Pie ārsta tikai kritiskā situācijā
Latvijas iedzīvotāji ārstējas paši vai nopērk kādus medikamentus aptiekās bez ārsta receptes. 76 procenti cilvēku pauduši satraukumu – ja viņi saslimtu, ārstēšanos atļauties nevarētu veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamības dēļ. 12 procentu aptaujāto iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā sliktu. Šādus faktus atklāj SKDS sadarbībā ar apdrošināšanas kompāniju ERGO veiktais Latvijas iedzīvotāju veselības paradumu pētījums.
Iedzīvotāju viedokļa pētījums atklāj gan reālo situāciju Latvijā par to, vai un kādās situācijās cilvēki dodas pie ārsta, cik samaksā par veselības aprūpes pakalpojumiem, gan iedzīvotāju viedokli, kā vērtē savu veselību, un iemeslus, kāpēc ārstu neapmeklē pat, ja ir sūdzības. ERGO valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse stāsta, ka 44 procenti cilvēku savu veselības stāvokli vērtē kā labu un tieši šo cilvēku vidū visvairāk ir tādu, kuri atzinuši, ka ārstu apmeklē arī profilaktiski, ikdienā ēd veselīgi un nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, nesmēķē. Diemžēl tikpat daudz aptaujāto savu veselību vērtē kā viduvēju, bet vēl 12 procentu - kā sliktu. Visticamāk, tieši šie iedzīvotāji palīdzību pie ārsta meklē tikai kritiskās situācijās (42 procenti) un mēdz ārstēties paši vai ar aptiekās nopērkamiem bezrecepšu medikamentiem, tiesa, to dara vairākums aptaujāto, tātad arī tie, kuri veselības stāvokli vērtējuši kā labu. «Tie ir dati, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, - ārstu neapmeklē un paši mēģina ārstēties, un šo situāciju veicina veselības aprūpes nepieejamība,» saka I. Ķirse. Aptaujāto vidū ir cilvēki, kuri pēdējo piecu gadu laikā ne reizi nav bijuši pie ārsta - kopumā septiņi procenti. Lielākais īpatsvars - 44 procenti - pie ārsta bijuši mazāk nekā piecas reizes piecos gados. Te iezīmējas būtiska atšķirība starp cilvēkiem, kuriem ir veselības apdrošināšanas polise un kuriem nav (arī tas izzināts pētījumā), proti, tie cilvēki, kuriem apdrošināšana ir, pie ārsta vidēji iet 15-17 reižu gadā. «Tā ir ļoti būtiska atšķirība, kas ataino situāciju Latvijā, - ja tu esi apdrošināts, tad tev ir zināms drošības spilvens un tu nesatraucies par to, vai varēsi samaksāt, ejot pie ārsta, vai laikus tiksi uz izmeklējumu, analīzēm. Turklāt cilvēki tādā gadījumā veselību pārbauda arī profilaktiski,» Neatkarīgajai atbild ERGO Veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā Gints Konrads. Pretējā gadījumā iedzīvotājiem vien atliek cerēt, ka akūta veselības situācija nepienāks... Aptaujas dati arī rāda: jo sliktāk tiek novērtēta sava veselība, jo vairāk ir bijis jātērē arī par dažādiem medicīnas pakalpojumiem.
«Pētījums atklāj gan realitāti veselības aprūpē valstī, gan pašu iedzīvotāju attieksmē pret veselības problēmu laikus risināšanu un profilaksi. Cilvēki pašārstējas un neiet pie ārsta, cerēdami, ka veselības stāvoklis uzlabosies tāpat, - to aptaujā atzinuši 43 procenti,» turpina I. Ķirse, «trešdaļa aptaujāto pie ārsta nav gājuši, jo pārāk ilgi bijis jāgaida rindā uz pieņemšanu, bet piektdaļa atzinuši, ka nav varējuši izbrīvēt tam laiku. Tikpat daudzus cilvēkus no ārsta apmeklēšanas atturējusi pakalpojuma dārdzība.» Piektā daļa aptaujāto pēdējo gadu laikā par medicīnas pakalpojumiem tērējuši vairāk nekā 100 eiro, puse - līdz 100 eiro. Biežāk apmeklēt ārstus un vairāk tērēt veselībai atļāvušies tie aptaujas dalībnieki, kuriem ir veselības apdrošināšana. No tiem cilvēkiem, kuriem ir polise, 93 procenti izmantojuši ambulatoro palīdzību. Visbiežāk tas ir bijis ģimenes ārsta, terapeita, ginekologa, traumatologa vai otolaringologa apmeklējums, savukārt biežāk izmantotie izmeklējumi ir analīzes un ultrasonogrāfija.