Pielaikots vienam uzņēmumam?
"Uznaiķe, što ona hočet,"* atdevis tālruņa klausuli savai sekretārei, nervozi skubina Adigjozals Mamedovs, akciju sabiedrības Rīgas sanitārā transporta autobāze (RSTA) šefs.
A. Mamedovs absolūti neko nesaprot latviski, un viņam nav pat nojausmas, ko vēlos uzzināt. Tāpēc sekretāre cītīgi pieraksta jautājumus, uz kuriem nākamajā dienā solās sniegt atbildes.
Tikai sagadīšanās
A. Mamedovs nav aizvakar Latvijā iebraucis svešzemnieks, kurš ļoti gribējis, taču nav paspējis iemācīties vismaz dažus vārdus valsts valodā, bet gan jau diezgan ilgstoši še mitinājies uzņēmējs, kuru atzinīgi uzteic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja pienākumu izpildītājs Semions Štrihs, kurš savulaik bija Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijas (RĀMPS) vadītājs, – abu sadarbība esot mērāma teju gadu desmitos. A. Mamedovs Latvijā ieradās 1962. gadā, kad sāka dienēt PSRS karaflotē, viņam te iepatikās, un Adigjozals pēc dienesta nolēma savu dzimteni Azerbaidžānu nomainīt pret Latviju. Pērn Mamedova kungs kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru devās braucienā uz dzimto Azerbaidžānu – acīmredzot nolūkā noskaidrot biznesa iespējas.
Taču gan S. Štrihs, gan A. Mamedovs iekļuvuši ļaužu valodās ne jau latvju mēles lietojuma dēļ. Šā gada 4. janvārī Iepirkumu uzraudzības birojs publicējis paziņojumu par iepirkuma līgumu Par neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu ar specializēto aprīkojumu un autovadītāja pakalpojuma nodrošināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajam centram. Paredzamā līgumcena ir 21,6 miljoni latu. Bez PVN. Latviski runājot, S. Štriha vadītais kantoris ir formālais šā iepirkuma konkursa pasludinātājs.
2008. gada augustā tika publiskota kāda preses relīze, kas it kā sūtīta no Latvijas Pašvaldību savienības, kur atklāts, ka Veselības ministrijas atbildīgi darbinieki kopā ar dažām Rīgas domes amatpersonām nodarbojoties ar naudas atmazgāšanu un nelikumīgiem miljonu kontraktiem. Relīzē, kuras īstumu tā arī neviens nesteidzās noskaidrot, teikts, ka, par spīti nopietnajiem iebildumiem, Veselības ministrija, "netaupot valsts līdzekļus, veido jaunu, nevajadzīgu iestādi". Relīzes autori apgalvoja, ka jaunās iestādes vadītājam "bez konkursa ir jānoslēdz daudzu desmitu miljonu latu līgums ar apšaubāmas reputācijas privātkompāniju uz 15 gadiem". Relīzes autori norādīja uz a/s RSTA, kuras valdes priekšsēdētājs toreiz bija A. Mamedovs.
Savulaik Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja atbalstīja pašvaldības nekustamā īpašuma Tallinas ielā 10 (bijusī RĀMPS bāze) nodošanu privatizācijai. Protams, tas notika uz draudzības pamata – A. Mamedovs ilgus gadus bija nodrošināja RĀMPS ar medicīniskajiem transporta līdzekļiem. Un tikai pilnīgas sagadīšanās dēļ gandrīz vienlaikus ar uzņēmuma Rīgas satiksme atteikumu apkalpot RĀMPS nāca Mamedova kunga nesavtīgais priekšlikums palīdzēt grūtajā situācijā, kuru aģentūrai LETA komentēja pats RĀMPS vadītājs S. Štrihs, žēlojoties, ka Mamedova firmai neesot "pietiekama automašīnu skaita, bet, iespējams, autobāze varētu nopirkt jaunas vai arī pārpirkt no Rīgas satiksmes".
Zelta pumpītis
Lūk, kā tas notika. 2008. gada 5. jūnijā Veselības ministrijā tapa veselības ministrijas un Rīgas domes Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdes protokols, ko parakstīja valsts sekretārs Armands Ploriņš un kāda Rīgas domes amatpersona. Sanāksmē piedalījās gan autobāzes, gan ministrijas, gan domes amatpersonas. A. Ploriņš toreiz paziņoja, ka uz RĀMPS bāzes veidos vienoto NMPD un ka "jaunizveidotā dienesta centrālā struktūra pārslēdz līgumu par nodrošināšanu ar operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem ar a/s Rīgas sanitārā transporta autobāze uz 10–15 gadiem". Sapulces dalībnieki atbalstīja šo ierosmi, un uzņēmuma īpašniekam bez jebkāda konkursa tika apsolīts zelta pumpītis. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis sapulces beigās piebilda, ka "šīs koordinācijas sēdes protokols varētu būt sava veida garantija".
Viss ritēja kā pa ietaukotu reni. Līdz 2008. gada oktobrim RĀMPS apkalpoja divi uzņēmumi – Rīgas satiksme un RSTA. Rīgas dome atteicās veikt šo pakalpojumu, un tad nāca glābējs A. Mamedovs. "Pie manis vērsās gan domes pārstāvji, gan amatpersonas no atbilstošajām struktūrām, piedāvājot šo autoparku, kurā bija 20 automašīnas, pārpirkt," A. Mamedovs atklāja Neatkarīgās žurnālistei 2009. gada 23. septembrī. Viņš informēja, ka esot notikušas pārrunas par iespēju pārslēgt līgumu, kas paredzētu, ka pēc NMPD izveidošanas a/s RSTA to nodrošinās ar operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem ilgtermiņā, respektīvi, 10–15 gadus. Pazīstami skaitļi, vai ne?
Beigu zvans – drīz
Taču 2008. gada rebes nāca gaismā, un darījums tolaik nenotika. Un tā NMPD šā gada sākumā izsludināja pakalpojumu iepirkumu konkursu. Pie jaunā dienesta stūres, pastumjot malā dienesta pirmo vadītāju – Renāti Pupeli, tika pielikts S. Štrihs, Veselības ministrijai šo rokādi skaidrojot ar Štriha kunga "lielo pieredzi".
NMPD izsludinātā konkursu nosacījumi ir visai interesanti, citēju: "Pretendents apliecina, ka uz piedāvājuma atvēršanas dienu viņam ir ne mazāk kā 65 (sešdesmit piecas) transportlīdzekļu vienības, un iesniedz atbilstošu apliecinātu sarakstu (5. pielikums), kurā norāda automašīnas marku, Latvijas Republikas CSDD piešķirto reģistrācijas numuru, izlaiduma gadu, tehniskās apskates un OCTA derīguma datumus. Transportlīdzekļiem ir jābūt piešķirtam operatīvā transporta statusam."
Tā kā Latvijā ir tikai viena firma, kam "piedāvājuma atvēršanas dienā" varētu būt vismaz 65 automašīnas un kurām būtu piešķirts "operatīvā transporta statuss", tas nozīmē, ka tikai tā var konkursā uzvarēt. Ja vēl kāda cita Latvijas firma izdomātu piedalīties, tai uz karstām pēdām vajadzētu iegādāties 65 automašīnas ar operatīvā transporta statusu, un tas izmaksātu vairāk nekā sešus miljonus latu. Vai kāds to šodien atļausies, ņemot vērā, ka firma, iztērējusi sešus miljonus latu, var konkursā arī neuzvarēt? Tādu avantūristu, šķiet, nav. Toties ir firma, kas atbilst konkursa prasībām, – A. Mamedova lolotā a/s RSTA.
Loģisks bija jautājums: vai šādi konkursa nosacījumi nav īpaši piemeklēti vienai konkrētai Latvijas firmai, proti, a/s RSTA? Tad jau tas ir tikai legalizēts 2008. gada 5. jūnija darījums: sak, kas toreiz neizdevās, tagad iegūs likumīgu spēku. Protams, NMPD komunikāciju nodaļas vadītāja Ilze Bukša teic, ka tas ir starptautisks konkurss, tāpēc ir iespējas, ka tajā uzvar arī kāda ārvalstu firma. Bet tad jāsecina, ka šie konkursa nosacījumi ir klaji diskriminējoši Latvijas uzņēmējiem. Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Andrejs Tiknuss informēja, ka neviens Latvijas uzņēmējs nav griezies birojā ar sūdzību par šādu diskrimināciju, kaut gan redakcijai zināmi vairāki uzņēmēji, kas ir neapmierināti ar šādiem konkursa nosacījumiem.
Pagaidām neviens pretendents gan nav pieteicies. I. Bukša pastāstīja: "Konkursa nolikumu sagatavoja konkursa komisija, kurā darbojas deviņi speciālisti, tostarp NMP dienesta juristi, operatīvā autotransporta speciālisti un citi, kuru amata pienākumi saistīti ar NMP nodrošināšanu. Tāpat konkursa komisijā bija arī VM un Rīgas domes pārstāvji. Un 21,6 miljoni latu nav ārkārtas finansējums, tie ir līdzekļi, kas ik gadu tiek piešķirti NMPD darbam. Nav runa tikai par mašīnām un šoferiem, bet gan par pakalpojumu kopumā, un tur ietilpst arī auto apdrošināšana, remonts, sociālās iemaksas."
Jautājumi paliek
Konkursam vēl nav pieteikusies arī a/s RSTA. Pēc iepriekšējās dienas sarunas vairs nebija sazvanāma A. Mamedova sekretāre, kas solīja sniegt atbildes "rīt no rīta". Bet jautājumi bija šādi. Kādā veidā tika privatizēta RĀMPS bāze? Cik ir automašīnu un cik darbinieku a/s RSTA? Vai RSTA vadība pieļauj, ka konkurss veltīts tieši šai firmai? Vai tiesa, ka RSTA šoferiem jāremontē automašīnas par saviem personiskajiem līdzekļiem? Vai A. Mamedovs ir Latvijas Republikas pilsonis? Redakcija joprojām cer sagaidīt atbildes uz šiem jautājumiem.
*Uzziniet, ko viņa grib – krievu val.