Krievijas ietekmes pētījums – ir par ko paklusēt

Latvijas iedzīvotāji ir politiski pasīvi, un viņus būtu grūti izprovocēt uz masu nemieriem, taču bažas raisa fakts, ka nozīmīga krievvalodīgo kopienas daļa vēlas, lai Krievija iejauktos Latvijas iekšējās lietās, – vairāk nekā 40%. Tas konstatēts respektablā pašmāju pētījumā, kas veikts Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas paspārnē – Sabiedrības destabilizācjas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi.

Minētais tiek pieskaitīts pie optimistiskajiem secinājumiem, tāpēc publiskots tiek vienīgi pētījuma kopsavilkums. Pesimistiskās atziņas drošības nolūkos pieejamas vien valdībai un tās institūcijām.

Horizontālā plaisa

Drošības un stratēģiskās pētniecības centra mērķis, strādājot pie pētījuma, bija noskaidrot, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Galvenais secinājums - atbalsts Krievijas sludinātajām idejām un tās politikai krieviski runājošo vidū pastāv. Šīs simpātijas ir nozīmīgas - 50% mūsu krievu publikas. Daļēji tas tāpēc, ka Krievijas masu medijiem ir daudz lielāka ietekme nekā Latvijas medijiem. Īpaši jau Latgalē. Taču, pēc pētnieku domām, pašlaik nepastāv draudi, ka Latvijas sabiedrībā populāra varētu kļūt Latgales separātisma ideja, ko pērn uz Ukrainas notikumu fona mēģināja izspēlēt prokrieviski ekstrēmisti. Cilvēki nemaz nepazīst vietējos Krievijas politikas aktīvistus un viņu organizācijas. Tomēr, kā atzīst pētījuma zinātniskā redaktore Ieva Bērziņa, daudzos jautājumos sabiedrības viedokļi polarizējušies atkarībā no respondentu lietotās valodas. Piemēram, attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pētnieki to dēvē par horizontālo plaisu sabiedrībā.

Vertikālā plaisa

Pastāv arī vertikālā plaisa - starp sabiedrību un valsti. Un te pārsteidzošā vienprātībā latvieši, krievi, ukraiņi un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji par lielāko drošības apdraudējumu nosauc sociālekonomiskās problēmas - zemas algas un pensijas, zemu dzimstību, slikto veselības aprūpes sistēmu. Viena no hibrīdkara viltībām ir izmantot vājības pretinieka sabiedrībā. Šis arī padoms valdībai - rūpes par labklājību vairo sabiedrības apmierinātību, un apmierinātai sabiedrībai nevarēs iestāstīt, ka Latvija ir neizdevusies valsts.

Pētījumā izmantoti divu gadu garumā vākti dati, gan kvantitatīvās, gan arī kvantitatīvās metodes, un tieši dziļajās intervijās atklājas viens no krievu galvenajiem aizvainojuma cēloņiem, kas tālāk ir pamats lojalitātes trūkumam pret Latvijas valsti. Tās ir nepilsoņu pases ar uzrakstu alien`s passport, ko var tulkot arī kā citplanētieša pase. Pētnieks Mārtiņš Hiršs pavēsta, kāda respondenta stāstītu sarkastisku joku. Ja valsts nosauc savus cilvēkus par nepilsoņiem, nebūs brīnums, ja pie mums patiešām parādīsies zaļie cilvēciņi.

Labāk par to paklusēt

Kopumā Krievijas sludināto ideju ietekme Latvijā esot ierobežota. «Svarīgi uzsvērt, ka atšķirīgu politisko uzskatu esamība nekādā gadījumā nebūtu interpretējama kā nelojāla un naidīga attieksme pret Latvijas valsti, jo lielākā sabiedrības daļa - gan latviski, gan krieviski runājošie - jūtas piederīgi Latvijai,» teikts secinājumu daļas aprakstā, attiecīgi - 95,5% latviski runājošo un 84,3% krieviski runājošo. Savukārt piederību Krievijai jūt vien 3,6% latviski runājošo un 28,3% krievvalodīgo. Vēl ir arī trešdaļa krievu, kas izjūt nostalģiju pēc Padomju Savienības, taču tādi ir arī latviešu vidū - 10%. Pat, ja vērtības atšķiras, vairākums Latviju uzskata par savu valsti. Un pētniekiem ir ieteikums, kā vairot sabiedrības imunitāti pret Krievijas vēstījumiem par neveiksmīgu un neizdevušos Latviju. Tas gan ir pretrunā psihologu pieejai, ka vienmēr vajag parunāties, aprunāties, izrunāties. Par lietām, kurās vienprātība nav iespējama, labāk paklusēt. Latviešus un krievus šķeļošos problēmjautājumus vienkārši nevajagot likt dienaskārtības augšgalā. Runāt par lietām, kas vieno.

Pētījumā atklājusies vēl kāda līdz šim nepamanīta nianse, kas tieši attiecas uz Latgali. Krievvalodīgo īpatsvara dēļ atsaucība Krievijas idejām ir lielāka, taču augstāks ir arī patriotisma līmenis sabiedrībā. Jo īpaši latgaliski runājošo iedzīvotāju vidū. Krievijas uzbrukuma gadījumā Latviju ar ieročiem rokās būtu gatavi aizstāvēt 42% Latvijas iedzīvotāju. Latgalē šis vidējais rādītājs ir zemāks - 37%. Savukārt latgaliski runājošie ir gan patrioti, gan drosminieki, vismaz vārdos. 78% cīnītos par Latviju.

Atbalsts Krievijas vēstījumiem par Latviju (visi respondenti) (%)

Vai jūs jūtaties piederīgs Krievijai? 12,7

Dzīve Latvijā ir ļoti slikta 14,5

Pozitīva attieksme pret faktu, ka 9. maijā Latvijā brauc mašīnas ar Krievijas karogiem, cilvēki izmanto Georga lentītes 21,4

Vai krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un intereses Latvijā tiek pārkāptas tādā mērā, lai Krievijas iejaukšanās būtu nepieciešama un pamatota? 21,7

Vai Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kuri neprot latviešu valodu? 29,7

No Krievijas izskan apgalvojumi, ka Latvijā atdzimst fašisms (piemēram, leģionāru piemiņas diena 16. martā). Vai jūs tam piekrītat? 30,9

Avots: FACTUM (2015)