Belēviča vilciens aizgājis

© F64

Guntis Belēvičs no veselības ministra amata diemžēl aiziet ar kaunu, melodams par viņam veikto operāciju Latvijas Onkoloģijas centrā. Pēc viņa paliek veselības aprūpes sistēma – vēl lielākā katastrofā, nekā bija pirms pusotra gada, kad ministrs ar lielu apņemšanos veikt reformas stājās šajā amatā.

Tomēr, cik daudz un kaismīgu viņa kritizētāju, tikpat daudz ir nozares ekspertu, kas uzteic ministra paveikto - tieši G. Belēviča laikā valsts spēja atteikties no ārpakalpojuma ātrās palīdzības nodrošināšanā, pateicīgi ir arī C hepatīta un HIV pacienti, kuriem uzlabota ārstēšanās pieejamība.

Aizliegums tirgot bulciņas skolās, aizliegums pārdot nepilngadīgajiem enerģijas dzērienus, veselīgās Latvijas plāns piecdesmit gadiem, peripetijas farmācijas jomā - ar to politiķis G. Belēvičs neapšaubāmi paliks cilvēku atmiņā, taču viņam nepietika spēka (vai vēlmes?) sakārtot veselības pieejamības jautājumus - rindas uz valsts apmaksātu diagnostiku un speciālistu konsultācijām ir realitāte, īpaši onkoloģiskajiem pacientiem. Tieši vēlēšanās pārbaudīt savu veselību ārpus rindas kļuva par G. Belēviča politiskās karjeras sagrāvēju.

Cenšoties attaisnot savu rīcību, demisionējušais ministrs zem sitiena palika ne tikai Latvijas Onkoloģijas centra galveno ārstu, bet visu Rīgas Austrumu slimnīcas vadību, taisnodamies, ka ticis ievilkts «kreisā pacienta» lamatās. Vairākas dienas pēc pietiek.com žurnālistu Latvijas avīzē publiskotās anonīmās informācijas par G. Belēviča operāciju Latvijas Onkoloģijas centrā ārpus rindas viņš meloja, līdz ceturtdienas vakarā atklāja patiesību premjerministram, vienlaikus iesniedzot atkāpšanās rakstu. Izmeklēšanu slimnīcā jau bija sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuram slimnīcas ārsti, visticamāk, atklāja, kad un kā veselības ministrs bija pacienta lomā.

Tā vietā, lai atzītu savu vainu, G. Belēvičs Onkoloģijas centra ārstu pretimnākšanu raksturo kā viņa ievilkšanu «lamatās». «Tā es no ministra, kurš licis apkarot kreisā pakalpojuma sniegšanu, pats kļuvu par tādu,» taisnojoties sacīja ministrs, «reizēm esmu lētticīgs un naivs, kas man liek uzkāpt uz grābekļiem [..] Es teicu taisnību vakar premjeram un žurnālistiem, ka par šo KNAB pārbaudi es tiešām priecājos, un KNAB būs iespēja pārliecināties, ka es neapgāju rindu, neapdalīju nevienu pacienu. Tur ir tāda sistēma, kad strādā trešajās maiņās un brīvdienās.»

G. Belēviča darbības raksturojums ir ļoti pretrunīgs - ir nozares profesionāļi, kuri labprāt redzētu viņu turpinām strādāt, bet lielākā daļa tomēr ir kritiski noskaņoti. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis Gunti Belēviču nosauca par sliktāko veselības ministru, kāds vien vadījis veselības nozari, un uzskata, ka G. Belēvičam primāri bija jāatkāpjas no amata nevis operācijas dēļ, bet par to, kas noticis veselības aprūpē. Ministra darbības vērtējumā viņš ir skarbs: neviens veselības aprūpes sistēmai nav nodarījis tik daudz ļauna kā līdzšinējais veselības ministrs. Veselības nozarei neapšaubāmi ir nepieciešams papildu finansējums, taču «Belēviča dēļ cieta visa veselības aprūpe, jo cilvēkam, kas melo un uzmet, naudu nedod».

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāve juriste Solvita Olsena aicina valsts atbildīgās amatpersonas aizdomāties par joprojām Latvijā valdošo «blatu» sistēmu, kuru tagad izmantojis arī G. Belēvičs. «Tā ir sistēma, mēs to redzam ik uz soļa, vai parasts cilvēks pēc sirds operācijas var tikt tik ātri uz rehabilitāciju Vaivaros? Noteikti nevar, jo nav kvotu. Cik valsts budžeta līdzekļu tiek izlietots, lai daudzu valsts iestāžu darbiniekiem nopirktu dārgas veselības apdrošināšanas polises, kur viņi uz šādām operācijām kā Belēvičs nonāk vēl ātrāk nekā ministrs, un šīs privilēģijas apmaksā visi Latvijas iedzīvotāji?» Visvairāk G. Belēviča darbībā eksperte gan nosoda nepārdomātas reformas.

Savukārt mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzteicis ministra apņēmību un izlēmīgu rīcību situācijā, kad valdībā vispār nav atbalsta veselības problēmu risināšanā. V. Keris uzsvēra, ka veselības ministrs demisionējis laikā, kad notiek nopietna cīņa - kāda būs valdības attieksme pret veselības aprūpi, vai tā saskanēs ar Pasaules Veselības organizācijas nostādnēm, vai arī uzvarēs aprindas, kuras daudzu gadu garumā veselības aprūpi virza privatizācijā.

G. Belēviča demisija notiek veselības aprūpei ļoti svarīgā laikā. Tieši šonedēļ Veselības ministrijai valdībā jāiesniedz ziņojums par valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu. Tāpat jau drīzumā valdībai jāpiedāvā izskatīt variantus par veselības aprūpes finansēšanas modeļiem - kā zināms, šajā jautājumā būs asas diskusijas dažādo viedokļu dēļ. Tuvākajā laikā arī jāvienojas par Stradiņa slimnīcas turpmāko celtniecību.

Ar skandālu demisionējušais veselības ministrs Guntis BELĒVIČS:

«[..] Man piemīt arī kritiski vērtējamas īpašības, es reizēm esmu naivs un lētticīgs, kas man neļauj izvairīties no uzkāpšanas uz grābekļiem. Šī apkaunojošā situācija izveidojusies tieši šo manu īpašību dēļ, tā man ir dzīves mācība, skaudra, un atstās sekas uz visu turpmāko dzīvi. Uz kāda grābekļa es tiku uzkāpis? Es biju tas, kas lika sakārtot rindas Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas centrā un Rīgas Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā un šajā sakarā esmu uzdevis veikt pēkšņas pārbaudes un palātās uzskaitīt kreisos pacientus, tādus, kuri nav izgājuši caur uzņemšanu.

Pirms trim nedēļām, kad Latvijā bija izsludināta Eiromelanomas nedēļa, es, braucot automašīnā, pa radio dzirdēju aicinājumu nākt un pārbaudīt pēkšņi parādījušās dzimumzīmes. Es palūdzu Austrumu slimnīcas vadītājai Anitai Slokenbergai, vai dakteris Krūmiņš nevar apskatīt manu nesen tādu uzradušos dzimumzīmi. Dakteris Krūmiņš mani savā kabinetā apskatīja un ieteica tās noņemt. 25. maijā es ierados pie Krūmiņa, lai veiktu sīkas ambulatoras manipulācijas. Man pie manas ministra aizņemtības šķita, tagad man tā vairs nešķiet, ka es varu tā rīkoties. Šīs sīkās manipulācijas, kā dakteris teica, varēja tikt veiktas pārsienamajā telpā, tās tika veiktas operāciju zālē 25. maija pēcpusdienā ar divu operācijas māsu iesaisti. Pēc veiktajām manipulācijām uz manu lūgumu: «Kā es varu samaksāt?» atbilde bija: «Nekā, jūs te nemaz neesat bijis.» Tā es no ministra, kurš ir licis apkarot kreiso pakalpojumu sniegšanu, pats kļuvu par kreisā pakalpojuma saņēmēju. Teikdams masu medijiem, ka Krūmiņš nav mani operējis, es centos pasargāt ārstu, kas man sniedza palīdzību, dakteris Krūmiņš ir lielisks onkoķirurgs, bet mazi meli velk līdzi lielus melus un vēl lielākus melus, tāpēc es demisionēju.»

Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts Viesturs KRŪMIŅŠ:

«Guntis Belēvičs ieradās Latvijas Onkoloģijas centrā pārrunāt dažādus jautājumus un pie reizes vērsās pie manis ar savām problēmām. Jāsaka: tā bija dziļa pēcpusdiena, operāciju zālē lielākā daļa operāciju bija jau beigušās. Protams, viņš vēlējās, lai viņam palīdz. Apstākļi to atļāva, mēs to arī izdarījām, Jāsaka tā, ka ministrs tomēr ir prominenta persona un parasti tādās situācijās vairās no popularitātes un vārda paušanas, un oficiāli dokumentos mēs neierakstījām. Par samaksu nekādas runas nebija. Viņš nepiedāvāja, es neprasīju.».



Latvijā

Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju, tostarp cilvēku reproduktīvajā vecumā un jaundzimušo bērnu, skaits. "Tas neapšaubāmi ir nopietni, un 2024. gadā visticamāk gaidāms dzemdību skaita kritums gan Rīgas Dzemdību namā, gan pārējos stacionāros Latvijā," atzīst valsts galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa.

Svarīgākais