Atjauno vecos vilcienus ar jauniem solījumiem

KANTAINI IESPAIDĪGĀ FORMĀ Latvijā modernizētajos dīzeļvilcienos saliktas detaļas, kas padara vilcienus vairāk piederīgus 21. gadsimta sākumam nekā 20. gadsimta vidum © Arnis Kluinis

Vakar Latvijas valdība atļāva valsts uzņēmumam Pasažieru vilciens (PV) turpināt gaidīt sešus modernizētos dīzeļvilcienus līdz šā gada 20. septembrim.

Paliksim ticībā, ka Latvijas valdības lēmums izglābj no pazušanas 8,75 miljonus eiro, lai tos varētu izlietot skolotājiem vai mediķiem doto valdības solījumu izpildei. Valdības lēmums bija vajadzīgs ielikšanai dokumentu paketē, ar kādu pēc 20. septembra pamatot Latvijas lūgumu Eiropas Komisijas instancēm kompensēt daļu no gandrīz 22 miljoniem eiro, cik valsts apņēmusies samaksāt par sešu dīzeļvilcienu sastāvu modernizāciju. Šāda Eiropas Savienības dāvana Latvijai ir apsolīta, taču tad arī Latvijai jāpilda savas saistības, tajā skaitā jāizpilda solījums, ka visi seši vilcieni tiks nodoti ekspluatācijā līdz šā gada 30. jūnijam. Šis solījums netiks izpildīts, bet Satiksmes ministrija atsaucas uz dokumentiem par ES fondu apgūšanu, kas «ārkārtas gadījumos» ļaujot projektu izpildi paildzināt tieši līdz 20. septembrim, ko Latvijas valdība tagad arī izdarīja. Satiksmes ministrs Uldis Augulis vakar no rīta TV intervijā par šo gadījumu izteicās rezervētāk, ja jau nosauca dīzeļvilcienu modernizāciju par «neizdevušos eksperimentu». Labākajā gadījumā tas nozīmē, ka Latvija naudu dabūs, taču ministrs paredz nepatīkamu izskaidrošanos ar Briseles ierēdņiem par kārtējo «ārkārtas gadījumu» Latvijā.

Lai nu ko var pārmest Briseles ierēdņiem, bet tikai ne nepacietību un neiecietību pret ES dalībvalstīm. Pretējā gadījumā 2016. gada vasarā jau sen vairs nebūtu jārunā par termiņiem, līdz kādiem Latvija vēl drīkstēs tērēt naudu, kas tai bija iedalīta apgūšanai ES 2007.-2013. gada plānošanas periodā. Sākotnēji Latvijai pienācās 100 miljonu eiro dāvana jaunu pasažieru vilcienu pasūtīšanai, taču Latvija septiņu gadu laikā nespēja pasūtījumu noorganizēt un izlūdzās tiesības šo naudu saņemt par citiem projektiem, kas saistīti ar dzelzceļu. PV pasūtījums par sešu dīzeļvilcienu sastāvu modernizāciju tika datēts ar 2014. gada 31. janvāri un paredzēja pasūtījuma izpildi līdz 2015. gada 30. septembrim. Šis termiņš nebalstījās uz tehniskiem aprēķiniem par darbu izpildei nepieciešamo laiku, bet tika līgumā ierakstīts tieši tāds, kādu prasīja Briseles iestādes, ja Latvija vēlējās vispār saglabāt tiesības uz naudas saņemšanu. Nav saprotama skaidrojuma, kāpēc Brisele 2016. gada vidū pieļauj un vai tiešām pieļauj tādu projekta izpildes termiņu, kādu nedrīkstēja nosaukt 2014. gada beigās.

U. Augulis vakar atgādināja, ka konkursa dokumentus par iespējām pieteikties uz 22 miljonu eiro vērto pasūtījumu paņēmuši 19 interesenti, no kuriem savu piedāvājumu konkursā iesniedzis tikai viens. Šis drosminieks izrādījās pilnsabiedrība DMU vilcieni, kas apkopo visus Latvijā atlikušos vilcienu būves spēkus, t. i., uzņēmumus Rīgas Vagonbūves rūpnīca, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca un VRC «Zasulauks». DMU vilcieni runasvīra pienākumus uzņēmās Gatis Kamarūts, kurš pārstāv vēl joprojām pazīstamo vagonbūves zīmolu RVR. Uzņēmuma ziedu laikos pirms gadiem trīsdesmit tas laida ekspluatācijā vairākus pasažieru vilcienu sastāvus mēnesī. Vēlāk tas piedzīvojis daudzas īpašnieku maiņas un tādas izmaiņas savā juridiskajā nosaukumā, kas atstāja nemainītu RVR zīmolu. Dzelzceļa transporta līdzekļu būvi vai pārbūvi tas veic no reizes uz reizi. Labākajā gadījumā tagadējā pasūtījuma izpildei jākļūst par nosacījumu, lai RVR vai DMU vilcieni saņemtu nākamos pasūtījumus veikt aptuveni tādus darbus, kādu iespējamību pierādīs ekspluatācijā nododamie vilcieni. Diez vai DMU vilcieni kaut ko nopelnīs jau ar pirmā pasūtījuma izpildi. Sarunā ar Neatkarīgo G. Kamarūts atzina, ka nu jau par gadu ieilgusī vilcienu pārbūves pabeigšana notiek uz darbu izpildītāju rēķina. PV par to nevis piemaksās, bet iekasēs līdz 2,2 miljoniem eiro jeb 10% no pasūtījuma summas par darbu kavēšanu. Tikpat labi PV varētu atzīt arī savu daļu atbildības par darbu kavēšanos, jo tikai pirmā ekspluatācijā nodotā vilciena sastāva reisi parādīja, kādiem šiem vilcieniem īsti jābūt. No Latvijā pierastajiem dīzeļvilcieniem modernizētie vilcieni atšķiras vairāk pēc ekspluatācijas īpašībām, nekā pēc sava koptēla.

Par pirmā modernizētā vilciena palaišanu pirmajā regulārajā reisā Neatkarīgā informēja 13. maijā, kad vēl tika uzturēti spēkā solījumi pabeigt projektu jūnijā. Tagad jau trīs modernizēto vilciena sastāvu ekspluatācija paaugstina ticamību nākamajiem solījumiem projektu patiešām pabeigt septembrī.



Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais