Cirka nākotne tiek norakstīta
Zemkopības ministrija nākusi pretī radikālo vegānu organizācijai Dzīvnieku brīvība un plāno norakstīt tradicionālo cirku. Nekādu lauvu, nekādu tīģeru, ziloņu – pāri paliek vien vingrotāji, klauni un citi cilvēki.
Tas notiek apstākļos, kad Rīgas cirks nevar sevi pilnvērtīgi aizstāvēt, jo pašlaik palicis bez mājām, kurās uzņemt publiku. Ja pēc gadiem tas atkal atgūsies – tad jau būs daudz sarežģītāk mainīt likumu. Turklāt aizliegums skars arī ceļojošos cirkus un cirka šovu viesizrādes. Mākslinieki no saviem turneju maršrutiem Latviju izslēgs, jo viņu izrādes nav iespējamas bez galvenā trumpja publikas pievilināšanā – eksotisku dzīvnieku klātbūtnes.
Piemēram, drīzumā Latvijā ieradīsies Lielais Maskavas Valsts cirks un visā pasaulē pazīstamie brāļi Zapašniji izrādīs priekšnesumu Starp plēsoņām ar baltajiem un Usūrijas tīģeriem, lauvām. Dresētājs arī izpildīs savu kroņa triku – lēciens lauvas seglos. Nākamgad šādas viesizrādes vairs nebūs iespējamas, ja vien Dzīvnieku aizsardzības likumā plānotās izmaiņas, kas Latvijā likvidē veselu cirka mākslas nozari, netiks apturētas. Zemkopības ministrijā sacerētais teikums, kas aizliegs eksotiskos zvērus cirkā, skan šādi: «27.1. pants. Savvaļas dzīvnieku sugas īpatni (gan savvaļā iegūtu, gan nebrīvē audzētu) aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvnieku un kā atrakciju dzīvnieku izrādīt to publiski.»
Pārejas noteikumos paredzēts, ka šī norma stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā, bet attiecībā uz Lauksaimniecības datu centrā reģistrētiem, tātad – pašmāju cirkiem – 2018. gada 1. janvārī.
Plānotās likuma izmaiņas otrdien bija iekļautas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdes darba kārtībā, taču nekādas diskusijas un konsultācijas nenotika. Klātesošie klusējot akceptēja likumprojekta tālāku virzību. Rīgas cirka pārstāvji sēdē pieaicināti nebija, un cirku neviens neaizstāvēja. Bet ko teikt cirkam būtu. Jau pērn sagatavoti priekšlikumi cirka dzīvnieku labturības uzlabošanai. Atpūtas režīmi, krātiņu izmēri, barošana, dresēšana, sugas, ko drīkst izrādīt cirkā, un citi būtiski jautājumi, kas iekļaujami labturības noteikumos. Taču šī gada sākumā Kultūras ministrija piepeši pacēla ķepas un pieprasīja sagatavot tādu cirka nākotnes koncepciju, kurā dzīvnieki neparādīsies. Cirks gan vēl cīnīsies par šī klasiskā mākslas žanra saglabāšanu – direktore Lolita Lipinska runās ar deputātiem Saeimā – apelēšot pie veselā saprāta. Šobrīd situācija gan ir dubultsarežģīta, jo, no vienas puses, spiedienu izdara karojošo vegānu organizācija ar saviem atbalstītājiem, no otras – ir grūti runāt par nozares nākotnes politiku, ja nav mājas, kurā to īstenot. Jāatgādina, ka Rīgas cirks šobrīd savu mantību sakrāmējis koferos un braukā pa Latviju ar viesizrādēm, jo pašu nams ir slēgts izrādēm avārijas stāvokļa dēļ. 20 gadus ilgušu tiesvedību dēļ valsts tajā naudu nav guldījusi, bet pērn, kad beidzot tā atzīta par pilntiesīgu īpašnieci, ēka tika slēgta publikai, jo atrasties tajā ir bīstami. Protams, vides radikāļiem šis ir izdevīgs brīdis, lai panāktu klasiskā cirka aizliegšanu Latvijā. Taču pasaules praksē ir gadījumi, kad šādi uzbrukumi tiek veiksmīgi atvairīti. L. Lipinska kā piemēru min slaveno amerikāņu cirka kompāniju Ringling Bros. and Barnum & Bailey. Tā uzvarējusi tiesvedībā pret organizāciju Greenpeace, kas centās aizliegt ziloņu izmantošanu cirka izrādēs, un jaunākajā Pasaules cirka federācijas žurnālā Planet Circus šis cirks lepojas arī ar saviem ziloņiem. Latvijai ar ko palepoties diemžēl nav, un nozares respektablākajā izdevumā četrās valodās publicēts plašs apraksts ar virsrakstu Glābsim Rīgas cirku!