Labklājības ministrijas eksperti sagatavojuši skaidrojumu par tiesībām saņemt vecuma pensiju un to, kam ir tiesības pensiju pieprasīt priekšlaikus.
Tiesības saņemt vecuma pensiju ir cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pensiju likumā noteikto pensionēšanās vecumu. No šāgada 1. janvāra tas ir 62 gadi un 9 mēneši. No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski palielinās – katru gadu par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums. Jāņem vērā, ka pensiju piešķir personām, kuru darba stāžs nav mazāks par 15 gadiem (bet no 2025. gada – nav mazāks par 20 gadiem).
Priekšlaicīgā vecuma pensijā var doties divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Taču apdrošināšanas stāžs nedrīkst būt mazāks par 30 gadiem. Šogad šādi pensionēties var cilvēki, kuri sasnieguši 60 gadu un 9 mēnešu vecumu. Dodoties priekšlaicīgā pensijā, vecuma pensiju izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtās pensijas, bet, sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu, pensiju izmaksā 100 procentu apmērā. Ja cilvēks strādā, priekšlaicīgi piešķirtās vecuma pensijas izmaksu aptur, taču, kad ir sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums, var vienlaikus gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju pilnā apmērā.
Virknei iedzīvotāju likumā noteiktas tiesības pensionēties piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma – politiski represētiem cilvēkiem, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem; vecākiem, kuri ne mazāk kā astoņus gadus aprūpējuši piecus vai vairāk bērnu vai bērnu ar invaliditāti, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Černobiliešiem katru gadu 1. jūlijā pensionēšanās vecums pieaug par sešiem mēnešiem, līdz sasniegs piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.
Divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma ir tiesības pensionēties cilvēkiem, kuri strādājuši darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem (I saraksts), kā arī darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem (II saraksts). Katru gadu 1. jūlijā pensionēšanās vecums šiem cilvēkiem pieaug par sešiem mēnešiem, kamēr sasniegti divi gadi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.
Labklājības ministrija norāda, ka pārējas periodā noteikta arī cita kārtība, līdz sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums: sievietēm, kurām ir pieci vai vairāk bērnu vai bērns ar invaliditāti kopš bērnības, nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem; liliputiem, punduriem un neredzīgiem cilvēkiem – apdrošināšanas stāžs vīriešiem ir ne mazāks par 20 gadiem, sievietēm – ne mazāks par 15 gadiem; sievietēm ar invaliditāti uz mūžu apdrošināšanas stāžs – ne mazāks par 20 gadiem. Katru gadu 1. jūlijā pensionēšanās vecums šiem cilvēkiem pieaug par sešiem mēnešiem, līdz būs sasniegts vispārējais pensionēšanās vecums.