Belēviča manipulācijas: čeki apliecina, ka veicis valsts apmaksātu operāciju

MANIPULĀCIJU MEISTARS. Veselības ministra Gunta Belēviča darbību politiķiem un nozares ekspertiem novērtēt ir sarežģīti, tikpat sarežģīti, cik tāda ir ministra personība. Vai ministrs saņēmis veselības aprūpes manipulācijas valsts slimnīcā un tikai manipulē ar vārdiem, to centīsies noskaidrot KNAB © F64

Viens ir melis, ar šādu pārliecību būs jāiztiek līdz pat brīdim, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklēs izskanējušās baumas par veselības ministra Gunta Belēviča iespējamo ārstēšanos Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC), apejot rindas.

Vakar G. Belēviču izsauca pie sevis premjers, kuram, iespējams, ministrs taisnojās, arī rādot čekus no Ādažu privātslimnīcas: jūnijā viņš tur bijis dienas stacionārā un samaksājis 90 eiro. Čeku kopijas liecina, ka Ādažu privātslimnīcā viņš par pakalpojumu maksājis divreiz - abas reizes 45 eiro, no šīs summas 4,27 eiro ir maksa par operāciju, 7,11 eiro maksa par dienas stacionāru, bet 33,62 samaksa par paaugstinātu komfortu. No tā izriet, ka ministrs, visticamāk, tomēr ārstējies par valsts naudu, jo tik maz šāda operācija var izmaksāt tikai gadījumā, ja tā veikta valsts veselības aprūpes pakalpojuma ietvaros.

Šie čeki gan nepierāda ministra neārstēšanos LOC. Tur ministrs bijis 25. maijā - G. Belēvičs skaidro: tas noticis darba darīšanās un slimnīcā ieradies runāt par KNAB izmeklēšanu pret slimnīcas mediķiem. Viņš ticies ar ārstu Viesturu Krūmiņu (tieši V. Krūmiņš ir centra galvenais ārsts, minēts kā ķirurgs, kas bez rindas, iespējams, operējis ministru). Tiesa, ministrs Rīgas Austrumu slimnīcā, tostarp Onkoloģijas centrā šā gada laikā bijis vairākkārt, taču žurnālistu eksperimentā konstatēts - ministrs bijis konkrētā nodaļā, ko ierakstā apliecina slimnīcas darbinieki. Otrkārt, ir saņemta - lai arī anonīma - vēstule no avota, kas pārzina, kāda operācija ministram veikta - LOC, kā apgalvo vēstules autors, vai kur citur, kā stāsta ministrs.

Divi nesaistīti avoti neoficiāli Neatkarīgajai atklāj šādu informāciju: ministram kādā sarunā piedāvāts atrisināt viņa uztraucošo veselības problēmu, jo tas neprasītu daudz laika; savukārt otrs avots liecina, ka ministrs tiekot apmelots konkrētu veselības nozares spēlētāju interesēs. Ministru prezidents lēmumu par Belēviča likteni pieņems, tiklīdz saņems KNAB atzinumu, premjers lūdzis pasteigties ar izmeklēšanu. Tas nozīmē, ka veselības ministra demisijas nebūs. Vismaz pagaidām.

«Ministra darbību varētu iedalīt divos periodos - pats sākums, kad viņš enerģiski ķērās pie nozares vadīšanas, un vēlākais periods, kad viņš saprata reālo situāciju ar katastrofālo naudas trūkumu veselības aprūpē,» saka mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris. Viņš tomēr uzteic ministra apņēmību un izlēmīgu rīcību situācijā, kad valdībā vispār nav atbalsta veselības problēmu risināšanā, kā piemēru minot valdības rīcības plāna tapšanu, kur ministrs līdz pēdējam brīdim pastāvējis par arodbiedrību prasību paredzēt konkrētu finansējuma pieaugumu nozarei. «Ministra darbības profils sarežģīts, taču haotisku rīcību es nevaru pārmest. Pašlaik notiek nopietna cīņa - kāda būs valdības attieksme pret veselības aprūpi - vai tā saskanēs ar Pasaules veselības organizācijas nostādnēm vai arī uzvarēs aprindas, kuras daudzu gadu garumā veselības aprūpi virza privatizācijā?» vērtē V. Keris. Viņš premjera rīcību attiecībā uz veselības ministru sauc par adekvātu - lai rīkotos, ir jāzina fakti. Tālāk jau būs politiska izšķiršanās.

Valdības vadītājam ir iespēja nepastarpināti iegūt faktus par notikušo un rīkoties - politikā notiesājošs spriedums nav vajadzīgs, lai rīkotos, savukārt saka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāve juriste Solvita Olsena. «Veselības ministram kā politiķim nevar uzticēties, jo viņa rīcība biežāk ir veselības sistēmu graujoša, ne palīdzoša. Piedāvājumi - nepārdomāti, aplami un pat riskanti,» saka S. Olsena. Bijušas un tiek plānotas reformas, kurām nav izskaidrojuma - Latvijas Infektoloģijas centrs, tūlīt plānots asinsdienestu reformēt... Reformas nav racionāli izskaidrojamas. Taču tā nav tikai viena ministra problēma - atbildīgas ir visas valdības, kuras novedušas veselības aprūpi šādā situācijā. «Ministra problēma ir arī komunikācija - vai mēs varam ticēt tagad viņam, ja viņš neseko līdzi tam, ko teicis?» jautā S. Olsena. Taču par maksas veselības pakalpojumiem eksperte norāda uz kādu faktu, kas ir ļoti būtisks, bet par kuru pašlaik neviens nerunā - ja G. Belēvičs ārpus rindas saņēmis operāciju, tad viņš nav izņēmums. «Tā ir sistēma, mēs to redzam ik uz soļa, vai parasts cilvēks pēc sirds operācijas var tikt tik ātri uz rehabilitāciju Vaivaros? Noteikti nevar, jo nav kvotu. Cik valsts budžeta līdzekļu tiek izlietots, lai daudzu valsts iestāžu darbiniekiem nopirktu dārgas veselības apdrošināšanas polises, kur viņi uz šādām operācijām kā Belēvičs nonāk vēl ātrāk nekā ministrs, un šīs privilēģijas apmaksā visi Latvijas iedzīvotāji?».



Latvijā

Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju, tostarp cilvēku reproduktīvajā vecumā un jaundzimušo bērnu, skaits. "Tas neapšaubāmi ir nopietni, un 2024. gadā visticamāk gaidāms dzemdību skaita kritums gan Rīgas Dzemdību namā, gan pārējos stacionāros Latvijā," atzīst valsts galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa.

Svarīgākais