Advokāte lūdz atcelt drošības līdzekli Lembergam

ADVOKĀTE IRINA KAUKE atgādināja, ka sods – aizliegums pildīt noteiktus amata pienākumus – nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Turpretī A. Lembergam drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus – jau ir spēkā 8 gadus un 9 mēnešus © F64

Aivara Lemberga advokāte Irina Kauke Rīgas apgabaltiesai lūdz atcelt Ventspils mēram noteikto drošības līdzekli – noteiktas nodarbošanās aizliegumu, t. i., aizliegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus.

Šoreiz lūgums pamatots ar to, ka noteiktas nodarbošanās aizliegums nosakāms uz konkrētu laiku (tada ir Kriminālprocesa likuma prasība), turpretī tiesas lēmumā attiecībā uz A. Lembergu precīzs drošības līdzekļa piemērošanas laiks nav norādīts. Turklāt iepriekšējā lēmumā, ar kuru tika noraidīts līdzīgs lūgums par drošības līdzekļa atcelšanu (2014. gada 15. septembrī), tiesa vispār nav vērtējusi vairākus A. Lemberga argumentus - t. i, tiesa savu lēmumu par drošība līdzekļa atstāšanu spēkā nav pietiekami motivējusi.

Atstājot spēkā drošības līdzekli, Rīgas apgabaltiesa 2014. gada 15. septembrī vienīgi motivējusi, ka, pildot Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus, A. Lembergs «var mēģināt ietekmēt lietā liecinošās personas, tādējādi traucējot patiesības noskaidrošanu lietā». Tiesa gan nav minējusi nekādus konkrētus pierādījumus šim argumentam.

Bet šobrīd vispār atlicis nopratināt vairs tikai dažus valsts apsūdzības uzturētāju lieciniekus, turklāt «starp šīm personām nav tādu, kuras var ietekmēt A. Lembergs, pildot Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus», uzsvēra advokāte.

«Katru reizi, skatot jautājumu par drošības līdzekļa turpmāku piemērošanu, situācija jāvērtē it kā no jauna, izvērtējot, vai konkrētajā situācijā konkrētajā laikā ir saglabājies pamats piespiedu līdzekļa piemērošanai, un tas jāargumentē un jāmotivē savā lēmumā, neaprobežojoties ar vispārīgām frāzēm. Tiesai, izskatot manu lūgumu, jāvērtē, vai šis pamats drošības līdzekļa saglabāšanai pastāv arī šodien,» skaidroja I. Kauke.

«Gadījumos, kad pušu argumenti ir skaidri, precīzi un pamatoti, no to izvērtēšanas ir atkarīgs procesa rezultāts, tiesai ir jāsniedz uz tiem atbilde. Atbildes nesniegšanas gadījumā ir pārkāpta [Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības] konvencijas 6. panta 1. daļa,» norādīja advokāte.

Nepieciešamību argumentēt tiesas lēmumu A. Kauke uzsvēra, jo iepriekš Rīgas apgabaltiesa pilnībā ignorējusi, piemēram, A. Lemberga argumentu, ka noteiktais drošības līdzeklis nesamērīgi ierobežo viņam Satversmes 101. pantā garantētās tiesības - «ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu». Proti, vairākās pašvaldību vēlēšanās ir pierādīts, ka vēlētāji pārliecinoši ir pauduši vislielāko atbalstu tieši A. Lembergam kā Ventspils domes priekšsēdētājam, pat neskatoties uz to, ka sabiedrība ir plaši informēta par viņam izvirzītajām apsūdzībām.

Tādējādi «tiesa, liedzot Aivaram Lembergam pildīt amata pienākumus, no vienas puses, rīkojas, it kā lai aizsargātu sabiedriskās intereses, bet, no otras puses, ignorē sabiedrības vēlmi redzēt Aivaru Lembergu deputāta statusā un līdz ar to arī domes priekšsēdētāja statusā», secināja I. Kauke.

Advokāte arī atgādināja, ka Krimināllikumā paredzēts, ka pat sods - aizliegums pildīt noteiktus amata pienākumus - nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Turpretī A. Lembergam bez notiesājoša sprieduma tikai drošības līdzeklis - aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus - ir spēkā jau 8 gadus un 9 mēnešus. «Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru drošības līdzekļa piemērošana nedrīkst pildīt soda funkciju» uzsvēra I. Kauke.

Cita starpā, dažādos starptautiskos dokumentos un rekomendācijās ir noteikts, ka piespiedu drošības līdzekļu ilgumam jābūt «proporcionālam tā nodarījuma smagumam, par kura izdarīšanu persona tiek turēta aizdomās». Citiem vārdiem - drošības līdzeklis nedrīkst būt smagāks nekā iespējamais sods.

«Piemērotajam drošības līdzeklim - nodarbošanās aizliegumam - pašreizējā kriminālprocesa stadijā nav vairs nekādas jēgas, jo to neprasa sabiedrības drošības apsvērumi. Savukārt nodarbošanās aizlieguma turpmāka piemērošana ir uzskatāma gan par neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu, gan par nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē,» secināja advokāte.

Svarīgākais