Arvien vairāk cilvēku novērtē atkritumu šķirošanas nozīmi
Aptuveni 70% ikdienā radušos atkritumu, tostarp papīru, kartonu, plastmasu, stiklu, nolietotās elektroierīces, riepas, baterijas, akumulatorus, var pārstrādāt, savukārt organiskos atkritumus – banānus, kartupeļu mizas, kafijas biezumus – kompostēt, skaidro AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis. Pareizi šķirojot atkritumus, cilvēks var samazināt izdevumus par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu, jo šķirotie atkritumi tiek savākti bez maksas.
Latvijas Zaļais punkts darbojas jau 16 gadus ražotāju atbildības nozarē un organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču pārstrādi. Būtisku ieguldījumu Latvijas Zaļais punkts sniedz, organizējot dažādus sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, konkursus un kampaņas par vides jautājumiem, lai arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izprastu pareizas atkritumu šķirošanas nozīmi un kuplinātu zaļi domājošo cilvēku pulku. Īpašs fokuss ir vērsts tieši uz jaunākās paaudzes informēšanu un izglītošanu par atkritumu šķirošanu.
Šopavasar Latvijas Zaļais punkts pie skolēniem devās ar Lielo šķirošanas stafeti. Izglītojošajos uzdevumos par atkritumu šķirošanu un erudīcijas pārbaudē par atkritumu otrreizējo pārstrādi un videi draudzīgu dzīvesveidu iesaistījās turpat 4000 skolēnu.
Gaidāmi Šķirošanas skrējieni Latvijas pilsētās
Vairākās Latvijas pilsētās šovasar norisinās foto orientēšanās sacensības Šķirošanas skrējiens 2016. Tajās var piedalīties ikviens interesents. Šīs sacensības apvieno lietderīgo, veselīgo un patīkamo - sportiskā noskaņojumā svaigā gaisā ir iespēja uzzināt šķirošanas konteineru atrašanās vietas pilsētā. Sacensībās noteiktā laikā jāatrod 10 kontrolpunkti un jānofotografējas pie tiem. Tuvākie pasākumi gaidāmi Valmierā (2. jūlijs), Jēkabpilī (9. jūlijs), Gulbenē (30. jūlijs) un Rēzeknē (31. jūlijs). Sacensības Latvijas Zaļajam punktam palīdz organizēt pasākuma atbalstītāji Rimi un Cido, un plašāk par tām var uzzināt www.zalais.lv.
Ar veikalu Rimi ir izveidojusies sadarbība arī citas aktivitātes kontekstā, proti, kopš gada sākumā 44 Rimi lielveikalos ir izvietotas elektroiekārtu un bateriju savākšanas kastes. Tajās ikviens var atstāt nolietoto mazo elektrotehniku - fēnus, gludekļus, mobilos telefonus u.tml. Atstātās iekārtas nonāk pārstrādē. Šo iespēju izmanto gana daudz cilvēku - patlaban konteineros ir savāktas ap divām tonnām bateriju un 2,5 tonnām mazo elektroiekārtu. Ja ir nepieciešams izvest lielizmēra elektroiekārtas, uz kastēm ir norādīts tālruņa numurs, pa kuru Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji var pieteikt nevajadzīgo iekārtu izvešanu bez maksas.
Aktivitātes sadzird
Sadarbībā ar Officeday norisinās arī akcija biroju darbiniekiem, aicinot tos iesaistīties izlietoto bateriju savākšanā. Akcija Dabai labi, labi mums norisināsies līdz 28. oktobrim. Šāds pasākums notiek jau piekto gadu, pulcējot aizvien vairāk uzņēmumu, kuru darbiniekiem rūp tīra vide. Palielinās arī savākto bateriju daudzumus, piemēram, pirms diviem gadiem akcijā visi kopā savāca vairāk nekā 600 kilogramus izlietotu bateriju, bet pagājušajā gadā tika savākti 1300 kilogrami bateriju.
K. Zakulis ir pārliecināts, ka tieši aktīva iesaiste ir efektīvākais veids, kā uzrunāt sabiedrību un radīt pozitīvu attieksmi pret atkritumu šķirošanas ideju. Pēdējie aptaujas dati rāda, ka atkritumus šķiro vai ir gatavi to darīt aptuveni 60% respondentu. Līdz šim arī ir izdevies izpildīt valsts noteiktos atkritumu apstrādes un savākšanas limitus, piemēram, šogad ir jāsavāc un jāpārstāda 65% stikla, 85% kartona, papīra. Apjoms ar katru gadu tiek palielināts.
Būtiski ieguvumi
«Vismaz 70% no ikdienas atkritumu satura, ja tie ir pareizi sašķiroti, var tikt pārstrādāti. Līdz ar to, sašķirojot atkritumus un tos ievietojot tiem domātās speciālās atkritumu urnās, sadzīves atkritumi, kas būtu jāved uz poligonu, veidotu ļoti nelielu daļu no visu atkritumu klāsta,» skaidro K. Zakulis. Tādējādi ir vairāki nozīmīgi ieguvumi - pirmkārt, poligonos sarūk apglabājamo atkritumu daudzums, šķirojot mēs saudzējam vidi, piemēram, viena nomesta baterija piesārņo zemi viena kvadrātmetra platībā. Un būtisks ir arī ekonomiskais faktors - cilvēki mazāk maksā par sadzīves - nešķiroto atkritumu izvešanu.
Latvijas Zaļā punkta direktors stāsta, ka citās Eiropas valstīs maksa par nešķiroto atkritumu izvešanu ir trīs līdz piecas reizes augstāka nekā Latvijā. Viņš spriež, ka gribam to vai nē, bet arī šajā jomā Latvijai tuvākajā nākotnē nāksies sekot citu Eiropas valstu praksei un maksas pieaugums motivēs pievērst vēl lielāku uzmanību atkritumu šķirošanai.
No vārdiem pie darbiem
Atkritumu šķirošanu vēl vairāk veicinātu infrastruktūras pieejamība. Problemātiskākā situācija ir lielo pilsētu centros, kur ir grūti atrast vietu šķirošanas konteineriem, jo daļa apsaimniekotāju labāk izvēlas nevis ierīkot konteinerus šķirotajiem atkritumiem, bet atvēl vietu papildu autostāvvietām. Māju iedzīvotājiem ir tiesības konteinerus šķirotajiem atkritumiem pieprasīt. K. Zakulis arī aicina pašvaldības ne tikai vārdos, bet arī darbos vairāk rūpēties par tīru vidi pilsētā, respektīvi, izveidot speciālus šķirošanas laukumus, kurp cilvēki var aizvest savu veco dīvānu, ledusskapi, auto riepas un daudzas citas lietas. «Piemēram, Ziemeļvidzemē ir 20 šādi laukumi šķiroto atkritumu nodošanai, tādi ir arī Ventspilī, Jelgavā, Bauskā, Tukumā, Liepājā, Siguldā un citās Latvijas pilsētās. Bet Rīgā šobrīd nav neviena šāda laukuma, taču būtu nepieciešami vismaz pieci šādi laukumi - katrā priekšpilsētā pa vienam.»
Latvijas Zaļā punkta direktors mudina arī ne tikai atbildīgi šķirot atkritumus, bet arī rūpēties, lai tie rastos pēc iespējas mazāk. «Ir jāmaina domāšana un attieksme, lai katrs no mums mazinātu atkritumu daudzumu ikdienā. Piemēram, uz veikalu pašiem doties ar savu auduma maisiņu, nevis katru reizi iepirkumus likt jaunā plastmasas maisiņā,» stāsta K. Zakulis.