Ja Inga Koļegova kļūs par VID vadītāju, viņas mērķis, visticamāk, būs formulēts līdzīgi kā 2012. gadā, stājoties pie pašreizējo pienākumu pildīšanas: «Par galveno mērķi Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatā Inga Koļegova izvirzījusi padarīt VVD par sabiedrībā, jo īpaši uzņēmumu vidū, cienītu un novērtētu iestādi, kura strādā visas sabiedrības kopumā interešu labā un kuras augsti kvalificētie darbinieki lepojas ar paveikto.»
Amatā viņu toreiz iecēla visu laiku sliktākais vides ministrs Edmunds Sprūdžs.
Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) Ināras Pētersones vadībā sapņoja kļūt par visu mīlētu darba tikuma iemiesojumu, taču nesanāca. Iespējams, I. Koļegovai ar savu iestādi ir veicies labāk. Vismaz nevalstisko vides organizāciju vidū viņa pati bauda pilnīgu atbalstu, un arī skandālu vides sektorā mazāk. Tikai viens tāds liels - Inčukalna gudrona dīķi, un tieši tos finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola min kā pamatojumu I. Koļegovas kandidatūrai. Konfliktā ar Skonto būvi un tās īpašnieku Gunti Rāvi, cīnoties par valsts interesēm, VVD ģenerāldirektore ieņem ļoti kareivīgu pozīciju. Aplamos līgumus viņa saņēma mantojumā līdz ar amatu. Kādreizējais vides ministrs Romāns Naudiņš stāsta, ka tie bijuši greizi saslēgti jau no paša sākuma - nu nevar ar vides sanāciju nodarboties būvkompānija. I. Koļegovas darbu R. Naudiņš vērtē atzinīgi: «Viņa ir sieviete ar tvērienu.» Jautājums tikai, vai šo krampi viņai izdosies saglabāt arī nodokļu jomā. Nozares tomēr stipri atšķirīgas. Un nav arī gluži tā, ka kļūdu nav bijis vispār. Divas disciplinārlietas. Viena par kavēšanos ar Olaines ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācijas projektu, otra - par līgumu slēgšanu bez attiecīga finansējuma Sarkandaugavas naftas dīķu tīrīšanā. Vides ministrs Kaspars Gerhards par to I. Koļegovai uz laiku pat algu samazināja, kas ierēdnim ir ārkārtīgi smags sods. Tomēr galu galā viņa abus projektus spēja sakārtot, un tagad ministrs viņu par to slavē.
«Tāpat atzinīgi vērtēju Ingas Koļegovas paveikto, veicot reorganizāciju un pilnveidojot Valsts vides dienesta kā iestādes darba efektivitāti. Jāatzīst, ka Koļegovas līdzšinējā darbā mums ir bijuši arī atšķirīgi viedokļi. Tomēr gribu uzsvērt - nekļūdās tas, kurš neko nedara!» spriež ministrs.
Uz VID ģenerāldirektora konkursu viņa nebija pieteikusies un pēc uzrunāšanas publisku sajūsmu par izredzēm vadīt vissarežģītāko valsts iestādi smagas krīzes apstākļos nav paudusi. Taču arī nē nav teikusi. Tagad atvaļinājumā, pa upi laivojot kopā ar bērniem, visticamāk, pārdomā. Vakar ar viņu aprunāties nebija iespējams, jo uz upes nav zonas.
Anitra Tooma, vides žurnāliste, atzīst, ka zināmā mērā būtu žēl, ja I. Koļegova piekristu finanšu ministres piedāvājumam un atstātu vides nozari. Taču I. Koļegovai, tāpat kā viņas vīram - armijas cilvēkam, kalpošana valstij esot asinīs. Ies, kur tas vairāk nepieciešams: «Viņa ir īsta latgaļu sieva ar milzīgu atbildības izjūtu un darbaspējām.»
Lai padarītu VID ģenerāldirektora amatu pievilcīgāku, koalīcija apsver iespēju paaugstināt tā atalgojumu, taču I. Koļegovai amata maiņa tāpat nozīmētu ienākumu kāpumu. Salīdzinājumam - I. Pētersone pērn, vadot VID, nopelnīja 45 624 eiro, tikmēr I. Koļegova VVD nopelnīja 37 568 eiro. Viņai gan bijuši arī citi - desmitkārt lielāki ienākumi. 320 000 eiro no dividendēm uzņēmumā Pallogs, kas specializējas zāģmateriālu un koka palešu izgatavošanā.
Lai arī jauns konkurss uz VID vadītāja amatu nesekmīgā vietā nav izsludināts, bez konkurences gluži neiztiek. Latvijas Radio rīcībā esot informācija, ka līdztekus I. Koļegovai uzrunāti arī Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.