Kādēļ no Meroni neizdodas atgūt Lembega lietā arestēto mantu?

© Lauris Vīksne / F64

Pirms divarpus gadiem Rīgas apgabaltiesa, bažījoties par politiķa Aivara Lemberga krimināllietā arestētās mantas stāvokli, nolēma atcelt šveicieti Rūdolfu Meroni no turpmākas šīs mantas glabāšanas. Viņam uzdeva arestēto mantu nodot Iekšlietu ministrijas iestādei. Taču tas nenotika. Pērn valdība aiz slēgtām durvīm uzdeva Tieslietu ministrijai tikt ar to galā. Tomēr noteiktajā termiņā darbs nav paveikts, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.

Patlaban rit piecpadsmitais gads kopš Lemberga krimināllieta atrodas tiesā. Ilgajā tiesas prāvā ik pa laikam tika aktualizēts jautājums, kā Ventspils tranzītbiznesa ofšoru firmu tīkla arhitekts Meroni pieskata viņam uzticēto arestēto mantu. Pirms divarpus gadiem Rīgas apgabaltiesa visai negaidīti atcēla Meroni no mantas glabāšanas, jo viņa atskaites bijušas nepilnīgas un policija izmeklēja iespējamu mantas izšķērdēšanu.

Tiesa lika Meroni arestēto mantu nodot Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Šī Iekšlietu ministrijas struktūra organizē robežas žoga celšanu, iznīcina izņemtu alkoholu un cigaretes. Taču simtus miljonus eiro vērtu kompāniju un nekustamo īpašumu pārvaldīšana nav īsti aģentūras specialitāte. Diezgan ātri kļuva skaidrs, ka tiesas lēmumu izpildīt nebūs viegli.

Meroni sākotnēji “de facto” pauda “atvieglojumu” par atcelšanu no mantas glabāšanas Lemberga lietā. Taču vienlaikus arī klāstīja, ka īsti nesaprot, ko no viņa vēlas, norādīja uz niansēm, kāpēc nevar lēmumu izpildīt, kā arī pēcāk apgalvoja, ka ticis atstādināts uz maldīgas informācijas pamata. Rezultātā aģentūras pārziņā manta nav nonākusi.

Kā “de facto” jau ziņoja, Nodrošinājuma valsts aģentūra, nespējot tikt galā pašu spēkiem, gribēja piesaistīt palīgā advokātus un auditorus no malas. Taču iepirkumu apturēja. Iepriekšējā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība aiz slēgtām durvīm pērn 1.februārī izvēlējās iet citu ceļu. Publiski tika atklāts vienīgi tas, ka Tieslietu ministrija strādās pie jauna normatīvā regulējuma arestētu kapitālsabiedrību daļu pārvaldībai. Darbs bija jāpaveic līdz pagājušā gada 1.decembrim.

“Tātad esmu mantojusi no iepriekšējā ministra šādu uzdevumu, Ministru kabineta uzdotu uzdevumu Tieslietu ministrijai. Pārņemot savas pilnvaras no iepriekšējā ministra, tas nebija izpildīts. (..) Esmu uzdevusi vēlreiz man skaidri pateikt, kādā termiņā tas būs gatavs,” raidījumam sacīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Iepriekšējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vaino Iekšlietu ministriju, kura neesot neizpildījusi uzdoto. “Iekšlietu ministrija, manā ieskatā, nosabotēja iepirkuma rīkošanu šo kapitāldaļu pārvaldīšanai. Es domāju, ka tā ir izvērtējama rīcība no likumiskā viedokļa, kāpēc viņi nesarīkoja šo konkursu un neuzdeva kādai kompānijai pārvaldīt,” sacīja Bordāns.

No viņa teiktā var noprast, ka Tieslietu ministrija šo jautājumu uzņēmusies risināt pēc pašiniciatīvas. Tomēr viņš noliedz, ka darbs nebūtu izpildīts. Bordānam palicis atmiņā, ka ministrija atbilstošu ziņojumu valdībai sagatavoja. Bet ministrijā par to neko nezina: jautājums līdz valdībai tā arī nav ticis.

Pašreizējā tieslietu ministre Lībiņa-Egnere neiekļaušanos termiņos pamato ar sarežģīto uzdevumu, saskaņot kriminālās tiesības ar komerctiesībām. Tomēr viņa sola dokumentu sagatavot: “Tas nebūs formāls izpildījums. Tas būs pēc būtības tāds, lai jautājumu atrisinātu.”

Rīgas apgabaltiesā uzskata, ka joprojām ir spēkā tiesas 2020.gada 17.augustā uzliktais pienākums Meroni nodot mantu glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Nekādi jauni lēmumi šajā sakarā nav pieņemti.

Apelācijas tiesā tā sauktajā Lemberga tiesas prāvā, kurā apsūdzēts arī viņa dēls Anrijs Lembergs un uzņēmējs Ansis Sormulis, pašlaik notiek tiesu debates. Tas nozīmē, ka lieta iegājusi finiša taisnē. Lietā arestēto īpašumu stāvoklis ir svarīgs, lai notiesājoša sprieduma gadījumā, būtu manta, ko konfiscēt.

Jāatzīmē, ka Valsts policijā pašlaik turpinās izmeklēšana arī par to, ka Meroni nav izpildījis tiesas lēmumu par mantas nodošanu.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais