Kopš februāra biedrības 13. janvāris valdes loceklis Ansis Ataols Bērziņš ir izsludināts meklēšanā.
Viņš ir viens no tiem gandrīz 70 Vecrīgas grautiņu dalībniekiem, kas tika apsūdzēti par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās 2009. gada 13. janvārī. Viņam jāizcieš vienu gadu un astoņus mēnešus ilgs cietumsods, lai gan lielākā daļa citu šajā lietā apsūdzēto saņēma piespiedu darbu. Anša Ataola vairs nav Latvijā, un, kā vēsta policija, viņa atrašanās vietu nav izdevies noskaidrot.
Anša Ataola tēvs dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš Neatkarīgajai vakar teica, ka viņam policija nav jautājusi par dēla atrašanās vietu, un piebilda, ka policistiem ir jādara savs darbs. Tiesas spriedumu - cietumsodu - viņš vērtē kā pazemojošu un netaisnu. Pirms desmit dienām starptautiskajā portālā Change.org sākta parakstu vākšana par apcietinājuma atcelšanu A. A. Bērziņam.
Ceturtdien petīcijas atbalstītāju skaits bija nepilns tūkstotis - līdz pēcpusdienai to bija parakstījuši 911 cilvēku. Darbadienas garumā klāt nāca trīs atbalstītāji. Petīcija adresēta Valsts prezidentam, Saeimai, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un ģenerālprokuroram. Petīcijā uzsvērts, ka pretēji Satversmē garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu un Latvijas sabiedrības interesēm A. A. Bērziņš - aktīvs un patriotisks pilsonis, kurš savu mūžu veltījis kultūrai, zinātnei, ģimenei, lauku saimniecībai, - tiek likts cietumā uz gadu un astoņiem mēnešiem arī par savu principiālo nostāju 13. janvāra tiesas procesa laikā.
Patiešām - viņš nav slēpis, ka bruģakmeņus Saeimas virzienā sviedis, un to nenožēlo, bet darījis to nevis vardarbīgu nolūku dēļ, bet idejas vārdā. Savā runā tiesā A. A. Bērziņš teica: «[..] 13. janvāra notikumu laikā man radās tikai prieks un lepnums par savu tautu, par to, ka tanī ir gana daudz indivīdu, kuri gatavi nebaidīties un publiski paust savu attieksmi pret varas rīcību.» Viņaprāt, 13. janvāra notikumi palīdzēja tapt Valda Zatlera rīkojumam nr. 2 par Saeimas atlaišanu.
Petīcijas teksts publicēts latviešu, angļu un krievu valodā, un tālab vien Latvijas vārds izskan valstij neglaimojošā kontekstā - cilvēkam piespriests cietumsods par pārliecību un pilsonisko nostāju. To uzsver A. A. Bērziņš un ne tikai viņš. Biedrības 13. janvāris mājaslapā norādītas trīs kontaktpersonas, viens no viņiem - valdes priekšsēdētājs Andris Maziks. Viņš nevēlējās atcerēties septiņus gadus senus notikumus, jo 13. janvāris esot pagātne, un arī petīcijas tapšanu nekomentēja. «Man ir citas prioritātes.» Viņa raksturojumā Ansis Ataols ir ideālists, kam attiecībā uz dzīves realitāti ir rozā brilles.
Nesen, izmantojot programmu Skype, A. A. Bērziņš sarīkoja preses konferenci un sacīja, ka atrodas politiskajā emigrācijā, kā arī skaidroja, ka tiesa cietumsodu viņam piemērojusi, ņemot vērā to, ka viņš nav noteiktajā laikā ieradies reģistrēties Valsts probācijas dienestā (VPD), jo tiesa viņam noteica arī probācijas uzraudzību. Viņš gan tādam soda mēram nepiekrita un ne reizi vien ir pamatojis, kāpēc. Tāpat kā cietumsodam. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai adresētajā sūdzībā A. A. Bērziņš raksta: «[..] piespriežot brīvības atņemšanas sodu, netiks sasniegts soda piespriešanas mērķis - sasniegt personas integrāciju un resocializāciju. Faktiski ar soda reālu izpildi - aizstājot nosacītu sodu ar brīvības atņemšanu - tas nevedīs pie resocializācijas, bet kā tiesību aizskārums ne tikai pašam notiesātajam, bet arī citām personām norādīs uz tiesas darbību kontradiktoriski sabiedrības interesēm.»
Saskaņā ar VPD sniegto informāciju pēdējo divarpus gadu laikā 397 personām ir atcelta nosacīta notiesāšana un piemērota reāla brīvības atņemšana par to, ka tās nav izpildījušas probācijas uzraudzības nosacījumus: 2014. gadā - 141, 2015. gadā - 159 un šogad līdz 14. jūnijam - 97.