Neatkarīgā jau daudzas reizes Ģenerālprokuratūras, Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Finanšu ministrijas, KNAB un citu institūciju amatpersonām vaicājusi, kādēļ persona, kura jau ilgāk nekā 8 gadus rīkojas ar desmitiem miljonu vērtu Latvijas valsts uzticētu mantu, un – kā Rīgas apgabaltiesā stāsta liecinieki – pilda arī procesa virzītāja funkcijas, drīkst neiesniegt valsts amatpersonas deklarāciju. Uzzinot, ka runa ir par vairāku lielo Ventspils tranzītuzņēmumu padomju priekšsēdētāju R. Meroni, ierēdņi parasti sniedz izvairīgas un lietas būtību neizskaidrojošas atbildes.
Pirms Lieldienām Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kūsāja darbs pie kārtējiem grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Grozījumu mērķis – paplašināt valsts amatpersonu loku, kuru darbībai jābūt maksimāli caurspīdīgai. Cenšoties noskaidrot, vai jaunie likuma grozījumi varētu skart arī R. Meroni, Neatkarīgā iztaujāja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Sergeju Dolgopolovu, kurā vadītā komisija ir likuma grozījumu apkopotāja un virzītāja.
Runājot par R. Meroni gadījumu, politiķis uzsvēra, ka likums jau tā pašreizējā redakcijā nosaka, ka R. Meroni būtu jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija. Cits jautājums – kādēļ viņš to nedara? Par to, pēc deputāta teiktā, atbildība jāprasa no amatpersonas, kura R. Meroni iecēla valstisko funkciju amatā, kā arī no KNAB, kurš realizē likuma ievērošanas uzraudzību.
«Likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā paredz – ja pat uz laiku personai nodotas valsts amatpersonas funkcijas, tad šim cilvēkam jāpilda visas prasības, kas ir ierakstītas likumā, tai skaitā arī deklarāciju pildīšana. Piemēram, ja skolas direktors aizbrauc atvaļinājumā un viņa funkcijas pilda persona, kura nav valsts amatpersona, likumā noteikts, ka par to laiku, kamēr viņa pilda valsts amatpersonas pienākums, viņas pienākums ir izpildīt un iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju. Šī prasība pastāv jau tagad, taču tā likumā tiks precizēta. Tāpēc, ja cilvēkam ir uzdots pildīt funkcijas, kuras parasti pilda valsts amatpersona, uz viņu attiecināmas visas likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktās prasības,» skaidroja S. Dolgopolovs.
Vaicāts, no kā prasīt atbildību, ja persona tomēr neiesniedz valsts amatpersonas deklarāciju, S. Dolgopolovs skaidroja, ka tādos gadījumos atbildība jāprasa no tā, kurš pieņēmis lēmumu par uzticēšanu konkrētai personai veikt valsts amatpersonas funkcijas.
Vaicāts, ko darīt situācijā, kad prokurors Andis Mežsargs, kurš 2007. gada decembrī R. Meroni uzticēja veikt valsts funkcijas, prokurora amatu jau ir pametis, un vairs nav no kā prasīt atbildību, S. Dolgopolovs atbildēja: «Diemžēl tā pie mums ļoti bieži gadās. Taču šie jautājumi par atbildību jāuzdod KNAB, jo viņi kontrolē minētā likuma izpildi.»
KNAB preses sekretāre Laura Dūša apstiprināja, ka, runājot par konkrēto R. Meroni gadījumu, likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 4. panta otrā daļa «skaidri definē, kas ir uzskatāma par valsts amatpersonu». Minētajā likuma pantā teikts, ka «par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības: veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, kā arī pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu».
Tā kā R. Meroni rīkojas ar valsts uzticētu mantu un piedalās kriminālprocesa virzīšanā, viņš likuma izpratnē faktiski jau ir valsts amatpersona.
Likuma 5. pantā teikts, ka KNAB veic likuma izpildes kontroli. Neatkarīgā L. Dūšai vaicāja, kādēļ KNAB neliek R. Meroni deklarēties jeb pildīt likumā noteiktās prasības. L. Dūša atbildēja, ka likumā tomēr būtu nepieciešams precizēt, ka par valsts amatpersonām uzskatāmi arī mantas glabātāji kriminālprocesos. Taču tam, pēc viņas vārdiem, «vajadzīga politiska diskusija, un tai jābūt politiskās izšķiršanās lietai».