Tā dēvētā Lemberga krimināllieta aizsākās pirms 17 gadiem – 1999. gada 20. maijā, kad Ģenerālprokuratūras lietvedībā tika reģistrēti pirmie dokumenti, kuri tagad jau astoto gadu tiek vētīti Rīgas apgabaltiesā. 1999. gada 20. maijā tikko no ekonomikas ministra amata atlaistais tobrīd Jaunās partijas līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers ieradās vizītē pie ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa, lai nodotu viņam kādas pilnvarojuma līguma kopijas saistībā ar Šveicē reģistrēto kompāniju Multinord AG. Iesniedzējs apgalvoja, ka no dokumenta secināms – šīs kompānijas īpašnieks ir Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Vēlāk ģenerālprokurors saņēma vēl dažas kopijas par šo pašu tematiku no laikraksta Diena un premjera Andra Šķēles. Prokurori iesniegtās kopijas pārbaudīja un 2000. gadā nonāca pie slēdziena, ka A. Lemberga darbībās nav nelikumības pazīmju.
Bet J. Skrastiņu ģenerālprokurora krēslā nomainīja Jānis Maizītis, un arī A. Lemberga politiskie oponenti nesnauda. 2003. gadā ar pieprasījumu izmeklēt A. Lemberga darbības vērsās Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa. Jaunā Ģenerālprokuratūras vadība A. Lemberga oponentus atbalstīja: sūtīja tiesiskās palīdzības līgumus ārvalstīm, uzstājīgi pieprasīja ātrāku Kriminālprocesa likuma pieņemšanu, kas ļautu uzsākt kriminālprocesu bez pārbaudes stadijas u.tml.
Pārlapojot līdzšinējo septiņpadsmit gadu garo t.s. Lemberga krimināllietas vēsturi, skaidri redzams, ka tā jau no pašiem pirmsākumiem bijusi kā politisks pasūtījums varas iestādēm no A. Lemberga oponentiem; tiem laika gaitā piebiedrojās A. Lemberga biznesa partneri, kuriem bija atšķirīgs redzējums par latviešu iespējām pasaules biznesa elitē, un visbeidzot - krāpnieciskas ievirzes ārvalstu advokāti. Oponenti politikā A. Lembergu gribēja iznīcināt, lai netraucēti tiktu pie lielāka kumosa lielo valsts uzņēmumu privatizācijā. Aizvainotie biznesa partneri gribēja «fiksēt peļņu», nevis domāt par «nacionālās buržuāzijas» attīstību. Advokāti-krāpnieki saredzēja iespēju tikt pie A. Lemberga aktīviem.
Papīri televīzijā
1999. gada maijā Viļa Krištopana (Latvijas ceļš) vadīto valdību ļurkāja gan oponenti politikā - Tautas partijas pārstāvji, gan iekšpartejiskā opozīcija, piemēram, toreizējo Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētāju Druvi Skulti atbalstošie ceļinieki, gan cīniņi par Privatizācijas aģentūras vadītāja Jāņa Nagļa atstādināšanu no amata.
16. maijā plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka A. Šlesers un A. Lembergs tiksies LTV raidījumā Krustpunkti, lai izrunātu strīdīgos jautājumus politikā un ekonomikā. Šā raidījuma laikā A. Šlesers publiskoja kādu 1994. gada pilnvarojuma līgumu saistībā ar Multinord un vainoja A. Lembergu, ka viņš ir slēpis no sabiedrības īpašumtiesības uz šo kompāniju. 20. maijā A. Šlesers devās pie ģenerālprokurora un šos dokumentus iesniedza viņam personīgi.
Krīt amatpersonas
Tajā pašā dienā VID no Ģenerālprokuratūras saņēma uzdevumu pārbaudīt A. Lemberga deklarāciju. A. Lembergs atklāja, ka ažiotāžu izraisījušajiem papīriem kājas aug no biznesā aizvainotā Aināra Gulbja. Sadarboties ar Multinord AG savulaik esot ieteikusi tieši SWH Rīga vadība A. Gulbja personā.
Jau 7. jūnijā VID paziņoja, ka A. Lemberga rīcībā nopietnu pārkāpumu nav - vien neuzmanības kļūdas.
17. jūnijā par Valsts prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga. 16. jūlijā V. Krištopanu premjera krēslā nomainīja A. Šķēle, ar kuru A. Lembergs tolaik ļoti asi konfliktēja. Jau 22. jūlijā jaunieceltais premjers A. Šķēle ģenerālprokuroram nosūtīja kaut kādus dokumentus saistībā ar Multinord AG.
24. augustā Ministru kabineta preses dienests paziņoja, ka pēc paša vēlēšanās no amata atkāpies Drošības policijas priekšnieks ģenerālis Jānis Apelis. Tobrīd tikai retais zināja, ka patiesie atkāpšanās iemesli ir A. Šķēles rupjš spiediens uz ģenerāli darīt visu, lai pret A. Lembergu tiktu ierosināta krimināllieta.
2000. gada 3. janvārī par savu atkāpšanos paziņoja ģenerālprokurors J. Skrastiņš. Tolaik atkāpšanās iemeslus saistīja ar kritiku, ko J. Skrastiņam veltīja Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, kurš tolaik vadīja t. s. pedofilijas izmeklēšanas komisiju. Tomēr eksperti, kas procesu redzēja no iekšienes, bija citās domās. «Es pieļauju, ka viņš izlēma šādi, lai nepiespiestu deputātus darīt nedemokrātisku darbu un negrozītu likumu viena cilvēka dēļ,» aģentūrai BNS J. Skrastiņa soli komentēja virsprokurore Rudīte Āboliņa. Viņas vārdi izrādījās pravietiski. Tieši viena cilvēka - A. Lemberga - dēļ tika steidzināta gan jauna Kriminālprocesa likuma pieņemšana, gan arī pēc tam daudzi grozījumi jau pieņemtajā likumā.
2000. gada 12. aprīlī demisionēja A. Šķēles valdība, bet 5. maijā darbu sāka jauns, Latvijas ceļa premjera Andra Bērziņa vadīts Ministru kabinets.
Apgalvojumi neapstiprinās 2000. gada 20. maijā prokurore Anita Cēsiniece pieņēma lēmumu «Par atteikšanos ierosināt krimināllietu». Prokurore konstatēja, ka «nav iegūti pierādījumi, ka A. Lembergs un O. Stepanovs būtu ietekmējuši lēmumu pieņemšanu a/s Kālija parks, izmantojot savu dienesta stāvokli vai līdzdalību a/s Multinord. Nav iegūti pierādījumi un līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka, saņemot dividendes un citus maksājumus, A. Lembergs un O. Stepanovs ir nodarījuši jebkādu mantisku zaudējumu Ventspils pilsētas domei, a/s Kālija parks vai tās akcionāriem, valsts politiskajai vai ekonomiskajai sistēmai; valsts, sabiedriskajām vai atsevišķu personu tiesībām un interesēm. Uzskatu, ka nav pamata krimināllietas ierosināšanai.»
Šāds iznākums acīm redzami neapmierināja A. Lemberga politiskos pretiniekus. Uz Ģenerālprokuratūru tika nosūtīti daži jauni papīri no laikraksta Diena un miljonāra Aināra Gulbja. Ģenerālprokuratūra 2001. gada 2. oktobrī konstatēja, ka šie papīri «nesatur jaunu informāciju».
Otrais sūdzību vilnis
Pēc 8. Saeimas vēlēšanām cīņā pret A. Lembergu iesaistījās vēl viens viņa oponents - baņķieris, bijušais A. Gulbja biznesa partneris, tolaik Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs A. Laksa. Viņš 2003. gada maijā vērsās Ģenerālprokuratūrā ar pieprasījumu par Ventspils pilsētas amatpersonu, tostarp A. Lemberga, iespējamiem uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpumiem. Ņemot vērā A. Laksas augsto statusu (Nacionālās drošības padomes loceklis), Ģenerālprokuratūra pieņēma lēmumu par pārbaudes atjaunošanu.