Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati parāda Latviju kā pievilcīgu vietu dzīvei, darbam un mācībām, ja uz Latviju raugās no ārzemēm.
PMLP dati ir pilnīgi droši tādā nozīmē, ka tie nav aptauju dati. PMLP nevienam ar saviem jautājumiem pati neuzbāžas. Uzbāžas ārzemnieki, kuri ierodas Latvijā un tik ilgi sēž PMLP klientu apkalpošanas telpās, līdz PMLP ierēdņi piešķir cilvēkam termiņuzturēšanās atļauju (TUA) vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA). Ja jau cilvēki uzņemas tērēt savu laiku un naudu šādām nebūt ne patīkamām nodarbēm, tad viņus kaut kas patiešām pievelk Latvijā vai saistībā ar Latviju. Dati jāizmanto ar atrunu, ka TUA un PUA dod tiesības, bet neuzliek pienākumu dzīvot Latvijā.
Viena gada laikā spēkā esošo TUA izmantotāju skaits pieauga par 3,3 tūkstošiem cilvēku un sasniedza 36 575 cilvēkus šā gada 1. janvārī. PUA saņēmēju rindās pieaugums tikai nedaudz lielāks par pustūkstoti cilvēku, jo šādas atļaujas saņemšanai vajadzīgs stingrāks pamatojums - vai nu ģimenes izveidošana ar Latvijai juridiski piederīgiem, vai stabilu darba attiecību izveidošana, vai īpašumu iegūšana. Par to PUA saņēmēji tiek atalgoti ar viņiem izdevīgāku kārtību, kādā šo atļauju izmantotājiem jāatrādās PLMP ierēdņiem, lai saņemtu atļaujai pagarinājumu. Laika gaitā salīdzinoši komfortablajās PUA lietotāju pozīcijās jau ir iekārtojies 52,1 tūkstotis, t.i., vairākums Latvijā juridiski esošo ārzemnieku, kuru evolūcija nav noslēgusies ar Latvijas pilsonības saņemšanu. PUA izmantotāji pēc izcelsmes dalās joprojām no Padomju Savienības mantotajos un tajos, kuri sākuši savu atrašanos Latvijā ar ieceļošanu un TUA saņemšanu.
Pagājušā gada iezīmē dinamiskajā TUA izmantotāju grupā ir pieaugumi praktiski visās lielākajās apakšgrupās, veidojot tās gan pēc ieceļošanas mērķa, gan pēc ieceļotāju pavalstniecības. Dominējošais ieceļošanas mērķis, kas viens pats pievilcis Latvijai vairāk cilvēku par TUA saņēmēju skaita kopējo pieaugumu, izrādās darbs Latvijā. Turklāt cilvēki ir ar mieru Latvijā veikt fizisku un uzskatāmu darbu, nevis grūtāk tveramo darbu vadīšanu. PMLP uzskaitē no ārzemēm iebraukušo vienkāršo darbu veicēju skaits pieaudzis no 5933 līdz 7401 cilvēkam, kamēr kvalificēti darbu veicēju pieaugums tikai no 1439 līdz 1690 cilvēkiem. Šie skaitļi ietver darbiniekus kopā ar viņu ģimenes locekļiem, kuri šeit saņēmuši TUA. Darbinieku paņemto līdzbraucēju skaits ir ekstrēmi liels Krievijas pilsoņiem un ekstrēmi mazs bulgāriem. Šādas atšķirības rosina atzīt cilvēku radošo, statistiskajos datos grūti iekļaujamo izdomu, kuras dēļ viņi šķērso valstu robežas. Līdzās darbam savu pievilcību ir apliecinājušas studijas Latvijā. Studentu skaits audzis par 839 jauniešiem jeb par 1/6 daļu.
Stagnācija panākta (jā, tāds bija apzināts Saeimas lēmums) TUA tirgošanā, izsniedzot to kā piedevu Latvijā nopirktam nekustamam īpašumam. Pērn fiksētie +390 cilvēki ir maz pret 11 982 šādas TUA saņēmušajiem kopā. Ar laulību palīdzību Latvijā juridiski nonākuši vēl mazāk ļaužu: +270 pagājušajā gadā, 4494 kopā.
Ieceļotāju valstiskās piederības ziņā dominē Krievija, kuras pilsoņiem nav obligāti jābūt krieviem. Šādu TUA saņēmēju skaits sasniedzis 13 541 cilvēku, kaut pieaugums pērn tikai par 279 cilvēkiem. Saprotamu iemeslu dēļ daudz kustīgāki izrādījušies Ukrainai valstiski piederīgie ar +1998 cilvēkiem, summā sasniedzot 3824 cilvēkus. Turpina pārsteigt Vācijas devums. Ar pagājušajā gadā uz Latviju atbraukušo cilvēku skaita pieaugumu par 281 tā apsteigusi Krieviju, Lietuvu un vēl citas valstis. Puse no viņiem Latvijā studē un ar savu klātbūtni apliecina, ka ne viss labais ir tikai tur, kur mūsu nav.