Saskaņā ar Olimpisko hartu paralimpiskajām komandām nav tiesību izmantot olimpiskos apļus. Tas attiecas arī uz Latvijas Paralimpisko komiteju (LPK), tāpēc Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) nevar piedāvāt paralimpiskajiem sportistiem savu apģērbu kolekciju, paziņojusi LOK. Taču tas netraucē citām valstīm veidot vienotu tēlu un sportistiem – gan olimpiskajiem, gan paralimpiskajiem – uz Riodežaneiro pašūt vienāda dizaina tērpus.
Pēc Neatkarīgās publikācijas banka Citadele, kas jau vairākus gadus organizē atbalsta akciju paralimpiskajiem sportistiem Tu esi. Tu vari, nolēmusi atbalstīt Latvijas Paralimpisko komiteju un finansēt parādes formu dizainu un pašūšanu tepat Latvijā.
Dizaineri veido formas
Pagājušajā nedēļā LOK iepazīstināja sabiedrību ar Latvijas olimpiešu formām vasaras olimpiādei Rio. Formas izstrādājusi un ražojusi poļu kompānija F4sadarbībā ar Latvijas dizaineriem un modes māksliniekiem. Pilna apģērbu komplekta cena ir virs 1700 eiro vienam sportistam, un tiesības nodrošināt Latvijas sportistus ar tērpiem poļi ieguva iepirkumā, kurā startēja divi uzņēmumi. LPK jau pirms pagājušajām vasaras olimpiskajām spēlēm Londonā norādīja, ka citu valstu pieredze liecina: lai arī sporta spēles norit atsevišķi, valstu delegācijas piedalās ar vienotu valsts tēlu. Arī gatavošanās šāgada olimpiskajām spēlēm liecina, ka valstis veido vienotu parādes un sacensību tēlu sportistiem, un nevienu netraucē LOK minētais fakts par olimpiskajiem apļiem. Vienots valsts tēls ir Beļģijai, Itālijai (veidojis Džordžo Armāni) Vācijai, Kanādai, Zviedrijai (H&M dizains), Norvēģijai, ASV (Ralfa Lorēna dizains) un citām valstīm. Protams, paralimpisko sportistu formas nevar tikt rotātas ar olimpiskajiem apļiem, paralimpiešiem ir pašiem savs logo, taču nevienu tas nav traucējis dizaina ziņā veidot vienotu valsts tēlu, tikai katrai no komandām ar savu logo. Taču Latvijas paralimpiskie sportisti uzzināja, ka tērpu viņiem nebūs, pat ne kopēju parādes formu.
Nav tiesību uz apļiem
LOK prezidents Aldons Vrubļevskis Neatkarīgajai skaidroja, ka katrai organizācijai ir savs budžets un katram pašam jāparūpējas par tērpiem. Tobrīd viņš teica, ka, iespējams, kādi tērpi palikšot pāri un tos varēs izmantot paralimpiskie sportisti. Vēlāk jau pēc Neatkarīgās publikācijas LOK izplatīja paziņojumu, kurā skaidro, ka LOK uzdevums ir nodrošināt Latvijas olimpiskās komandas sportistu dalību olimpiskajās spēlēs, precīzi ievērojot Olimpiskās hartas noteikumus. Apģērbu kolekcija esot speciāli veidota Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, un katrā apģērba vienībā ir iekļauta jaunā komandas vizuālās identitātes sastāvdaļa - logotips, kas sastāv no Brīvības pieminekļa trīs zvaigznēm, uzraksta Latvija, kas veidots, par pamatu ņemot Latvijas valsts karoga krāsu proporcijas, kā arī ietverot olimpiskos apļus. Salīdzinot abu organizāciju sadarbību 2012. gada Londonas olimpisko spēļu laikā, tiek minēts, ka LOK apģērbu saņēma dāvinājumā no Ķīnas sporta apģērbu zīmola 361, un tad bija iespējams tērpus piedāvāt arī LPK sportistiem. «Arī LPK budžetā ir atvēlēti finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu savu sportistu apģērbšanu Riodežaneiro paralimpiskajām spēlēm,» apgalvo LOK. Tā arī uzsver, ka LPK vadība tikai 9. maijā vērsās pie LOK prezidenta ar jautājumu par vienoto izskatu olimpiešiem un paralimpiešiem. «Tieši tāpēc ir pilnīgi nepieņemama situācija, ka LPK amatpersonas savā neizdarībā paralimpiešu apgādē vaino LOK. Esam divas dažādas organizācijas, tāpat kā Starptautiskā olimpiskā komiteja un Starptautiskā paralimpiskā komiteja,» raksta LOK pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Tērpiem naudas nekad nav bijis
LPK prezidente Daiga Dadzīte Neatkarīgajai atzina, ka paralimpiskie sportisti bija pārliecināti un cerēja, ka šoreiz uz Rio valsts tēls sporta formu ziņā būs vienots. No epastu sarakstes izriet, ka nevis
9. maijā, kā norāda LOK, bet gan pagājušā gada jūlijā sāktas sarunas par tērpu izveidi. LOK atbildīgajām personām pēc Sporta padomes sēdes pat nosūtīts sportistu skaits, logo un cita informācija, kas nepieciešama formām. D. Dadzīte atzīst, ka patiešām no valsts budžeta ir piešķirts finansējums, taču ne formu iegādei, turklāt, ja paralimpiskie sportisti vēlētos tādas pašas formas kā olimpiskie sportisti (tikai ar savu logo), komiteja tik lielu naudas summu nekad nevarētu atļauties. «Paralimpiskajiem sportistiem trūkst naudas treniņiem, ceļam, lai piedalītos turnīros un saņemtu ceļazīmi paralimpiskajām spēlēm,» saka D. Dadzīte. Finansējums, kas piešķirts LPK, vidēji uz šo sezonu ir 5000 eiro vienam sportistam un trenerim, ietverot visus izdevumus, tostarp treniņus, treniņnometnes, sacensības, ceļa izdevumus, medicīnu, fizioterapiju un citus izdevumus. «Tieši tāpēc mēs vācam ziedojumus,» atzīst D. Dadzīte.
Šūs no lina
«Bijām pārsteigti uzzināt, ka paralimpieši palikuši bez tērpiem. Paralimpisko komiteju atbalstām kopš 2012. gada un uzskatām, ka mūsu paralimpieši un olimpieši ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi,» sacīja bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis. Banka piešķirs papildu finansējumu parādes tērpu iegādei. Domājot, kādus tērpus parādē varētu vilkt paralimpiskie sportisti (bija doma vispār parādē neiet vai iet melnos sēru tērpos, vai izīrēt tautas tērpus), LPK ienācis prātā lins, tāpēc uzrunāta uzņēmēja Iveta Purmale no Smiltenes, kura izstrādās īpašu lina auduma apģērba kolekciju. Kopējās izmaksas parādes tērpu iegādei būs līdz 6000 eiro, jo tērpi tiks šūti visiem delegācijas pārstāvjiem - kopumā 28 sportistiem, treneriem, ārstiem un komitejas pārstāvjiem. Savukārt par sporta formām, LPK vēl domās, iespējams, būs jāizmanto vecās formas, kurās sportisti startēja Londonā.