Farmācijas nozare publisko atbalstu mediķiem

Visām Latvijā strādājošām farmācijas kompānijām līdz marta beigām Veselības inspekcijā bija jāiesniedz informācija par pagājušajā gadā sniegto finansiālo un nefinansiālo atbalstu veselības aprūpes organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem.

Pagaidām Veselības inspekcija farmācijas firmu iesniegtos datus vēl apkopo, taču teorētiski drīzumā atklātai būs jābūt informācijai, kurš mediķis kādu farmācijas uzņēmuma atbalstu saņēmis, lai piedalītos kādā starptautiskā konferencē. Tomēr Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina – Ministru kabineta noteikumi ir tik neskaidri, ka farmācijas uzņēmumi paši vien sev saprotamā veidā var interpretēt, kādu informāciju publiskot.

Tikmēr trīs farmācijas uzņēmumus pārstāvošās organizācijas – Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācija, Latvijas Patentbrīvo medikamentu ražotāju asociācija un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija – ievieš savu Atklātības kodeksu, kura principus realizēs tie uzņēmumi, kuri apvienojušies šajās asociācijās. Šī informācija saturēs vairāk datu par zāļu ražotāju atbalstu medicīnai.

Datu publiskošanu paredz Ministru kabineta noteikumi Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus, saskaņā ar kuriem līdz marta beigām visiem zāļu ražotājiem, kuri strādā Latvijā, jāiesniedz informācija inspekcijai, kura tos publiskos savā tīmekļa vietnē līdz aprīļa vidum. Farmaceitiskajiem uzņēmumiem jāpublisko materiālā vai cita veida atbalsta devējs, saņēmējs (biedrība, ārstniecības iestāde, speciālista vārds, uzvārds un specialitāte, kurš piedalījies pasākumā), atbalsta apjoms naudas izteiksmē, atbalsta mērķis, kā arī pasākuma nosaukums, norises vieta un laiks. Lai iesniegtu šos datus, farmācijas kompānijām nav nepieciešama piekrišana no personām, kurām atbalsts sniegts. Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Blumberga stāsta, ka papildus šim valsts noteiktajam pienākumam daļa farmācijas uzņēmumu vienojušies par jaunu iniciatīvu – Atklātības kodeksu, ar kura palīdzību par veselības aprūpes organizācijām piešķirto finansiālo atbalstu tiks sniegta plašāka informācija. «Uzskatām, ka sadarbībai ar ārstiem jābūt stingri reglamentētai un atklātai,» saka A. Blumberga, uzsverot, ka šī iniciatīva būtu jāattiecina uz visiem zāļu ražotājiem, kas nav asociāciju biedri.

Latvijas Patentbrīvo medikamentu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics skaidro, ka atšķirība starp vienu un otru informāciju ir, piemēram, šāda: inspekcijā iesniedzamajos datos nebūs jānorāda samaksa speciālistiem un organizācijām par pakalpojumiem, piemēram, lekcijām un konsultācijām, savukārt Atklātības kodeksa ietvaros farmācijas kompānijas to publiskos. «Vienīgi – iesaistītajiem mediķiem būs jādod atļauja šos datus publiskot,» teic E. Jurševics, «esam aptaujājuši mediķus – lielākā daļa neiebilst, taču, ja iebildīs, parādīsim tos apkopotā veidā.» Farmācijas uzņēmumi materiāli atbalsta veselības speciālistu tālākizglītību, proti, maksā par dalību starptautiskās konferencēs, jo citādi ārstiem vai citiem mediķiem praktiski nebūtu iespēju tajos piedalīties. Te parādās pretruna, ko, iespējams, palīdzēs risināt šo atklātības principu ieviešana, proti, gan pacienti, gan sabiedrība kopumā vēlas, lai ārsti būtu arvien zinošāki un orientētos medicīnas inovācijās, taču visbiežāk ārsti paši nevar apmaksāt šādu izglītošanos. Arī no valsts puses tiek prasīta ārsta tālākizglītība katru gadu. Pretruna rodas apstāklī, ka sabiedrība ar bažām raugās uz mediķiem, ja viņus šajā izglītības ceļā atbalsta farmācijas uzņēmumi. Atklātības kodeksa ieviesēji uzskata: jo vairāk šādi dati būs atklāti un visiem redzami, jo mazāk šaubu būs par neētisku vai pretlikumīgu rīcību.

viedokļi

Anda BLUMBERGA, Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas valdes priekšsēdētāja:

– Visām farmācijas kompānijām no šā gada aprīļa ir jāpublisko dati par finansiālo un nefinansiālo atbalstu, ko tās sniegušas veselības aprūpes speciālistiem, biedrībām, fondiem. Mēs nākam klajā ar jaunu iniciatīvu – Atklātības kodeksu, ar kura palīdzību plašāk informēsim par veselības aprūpes organizācijām sniegto finansiālo atbalstu, jo uzskatām, ka sadarbībai ar ārstiem jābūt stingri reglamentētai un atklātai. Tas mazinās mītus par iespējamiem interešu konfliktiem.

Elmārs RANCĀNS, Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents:

– Man kā mediķim nav par ko kaunēties. Lai es varētu strādāt savā profesijā, valsts ir noteikusi pienākumu izglītoties, minimums ir 50 stundas gadā, taču dalība starptautiskos kongresos maksā. Izmaksas, kuras gulstas uz ārsta pleciem, ir loti lielas, un Latvijas ārstiem praktiski nav iespēju tās samaksāt. Piemēram, Rietumeiropas mediķiem tālākizglītības izmaksas ir iekļautas veselības aprūpes izmaksās un ārstam ir gada budžets, ko izmantot dalībai starptautiskos pasākumos.

Ieva PLŪME, Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja:

– Atklātība farmācijas nozares un ārstu sadarbībā ir apsveicama, un kā pacientu pārstāve es uz šo principu raugos pragmatiski. Mēs vēlamies iet pie ārstiem, kuri lasa svešvalodās, interesējas par jauno, stažējas ārzemēs. Kā šie jaunumi medicīnā var ienākt Latvijā, ja par tiem neviens nezinās? Ja ārsti nedotos asistēt un specializēties pie atzītiem ekspertiem, piemēram, komplicētu slimību gadījumā, tad daudziem Latvijas pacientiem nebūtu iespējas uzzināt precīzu diagnozi, saglabāt veselību un dzīvību.