Siliņa atklāj, ka jautājumā par "Tet" un LMT nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par šiem scenārijiem gan neko sīkāk viņa nerunāja, skaidrojot, ka "šobrīd ir ļoti jūtīga situācija", jo valdība ir sarunu procesā ar abu kompāniju akcionāru - Zviedrijas uzņēmumu "Telia".

Premjere vairākkārt uzsvēra, ka pašreizējā situācijā valdība cenšas izvērtēt visus iespējamos aspektus, lai potenciālajā darījumā maksimāli aizsargātu Latvijas valsts stratēģiskās intereses. Viņa arī piebilda, ka ministri otrdien notikušās valdības sēdes slēgtajā daļā pauduši ļoti vienotu izpratni diskusijās par "Tet" un LMT nākotni.

Sēdē arī esot valdījusi vienprātība par to, ka sarunās par "Tet" un LMT nākotni valstij būtu ļoti svarīgi saprast, kāda būs rīcība strīdīgu un diskutablu jautājumu gadījumā, ja radīsies kādi konflikti, kuru iznākums būs stratēģiski izšķirīgs. "Tur vēl ir jautājumi, pie kuriem ir jāpiestrādā sarunu laikā," piebilda Ministru prezidente.

Jautāta, vai potenciālais Latvijas valsts darījums ar "Telia" varētu notikt jau šogad, Siliņa atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka šādas procedūras parasti aizņem diezgan daudz laika, jo notiek ļoti skrupulozu juristu uzraudzībā. "Tas nav stāsts tikai par lēmumu. Mums ir ļoti svarīgi panākt mūsu stratēģiskās intereses, un tas ir tieši tas, pie kā mēs strādājam, jo viennozīmīgi mums arī jāsaprot, kāpēc uzņēmums ir rīkojies tā, kā tas ir rīkojies," piebilda valdības vadītāja.

Premjere skaidroja, ka telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju biznesā patlaban ir ļoti liela konkurence, un "Latvijas valstij ir jādomā, kā nesamazināt šo uzņēmumu vērtību, bet tieši otrādi - kā padarīt šos abus uzņēmumus dažādu moduļu iespējās, izvirzot dažādus scenārijus, konkurētspējīgākus un pelnošākus, un arī stratēģiski nezaudējot šo valstij svarīgo interesi".

Kā ziņots, valdība otrdien vēl nepieņēma gala pozīciju sarunām ar Zviedrijas uzņēmumu "Telia" par "Tet" un LMT nākotni, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Valdība otrdien slēgto sarunu zālē pavadīja vairāk nekā četras stundas, pēc sēdes noslēguma paziņojot, ka ierastā preses konference valdības lēmumu skaidrošanai nenotiks, jautājumus aicinot adresēt nozaru ministrijām.

Par jautājuma virzīšanu atbildīgais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar "Telia" un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. Politiķis solīja pēc trīs nedēļām tādu skaidrību, lai par to varētu komunicēt arī ar sabiedrību.

Slēgtajā valdības sēdē izskatīti vairāki desmiti dažādu virzienu par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem. Kopumā tie esot bijuši vairāk nekā 30 dažādi virzieni.

Ekonomikas ministrs apgalvoja, ka pamatā valdībā šajā jautājumā esot vienprātība, bet trīs nedēļas nepieciešamas, lai sagatavotu precizējumus un tad valdība pieņemtu lēmumu par "konkrētu ceļa karti un konkrētu piedāvājumu". Viņš apgalvoja, ka diskusijās pavadītais laiks netika pavadīts strīdoties, bet detalizēti izrunājot scenārijus.

"Esam nonākuši pie diviem variantiem, kuri tiek tālāk sīkāk detalizēti izvērtēti," sacīja Valainis. Nonākot pie viena gala piedāvājuma, EM mēģinās vienoties ar otru LMT un "Tet" līdzīpašnieku - "Telia" - par uzņēmumu nākotni.

"Ja tās sarunas neveiksies, tad mums būs arī B un C scenāriji, ko mēs darīsim gadījumos, ja mums ar otru īpašnieku neizdosies par kaut ko vienoties, bet šobrīd pēc šodienas sanāksmes es skatos uz šo procesu gana pozitīvi," stāstīja Valainis.

Ekonomikas ministrs skaidroja, ka šodien valdībā bijušas padziļinātas diskusijas gan par finanšu stāvokli uzņēmumos, gan par nākotnes perspektīvām, par situāciju Eiropā un pasaulē ar šādiem uzņēmumiem.

"Mēs kopumā izskatījām vairākus desmitus dažādu pozīciju, kur ir arī valsts stratēģiskās intereses šajos uzņēmumos, uz kurām mēs bijām uzdevuši sagatavot redzējumu, kādā veidā mēs tālāk šos darbības veidus uzņēmumiem varētu tālāk attīstīt pie viena vai otra scenārija," klāstīja Valainis. Izskatītajos scenārijos pētīti dažādi aspekti, piemēram, "tas, kā redzam šo uzņēmu un tālāko darbību datu centru biznesā".

Valainis uzsvēra, ka valdība detalizēti skatījusi dažādos scenārijus, izvērtējot arī, piemēram, uzņēmējdarbības attīstību ārpus Latvijas. Tāpat vērtētas "iespējas, draudi, veiksmes, neveiksmes, potenciāls vienam vai otram scenārijam".

"Neviens no piedāvātiem scenārijiem šobrīd, kas valdībai uz galda, nav viennozīmīgs, katrā no tiem ir pozitīvi aspekti, bet ir arī negatīvi, un ir ļoti svarīgi, lai valdība apzinās šos negatīvos potenciālos scenārijus, kas var rasties vienā vai otra gadījumā," uzsvēra Valainis.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka gala lēmums būs abu akcionāru izšķiršanās, bet iesaistīto uzņēmumu vadītājiem process šobrīd nebūtu jākomentē. "Ja jums pieder kaut kas, ko jūs iedotu pārvaldīt kādam citam, tad tas, ko darīt ar šo konkrēto uzņēmumu, ir jūsu lēmums, nevis pārvaldnieku lēmums," sacīja Valainis. Viņš uzsvēra, ka nonāks pie diskusijām arī ar pašiem uzņēmumiem, tomēr pašreiz tas esot pāragri.

Komentējot sarunu procesa konfidencialitāti, Valainis sacīja, ka Latvijas pusei ir savas intereses, un tāpat arī otram īpašniekam ir savas intereses, un "ja mēs atklāsim šobrīd savus nākotnes attīstības scenārijus, tas viennozīmīgi ietekmē šo uzņēmumu vērtību vienā vai otrā scenārijā". "Ja viens akcionārs kaut ko pasaka, tad tas ir saistošs sarunās, un tas var radīt neizdevīgu situāciju mums tālākajā sarunās," sacīja Valainis.

Ministrs uzsvēra, ka neviens no iespējamiem scenārijiem nav izpildāms mēneša vai divu laikā - visi scenāriji prasītu gadu un vairāk, lai tos ieviestu un lai sagatavotos šiem lēmumiem, saprastu, vai tas ir iespējams un izdarāms. Tostarp tas prasītu daudz sīkāku diskusiju gan ar pašiem uzņēmumiem, gan ar iesaistot dažādas speciālistus, lai veiktu visus nepieciešamos novērtējumus.

Jau ziņots, ka Valainis iepriekš neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta - apvienot LMT ar "Tet" un samaksāt otram akcionāram, Zviedrijas uzņēmumam "Telia", vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no "Telia" un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Valainis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka pēc akcionāru sarunu rezultātu ziņojuma izskatīšanas valdībā sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem.

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Jau ziņots, ka valdība šogad 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Telia" un uzdeva EM veikt šīs sarunas.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Tā vietā tiek izskatīta iespēja no "Telia" atpirkt LMT un "Tet" daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli.

Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - "Telia".

Jau ziņots, ka "Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.