Lembergam piedēvēta kompānija patiesībā pieder citam

© F64

Advokāts Jānis Rozenbergs t.s. Lemberga prāvā pagājušajā nedēļā lūdza lietas materiāliem kā pierādījumus pievienot divus Šveices tiesas spriedumus, kas apliecina, ka kompānija Hinch Invest & Finance (turpmāk – Hinch) patiesībā pieder uzņēmējam Ansim Sormulim, nevis Ventspils mēram Aivaram Lembergam.

Šiem Šveices tiesas spriedumiem ir visai būtiska nozīme lietā, jo: 1) Britu Virdžīnu salās reģistrētā kompānija Hinch pēdējos deviņus gadus regulāri parādās visai skaļos publiskos paziņojumos; 2) par kompānijas Hinch nedeklarēšanu A. Lembergam ir celta apsūdzība; 3) Šveices tiesas spriedumiem būs būtiska loma, kad tiks vērtēts Šveices advokāta Rudolfa Meroni liecību patiesums vai nepatiesums; 4) Šveices tiesas spriedumi ļauj novērtēt arī Latvijas Ģenerālprokuratūras darba zemo profesionalitāti un neobjektivitāti.

Skaļie paziņojumi

2007. gada 14. martā Ventspils mērs Aivars Lembergs tika aizturēts un viņam tika piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Latvijas Ģenerālprokuratūra izplatīja preses relīzi, kurā īsos vārdos bija izklāstīts, par ko tad A. Lembergu apsūdz. Preses relīzē izvērsti bija aprakstīta tikai viena epizode, kam it kā vajadzēja liecināt, ka par šo epizodi prokurori jau nu pilnīgi noteikti ir ieguvuši - kā likumā ir pieprasīts - pārliecinošus pierādījumus.

Ģenerālprokuratūras prese relīzē bija norādīts, ka Ventspils mērs apsūdzēts par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijā, neuzrādot «savas īpašuma tiesības uz kompānijas Hinch Invest & Finance akcijām». Prokurori pat bija mācējuši aprēķināt, ka «šīs Hinch Invest & Finance akcijas pastarpināti dod īpašuma tiesības uz a/s Latvijas kuģniecība akcijām, kuru aptuvenā tirgus vērtība šajā brīdi ir ap 17 miljonu latu».

Tagad izrādās, ka iepriekšminētās vērtīgās Hinch akcijas pieder nevis A. Lembergam, bet gan A. Sormulim; Latvijas prokurori savu skaļo paziņojumu balstījuši tikai uz R. Meroni liecībām, nepārbaudot tās ne ar kādiem citiem pierādījumiem, piemēram, ar kompānijas Hinch oficiāliem dokumentiem; R. Meroni būtisku liecību patiesums objektīvā tiesā, kur pārbauda visus pierādījumus, brūk kā kāršu namiņš.

Nekad nav piekritis

Kā Rīgas apgabaltiesā skaidroja advokāts Dr.jur. J. Rozenbergs, Ansis Sormulis bija cēlis prasību Šveices Konfederācijas Meilenes rajona tiesā (pirmās instances tiesa) un arī Šveices Konfederācijas Cīrihes kantona Augstākajā tiesā (apelācijas instances tiesa) pret atbildētāju Rudolfu Meroni. Uzņēmējs A. Sormulis pieprasīja atbildētājam sniegt informāciju par sabiedrībām Hinch un Regina Development Limited (Hinch meitas kompānija, par kuru arī daudz rakstījusi Latvijas prese saistībā ar dažādām fāzēm t.s. Latvijas kuģniecības akcionāru karos un t.s. Londonas tiesvedību). Tāpat tika prasīta Hinch akciju nodošana prasītājam Ansim Sormulim vai zaudējumu atlīdzība šo akciju vērtībā.

Kā uzsvēra J. Rozenbergs, Hinch akcijas «ir arestētas kā Aivaram Lembergam piederoša manta, savukārt Ansis Sormulis šo sabiedrību Hinch vienmēr uzskatījis par sev piederošu mantu un noteikti iebilst, ka tiesa par šīm akcijām un no tām izrietošajām tiesībām lemtu kā par Aivaram Lembergam piederošu mantu». A. Sormulis «nekad nav piekritis un kopš sabiedrības Hinch akciju iegādes 2001. gadā no Rudolfa Meroni ir uzskatījis sevi par šīs sabiedrības akcionāru un patieso labuma guvēju», uzsvēra advokāts.

Šveices tiesas, tostarp Cīrihes kantona Augstākā tiesa, pilnībā noraidījušas R. Meroni argumentus un atzinušas tos par pretrunīgiem. «Tas, ka atbildētājs R. Meroni vairākus gadus pēc sabiedrības Hinch iegādes ir uzzinājis, ka patiesībā sabiedrības Hinch patiesā labuma guvējs ir nevis prasītājs A. Sormulis, bet Aivars Lembergs - pat tad, ja tas atbilstu patiesībai -, nav par iemeslu pieņēmumam, ka mandāta attiecības būtu nodibinātas nevis starp A. Sormuli un R. Meroni, bet gan starp viņu un Lembergu,» Šveices tiesas spriedumā teikto citēja advokāts J. Rozenbergs. Jo šīs mandāta /t.i., trasta/ attiecības paredzēja, ka «R. Meroni ir jāiegādājas, jātur un jāpārvalda uzņēmuma Hinch īpašnieku akcijas savā vārdā, bet A. Sormuļa interesēs un uz viņa rēķina, turklāt akciju pārvalde ir īpaši saistīta ar instrukciju nodošanu uzņēmuma Hinch fiduciārajiem direktoriem».

Neskatoties uz to, ka Šveices tiesas savus spriedumus pasludinājušas jau 2012. un 2013. gadā, R. Meroni pagājušā gada beigās Rīgas apgabaltiesai rakstiskās liecībās vēlreiz apgalvoja, ka Hinch «patiesā labuma guvējs» ir A. Lembergs.



Svarīgākais