Nosakot minimālo algu Latvijā, turpmāk ņems vērā jaunus kritērijus

© Vladislavs Proškins / F64

Turpmāk pie minimālās mēneša darba algas noteikšanas būs jāņem vērā atsauces vērtība 46% apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem, otrdien lēma valdība.

Kritēriji minimālās algas noteikšanai turpmāk nodrošinās lielāku prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, norāda Labklājības ministrijā (LM).

Noteikumos iestrādāts arī minimālās algas pārskatīšanas ikgadējais grafiks un papildu rādītāji, kas jāņem vērā, ikgadēji pārskatot jautājumu par minimālās algas izmaiņām, proti, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotās makroekonomiskās prognozes, CSP dati par vidējām algām, inflāciju, ienākumu līmeni un nabadzības rādītājiem, Nodarbinātības valsts aģentūras dati par bezdarbnieku skaitu un cita informācija.

Ministrijā informē, ka noteikumi izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas un prasības par adekvātām minimālajām algām.

Tās paredz noteiktu atsauces vērtību, kā arī konsultēšanās mehānismu jeb sadarbības uzturēšanu ar sociālajiem partneriem - Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un Sociālās drošības apakšpadomes formātā.

Kā norāda ministrijā, sociālajiem partneriem nav vienotas nostājas attiecībā uz atsauces vērtību, līdz ar to, apkopojot visus saņemtos viedokļus, kā arī ņemot vērā bruto minimālās algas attiecību pret vidējo algu citās ES valstīs, tika analizēti arī riski, kas varētu iestāties, nosakot minimālo algu sociālekonomiskajai situācijai neatbilstošā apmērā, tostarp algu skalas saspiestība, zemāki stimuli darba tirgus dalībniekiem iesaistīties darba tirgus produktivitāti paaugstinošās aktivitātēs - izglītībā un mācībās, paaugstināts bezdarbs reģionos un ietekme uz pašvaldību budžetiem.