Iemūrē naudu sienās

© Tabula

Ar Rīgas standartapbūves mājokļu cenām nepietiek samaksai par ēku celtniecību, toties veco sienu pārkrāsošana uzņem apgriezienus.

Mājokļu cenas šo īpašumu likvīdākajos segmentos seko eiro drukāšanas pieaugumam. Kurš spēj tikt pie eiro, tas arī saprot, ka šo naudu vajadzētu kaut kur ieguldīt vai jebkādā veidā iztērēt. Vismaz formāli tas notiek atbilstoši naudas drukātāju mērķiem, lai gan domas ir atšķirīgas par to, ko viņi sasniegs komplektā ar iecerētajiem mērķiem.

Mājokļu vidējās cenas pārliecinoši tuvojas 700 eiro par kvadrātmetru. Nākas brīdināt mājokļu pircējus nebrīnīties, ja par viņu iekārotajiem mājokļiem no viņiem prasīs jau ap 800 eiro par kvadrātmetru, jo vidējās cenas ietver arī darījumus ar mazāk pievilcīgiem objektiem.

Rēķinot cenas pēc tām metodēm, kādas tagad dod 700 eiro tuvu rezultātu, cenu celšanās par 100 eiro kvadrātmetrā sasniegta kopš 2013. gada janvāra, kad cenas tuvojās 600 eiro atzīmei. Paveroties atpakaļ uz to laiku, atklājas pamācošs stāsts par to, kas nodrošina Rīgas mājokļu likviditāti. Proti, Latvijas iedzīvotāju kopskaits zaudējis 62 tūkstošus cilvēku, bet rīdzinieku kopskaits - tikai nepilnus piecus tūkstošus. Tas izskaidrojams ar cilvēku pārcelšanos no laukiem uz Rīgu. Daudzi no lauciniekiem neierodas kā tukšinieki. Viņi pārdevuši zemi vai mežu un iegūto naudu iegulda Rīgas mūros.



Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais