Atkal liedz nolasīt rakstveida pierādījumus
Jau ceturto reizi Rīgas apgabaltiesas sastāvs tā dēvētajā Lemberga prāvā maina viedokli par rakstveida pierādījumu pārbaudi. Šoreiz tā atkal aizliedza aizstāvībai lasīt dokumentus.
Šobrīd pēc valsts apsūdzības uzturētāju lūguma tiek pārbaudīti nesen krimināllietai klāt pienākušie sējumi - no 213. līdz 220.
Papildus tam prokurori lūdz tiesu vēlreiz pārbaudīt 26 sējumus no iepriekš jau pārbaudītajiem. No jauna klāt nākušajos sējumos prokurori lūdz pārbaudīt pat vēl nesen pieņemtos tiesas lēmumus un tiesas saraksti ar policiju un citām institūcijām par liecinieku piespiedu atvešanu uz tiesu vai to iespējām ierasties tiesā.
Tiesa padodas
Notiekošais kopumā rada iespaidu, ka prokurori izmanto visas iespējas un arī tiesas padevību valsts apsūdzības iegribām, lai novilcinātu kriminālprocesu un aizpildītu tiesas darba grafiku ar jelkāda veida nodarbēm. Ja prokurori nelūgtu pārbaudīt krimināllietas sējumos iešūtos tiesas lēmumus, tiesas sēdes nāktos atlikt līdz pat jūnijam, kad paredzēta liecinieku pratināšana. Taču dīkstāve acīm redzami neatbilst represīvo iestāžu amatpersonu politiskajai pārliecībai, kuri uzskata, ka valstiski svarīgāk pirms pašvaldību vēlēšanām Ventspils mēru Aivaru Lembergu nodarbināt tiesas zālē, nekā ļaut viņam strādāt vēlētāju labā.
Vāveres ritenī
Kriminālprocesa likuma 449. panta būtība joprojām nav mainīta. Tajā teikts, ka «rakstveida pierādījumus un citus dokumentus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, tiesas sēdē nolasa vai atskaņo pilnībā vai daļēji, izņemot gadījumus, kad persona, kura īsteno aizstāvību, prokurors un cietušais vai viņa pārstāvis piekrīt, ka šo pierādījumu nolasīšana vai atskaņošana nav nepieciešama».
Šobrīd tiesa atkal liedza aizstāvībai nolasīt pārbaudāmo dokumentu vietas, kuras tā uzskata par svarīgām savas pozīcijas pierādīšanā. Atkal aizstāvībai tiek liegta iespēja dokumentus nolasīt arī daļēji, nemaz nerunājot par to nolasīšanu pilnībā.
Tā kā šī krimināllieta joprojām tiek izskatīta atklātā tiešā mutveida procesā, liegums kaut daļēji nolasīt rakstveida pierādījumus padara neiespējamu sekot līdzi tam, kādi rakstveida pierādījumi savākti pret politiķi. Tas savukārt liedz iespējas informēt sabiedrību par to, vai krimināllietas mapēs maz atrodas kādi apsūdzoši vai - tieši pretēji - A. Lemberga darbības attaisnojoši pierādījumi.
Sākotnēji - 2014. gada 17. februārī -, sākot rakstveida pierādījumu pārbaudi, tiesas sēdes priekšsēdētājs Boriss Geimans paziņoja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 449. pantu rakstveida pierādījumus tiesai ir pienākums nolasīt, ja jebkurš no procesa dalībniekiem pieteiks šādu lūgumu.
2014. gada 16. jūnija tiesas sēdē B. Geimans savu iepriekš pasludināto lēmumu mainīja, nosakot, ka turpmāk «tiks nosaukta lūgtā dokumenta lietas lapa, nosaukums, kā arī procesa dalībnieki var vērst tiesas uzmanību uz kādu konkrētu faktu dokumenta saturā».
Pirms tam neviens no procesa dalībniekiem nelūdza tiesu mainīt 17. februārī noteikto rakstveida pierādījumu pā rbaudes kārtību. Tiesa pēkšņo lēmumu mainīt likumā noteikto rakstveida pierādījumu pārbaudes kārtību nemotivēja.
No tā brīža vērotājam no malas saprast šo procesu palika faktiski neiespējami, jo «lietas lapas un nosaukuma» nosaukšana cilvēkam, kuram priekšā nav «lietas», bija pilnīgi tukša skaņa. Vēlāk šajā procesā tiesnesis aizliedza arī «vērst tiesas uzmanību uz kādu konkrētu faktu dokumenta saturā».
Šā gada 10. maijā, kad prokurori pieteica lūgumu pārbaudīt klāt pienākušos sējumus, par pārsteigumu klausītājiem un dažiem procesa dalībniekiem, tiesa atkal mainīja lēmumu un atkal atļāva veikt rakstveida pierādījumu pārbaudi Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pret to iebilda vienīgi prokurors Juris Juriss. Viņaprāt, «procesuālās ekonomijas vārdā», pierādījumi jāpārbauda, tikai lai fiksētu pierādījumu atrašanās vietu konkrētajā krimināllietas sējumā. Prokurors uzstāja, ka rakstveida pierādījumu pārbaudei pietiek ar dokumenta nosaukuma un parakstītāju nosaukšanu.
Nevienlīdzīga attieksme
Šā gada 16. maija tiesas sēdē B. Geimans brīdināja, ka neļaus A. Lembergam lasīt rakstveida pierādījumus. Nākamajā tiesas sēdē 24. maijā A. Lembergs sāka lasīt kādu viņam svarīgu rindkopu no dokumenta un saņēma no tiesneša brīdinājumu. Tiesnesis atkārtoti noteica, ka apsūdzētais nedrīkst pierādījumus lasīt, bet tikai vērst tiesas uzmanību uz konkrētām dokumenta vietām, un vien tādos gadījumos, ja patiesi esot tāda nepieciešamība.