IeM: Latvijā sutenerisms arvien biežāk kļūst par ģimenes biznesu

Pagājušajā gadā pastiprināta uzmanība tika pievērsta cīņai ar sutenerismu, tajā skaitā ar šo noziedzīgo nodarījumu saistītu noziedzīgi organizētu grupu apkarošanu. Šis minētais noziedzīgais nodarījums, kas cieši saistīts ar cilvēku tirdzniecību, kļūst aizvien latentāks, maskēts aiz legālās uzņēmējdarbības. Turklāt aizvien biežāk tiek konstatēts, ka ar sutenerismu organizēti nodarbojas vairāki vienas ģimenes pārstāvji, šo noziedzīgo nodarījumu veicot īpaši noslēgtā un grūti pieejamā vidē.

Lai arī sutenerisms tādēļ ir grūtāk atklājams un pierādāms, IeM atzīmē, ka izmeklēšanas iestāžu darbs tiek orientēts uz to, lai pie kriminālatbildības sauktu ne tikai izpildītājus, bet arī noziedzīgu nodarījumu līdzdalībniekus un organizētājus. 2015.gadā ir izdevies atklāt un saukt pie kriminālatbildības vairākas šādas organizētas grupas.

Valsts policija pērn sākusi trīs kriminālprocesus par cilvēku tirdzniecību un sešus kriminālprocesus par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Iztiesāšanai nosūtītas trīs krimināllietas pret astoņām personām par cilvēku tirdzniecību un četras krimināllietas pret piecām personām par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Kopā par cilvēku tirdzniecību un personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai notiesātas deviņas personas. Pērn identificēti desmit cilvēku tirdzniecības upuri, no tiem trīs nepilngadīgas personas un septiņi pieaugušie.

Apkopojumā teikts, ka, veicot pasākumus cīņai pret organizēto noziedzību ar cilvēku tirdzniecību saistītajos noziedzīgajos nodarījumos, novērojama pretdarbība no noziedznieku puses. Grupējumi daudz lielāku uzmanību pievērš noziedzīgo nodarījumu plānošanai, rafinētāku noziedzīgu shēmu izstrādei un iespējami slēptākai noziegumu realizācijai. Tādēļ ar atklātām izmeklēšanas metodēm pierādīt noziedzīga nodarījuma faktu ir sarežģīti un nepieciešams organizēt slēpta rakstura operatīvo pasākumu veikšanu.

Īpaši izteiktas cilvēku tirdzniecības riska grupas Latvijā nepastāv, taču tajā ietilpst abu dzimumu jaunieši, pārsvarā bez pastāvīgas nodarbošanās un zemu izglītības līmeni, kā arī personas bez pozitīvām sociālām saiknēm. Personas, kuras nodarbojas ar prostitūciju, ir riska grupa lietās par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai.

2015.gadā Latvijā netika konstatēts neviens cilvēku tirdzniecības tranzīta gadījums, tāpat arī uz Latviju. Pārsvarā vervētāji seksuālajai izmantošanai iesaista gadījuma rakstura personas vai paziņas, kuras agrāk ar to nav nodarbojušās vai kurām ir izteikts lūgums sniegt palīdzību un atrast personas Latvijā, kuras būtu gatavas legāli nodarboties ar prostitūciju bordeļos, slēgt fiktīvas laulības.

Vervēšana parasti notiek interneta vietnēs un sociālajos tīklos vai draugu un paziņu lokā. Vervētāji nodrošina ceļošanas izdevumus nokļūšanai mērķa valstī vai paši piedāvā personu pavadīt, vai aizvest ar savu transportu. Joprojām ir saglabājusies iezīme, ka aizturētie personu vervētāji pārsvarā ir agrāk nodarbojušies vai arī turpina labprātīgi nodarboties ar prostitūciju ārvalstīs. Šīs personas vervē un nosūta sievietes uz ārvalstīm seksuālai izmantošanai, sākot savu biznesu seksa pakalpojumu sfērā ārzemēs vai arī vēloties iegūt papildu ienākumus atlīdzības veidā no ārvalstu suteneriem par katru savervēto sievieti.

Latvija galvenokārt ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, kas nozīmē to, ka Latvijas valstspiederīgie galvenokārt nonāk ekspluatējošos apstākļos citās valstīs. Valsts robežsardzes amatpersonām nav tiesību iepriekš minētajām personām liegt izbraukt no Latvijas, ja dokumenti ir ceļošanai derīgi, norāda IeM.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju pagājušajā gadā to personu vidū, kas pieprasījušas patvērumu Latvijā, cilvēku tirdzniecības gadījumi nav tikuši identificēti. Valsts robežsardzes rīcībā nav informācijas par identificētiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem starp imigrantiem. Gadījumi, kad bēgļi ar tiesībām uzturēties Latvijā būtu pakļauti cilvēku tirdzniecības apdraudējumam, nav konstatēti. Latvija nav nelegālo migrantu mērķa valsts, bet galvenokārt tiek izmantota tranzīta nolūkam no Krievijas, Turcijas vai Grieķijas uz Skandināvijas vai Rietumeiropas valstīm.