Kurzemē baumo par jaunu krāpniecības veidu – sieviete ar bērnu ratiņiem uz gājēju pārejas apzināti provocē satiksmes konfliktu, lai pēc tam šantažētu iesaistīto autovadītāju.
Pat ja šī ziņa ir pārspīlējums un tās pamatā tikai viens gadījums Liepājā - viens lietderīgais fakts tajā ir. Izrādās, policija ņem vērā videoreģistratoru rādījumus neatkarīgi no tā, vai aparāts ir vai nav reģistrēts Datu valsts inspekcijā. Lietot videoreģistratorus autovadītājus aicina arī apdrošinātāji. Tā var juridiski pasargāt sevi gan īstos, gan safabricētos satiksmes konfliktos. Savukārt maksāt vai nemaksāt aparāta reģistrācijas nodevu - tā ir katra paša darīšana. Datu valsts inspekcija uzstāj, ka tas jādara - 28,46 eiro no fiziskas personas. Tas ir tikpat, cik maksā pats aparāts pieticīgākā izpildījumā. Taču praksē autovadītāji to nedara, un vismaz pagaidām neviens viņus par to arī nebar. Gluži otrādi - satiksmes negadījumu eksperti ir priecīgi, ja konflikta situācijā pieejams tik pārliecinošs līdzeklis patiesības noskaidrošanai.
Arī konkrētais kašķis Liepājā tika atrisināts par labu autovadītājam, tikai pateicoties videoreģistratoram. Notikuma apraksts no sociālā tīkla tika pārpublicēts portālā liepajniekiem.lv: «ŠOFERI, ESIET UZMANĪGI! Liepājā ir uzradušā divas sievietes ar bērnu ratiņiem, kuras, nogaidot un redzot labas mašīnas, iet pāri gājēju pārejai, piefiksējot mašīnas numuru. Vēlāk varat pie sevīm gaidīt policiju, kura paziņos, ka esat uzbraukuši bērnu ratiņiem un no notikumu vietas aizmukuši.»
Ratiņi uz gājēju pārejas tiešām bija divi un divas sievietes. Savukārt mašīna nevienam virsū nebrauca. Kad policija pēc saņemtās sūdzības atrada šoferi, viņš iesniedza videoreģistratora ierakstu. Policijas pārstāve Daiga Valdmane stāsta, ka mašīna ir apstājusies pirms gājēju pārejas un ceļu gājējām ir ļāvusi šķērsot. Rati nav aizķerti. Iespējams, kaut kādu iemeslu dēļ starp satiksmes dalībniekiem notikusi saķeršanās ar vārdiem vai žestiem, taču tie palikuši aizkadrā. Acīmredzot arī sūdzības iesniedzēja nebija pārliecināta par savu taisnību, jo vēlāk policijā tā arī neieradās nedz pati, nedz viņas solītie liecinieki. Ja nebūtu bijis ieraksta, tad taisnību noskaidrot būtu bijis krietni sarežģītāk. Kurzemē videoreģistratori neesot īpaši populāri, bet, ja ir iespēja, policija tos kā papildu pierādījumu izmanto. Valsts policijas centrālajā birojā Neatkarīgajai apstiprina to pašu. Ieraksts ir pierādījums, un policijai nav būtiski, vai reģistrators ir oficiāli reģistrēts Datu valsts inspekcijā. Galvenais, lai palīdz noskaidrot patiesību. Arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja eksperts Uldis Šmits atzīst, ka tikai priecātos, ja autovadītāji videoreģistratorus lietotu vairāk. Izpaliktu daudzas neskaidrības. Tostarp iespējamā blēdīšanās. Taču tehniski ieraksta parādīšana policijai ir nodošana trešajām personām, un Datu valsts inspekcija pieprasa reģistrēšanu. Tas nozīmē, ka tiesā ar šādu šķietami neapgāžamu pierādījumu arī varētu rasties problēmas.
Labā ziņa gan tā, ka apdrošināšanas krāpnieki esot pierimuši. Vismaz par jauniem sērijveida mašīnu dauzītājiem nav dzirdēts. Attiecībā uz pēdējā laika skandalozāko personāžu izmeklēšana gan turpinoties. Jāatgādina, tas bija kāds žurnālistu cunftes pārstāvis ar 24 (!) avārijām kontā. Apdrošinātāji vērsās pret viņu policijā, jo aiz šiem negadījumiem bija acīmredzama apdrošināšanas krāpšanas shēma. Viņš izliekas dodam ceļu, lai gan pašam ir priekšroka, bet patiesībā nedod, un vainīgs vienmēr ir tas otrs.