Nacionālā botāniskā dārza pastāvēšana apdraudēta
Pagājis gads, kopš Nacionālā botāniskā dārza (NBD) jaunā oranžērija vēra durvis apmeklētājiem. Augiem nu ir modernas un daudz piemērotākas telpas, arī apmeklētāju skaits ievērojami audzis. Būtu tikai jāpriecājas, taču botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns ir nobažījies – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gribot NBD apvienot ar mežzinātnes institūtu Silava. Viņš uzskata to par bezatbildīgu soli, kura rezultātā var ciest gadiem ilgi veidotā augu kolekcija.
Dārza direktors A. Svilāns jauno oranžēriju nodēvē par veiksmes stāstu, jo te izdevies izveidot ne tikai lieliskas telpas augiem, bet arī mākslas un kultūras pasākumiem un dažādiem semināriem. To pierādot arī apmeklētāju skaita pieaugums. 2014. gadā to bijis 31 000, bet 2015. gadā – 51 000. Vai arī finansējums audzis? Tas vienmēr esot par mazu, atmet ar roku NBD direktors. Viņš, protams, nepretendē uz to, lai būtu 320 darbinieku, kā tas bija vienubrīd padomju laikā, bet tie 80 ziemā un 90 vasarā gan neesot pietiekami. Lai katrai lielākajai kolekcijai būtu savs kurators, būtu vajadzīgi apmēram 135 cilvēki. Taču, runājot skaitļu valodā, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) botāniskais dārzs saņemot apmēram 700 000 eiro gadā, paši vēl nopelnot ap 130 000 – 150 000 eiro, kas iegūts no stādu un biļešu tirdzniecības, gadatirgu rīkošanas un citām komerclietām.
Diemžēl šogad dārzam nepiešķīra bāzes finansējumu zinātniskajai darbībai (to noņēma visiem tiem institūtiem, ko starptautiskie eksperti novērtēja ar 0 līdz 3 ballēm, arī NBD). «Nu – ja nedod, lai nedod. Taču muļķīgais tas, ka netiekam ārā no IZM bezatbildīgā eksperimenta ar nacionālajām kultūras vērtībām – arī attiecībā uz NBD. Kultūras ministrija veiksmīgi tika galā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, kas starptautiskajā pētījumā saņēma pat mazāk balles nekā mums – apaļu nulli, bet laikam jau nogriezt saknē bibliotēku nevienam nebija drosmes. Taču botānisko dārzu IZM gan nolēma sist un sit joprojām,» apbēdinājumu neslēpj A. Svilāns.
Pagājušonedēļ viņam rokās nonācis dokuments ar zinātnisko institūtu kartējumu, kur divās vietās minēta NBD pievienošana mežzinātnes institūtam Silava. VARAM, kuras paspārnē dārzs darbojas, par to neko lāgā nezinot, bet NBD un Silava jau saņēmuši ielūgumu ierasties otrdien, 26. aprīlī, IZM, lai «apspriestu turpmākās kopdzīves jautājumu». Tas, ka šādas lietas tiekot risinātas aiz muguras ne tikai NBD, bet pat VARAM vadībai, esot stipri par traku. Jā, runa esot bijusi par Hidroekoloģijas institūta un Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā esošā Bior apvienošanu, taču ne par to, ka NBD varētu kam pievienot. Tas patiešām esot kaut kas jauns – ne tikai botāniskajam dārzam, bet arī Silavai.
«Neviens jau neiebilst pret sadarbību dendroloģijas un mežzinātnes jomā. Taču nesaprotu, kāpēc kāds ar roku dzelžiem jāpieslēdz pie kāda cita tāpēc vien, ka tam ir neliela līdzība. Kāds no tā būs ieguvums? Nekāds,» ir pārliecināts A. Svilāns, nosaucot IZM rīcību par nevalstisku. Ja tas notiekot, rodas bažas, kas būs ar oranžēriju, kas noteikti neesot mežzinātnes joma. Kas notiks ar dekoratīvo augu genofonda saglabāšanu, ko Zemkopības ministrija neuzskata par savu interešu objektu. Salaspils botāniskais dārzs ir vienīgā vieta Latvijā, kur šīs selekcijas šķirnes saglabātas. Protams, esot dzirdētas arī runas, ka divi botāniskie dārzi Latvijā nav vajadzīgi. Re, Rīgā viens neliels ir, ar to pašu pietiek. Kam vajagot 129 hektārus un 14 000 augu dažādību? «Es kā argumentu vienmēr saku: ja mēs ik pēc trim četriem mēnešiem uzzinām par jaunas slimības ievazāšanu Latvijā, mums ļoti vajadzīgi būtu pat vairāki botāniskie dārzi, kur nodublēt kolekcijas. Arī starptautiskā augu stratēģija paredz, ka jābūt trim vietām, kur jādublē genofonda kolekcijas,» skaidro NBD direktors, norādot, ka te ir gan ļoti retas sugas, gan pietiekami izplatītas, jo viens no oranžērijas uzdevumiem ir arī vides izglītība.