Rīgā šā gada augustā leģendārā mākslas personība Mihails Barišņikovs uzstāsies ar savu spilgto monoizrādi "Vēstule cilvēkam", preses konferencē pavēstīja "Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonda" valdes priekšsēdētājs Andrejs Žagars.
Izrāde, kuras pamatā ir izcilā baletdejotāja Vāclava Ņižinska dienasgrāmatas un kura savu pirmizrādi piedzīvoja pērn Spoleto, Itālijā, šogad turpina pasaules turneju, kurā iekļauta arī Barišņikova dzimtā Latvija. Viesizrādes būs skatāmas Latvijas Nacionālajā operā no 3. līdz 7.augustam. Biļešu tirdzniecība tiks izsludināta atsevišķi.
"Esmu ļoti gandarīts, ka mums ir iespēja trešo reizi strādāt ar izcilo mākslinieku un Latvijas skatītājiem piedāvāt laikmetīgu iestudējumu, kas jau ir izpelnījies lielu atzinību pasaulē. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas kultūras telpā," teica Žagars.
Monoizrādi "Vēstule cilvēkam" īpaši Barišņikovam radījis ikoniskais, avangarda teātra režisors Roberts Vilsons. Iestudējums balstīts uz Vāclava Ņižinska autobiogrāfiskajiem tekstiem, kurus adaptējis Derils Pinknijs.
Savā slavas virsotnē Ņižinskis (1889-1950) tika atzīts par viens no izcilākajiem Rietumu kultūras baleta māksliniekiem. Ņižinskis bija arī slavenās Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupas dalībnieks un modernā baleta horeogrāfijas pamatlicējs. Viņa sākotnējie darbi ir "Fauna diendusa" un "Svētpavasaris". Trešajā gadu desmitā Ņižinskim sākas garīgas problēmas, tādēļ viņa dienasgrāmatas, kas tapušas laikā no 1919.gada 19.janvāra līdz 4.martam dokumentē un izgaismo jaunā vīrieša garīgās veselības sabrukumu.
"Tā nav biogrāfiska izrāde par Ņižinski. Izrāde ir par cilvēka pārdzīvojumiem un attiecībām ar viņa mākslu, Dievu, ģimeni un dvēseliskajām dilemmām. Mēs izvairījāmies atdarināt vai attēlot konkrēti. Tas ir savdabīgs stāsts ar paralēlēm - par personības balsi, nevis viņa fizisko būtību," intervijā izdevumam "The Guardian" sacīja Barišņikovs.
Mūsdienu skatītājiem diemžēl nav bijusi redzēt Nižinski dejojam, jo viņa uzstāšanās nav dokumentēta. Tomēr Nižinskis un Barišņikovs tiek atzīti par 20.gadsmita izcilākajiem baleta māksliniekiem, un izrādē "Vēstule cilvēkam" viņi savdabīgā veidā sastopas aci pret aci.
"Barišņikovs sev raksturīgajā elegancē un nepārspējamā skatuviskajā tēlojumā, izvēlējās nevis atkārtot Ņižinska dejas manieri, bet pievērsties, iespējams, traģiskākajam mantojumam, ko atstājis mākslinieks. Proti, apziņas plūsmai, kas tiek plosīta starp skaidru uztveri un vājprātu un ko var redzēt viņa [Nižinska] drudžaini, tieši pirms mākslinieka pirmās hospitalizācijas, tapušajās dienasgrāmatās," tā teikts itāliešu digitālajā izdevumā "24 Ore".
"Vēstule cilvēkam" viesizrādes organizē "Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds" sadarbībā ar Aleksandru Šenkmanu.
"Mana sadarbība ar Žagara kultūras attīstības un atbalsta fondu un šā projekta atbalsts ir manas līdzšinējās darbības Latvijā loģisks turpinājums. Esmu pārliecināts, ka šāda mēroga kultūras notikumi ar leģendāru personību piedalīšanos ir būtiski Latvijas starptautiskajam tēlam un pozicionējumam. Un vēl jo vairāk šāds notikums, kurā piedalās Latvijā dzimušais un pasaulē slavenais mākslinieks Mihails Barišņikovs, ir svarīgs skatītājiem. Tāpēc es ar prieku un lepnumu iesaistījos šā projekta finansiālā atbalstīšanā un līdzorganizēšanā," sacīja uzņēmējs un projekta sadarbības partneris Aleksandrs Šenkmans.
Jāpiebilst, ka šī ir ceturtā reize, kad Barišņikovs uzstājas Latvijā. Pirmo reizi Latvijā Barišņikovs viesojās 1997.gadā pēc toreizējā Latvijas Nacionālā operas direktora Andreja Žagara ielūguma. Toreiz operā norisinājās divi radošie vakari, kur Barišņikovs uzstājās ar savu baleta trupu "White Oak Dance Project". Otro reizi Barišņikovs Rīgā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves uzstājās 2009.gadā deju vakarā operā "Trīs solo un duets".
Vēl 2006.gadā Latvijas Nacionālajā operā notika Barišņikova darbu fotoizstāde "Moment in Time". Tajā tika izstrādīti viņa darbi, kas tapuši no 1982.gada līdz 2004.gadam.
"Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds" dibināts ar mērķi veicināt un attīstīt augstas raudzes kultūras projektus, īpaši izceļot mūzikas un mākslas nozares, piesaistot valsts, mecenātu un Eiropas fondu finansējumu.