Pērn Latvijas iedzīvotāji mazāk devušies atpūtas braucienos gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tam tomēr īsti negrib piekrist tūrisma jomā strādājošie. Viņi pieļauj, ka uz ārzemēm tiešām ceļotāju plūsma sarūk, bet ne jau dzimtās zemes aplūkotāju skaits.
Tūrisma speciālisti uzskata, ka kopumā Latvijas (un arī ārvalstu) iedzīvotāju interese, ņemot vērā aizvien saspīlētāko politisko stāvokli gan rietumvalstīs, gan Tuvajos Austrumos, par savas valsts apceļošanu nemitīgi pieaug. Lauku ceļotāja pērn veiktā viesmīlības nozares pārstāvju aptauja liecina, ka klientu daudzums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vidēji pieaudzis par 10%. Tas attiecas arī uz vietējiem ceļotājiem. Lielāks kļuvis to ģimeņu skaits, kas dodas lūkot savu zemi. Tāpat arvien ievērojamāks top aktīvo tūristu - velobraucēju, laivotāju un kājāmgājēju - pulks, skaidro Lauku ceļotāja pārstāve Anna Palelione, atzīstot, ka neesot datu par to, cik viesu mājās ceļotāji vidēji pavadījuši laiku.
Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis ir tādās domās, ka tūristu noteikti kļūst aizvien vairāk. To pierādot arī Kuldīgā nesen uzliktie skaitītāji - ierīces, kas fiksē tur uzkavējošos cilvēku skaitu. Tās izvietotas trīs populārās un ļaužu apmeklētās vietās, piemēram, pie Ventas rumbas. A. Gustovskis ievērojis, ka uz kopējā ceļotāju fona pieaug ārzemju viesu daudzums. Kurzemē tūristu apmeklētība vidēji ir lielāka ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Šādam intereses palielinājumam esot vairāki iemesli. Viens no tiem dažādu pasākumu, arī starptautisku, pieaugums. Kuldīgas svētkus vien apmeklējuši ap 50 000 cilvēku. Svarīga ir arī kvalitatīvas reklāmas izplatīšana un jauno objektu atklāšana (Liepājas koncertzāle) - tie piesaista ne tikai sava reģiona ļaudis, bet arī viesus no visas Latvijas un ārzemēm.
Arī Latgalē par apmeklētāju trūkumu nesūdzas. Mazliet pamainījies ir tikai viņu uzturēšanās veids. Pirms pāris gadiem tūristi atbrauca ģimenes vai draugu lokā, noīrēja viesu namiņu uz ilgāku laiku, izmantojot to par pieturas punktu novada apceļošanā, bet tad tagad izvēlas ik nakti palikt citā vietā, lielākoties uzkavējoties tūristu mītnē vienu nakti, novērojusi Latgales reģiona tūrisma asociācijas Ezerzeme vadītāja Līga Kondrāte. «Kādreiz vairāk skrējām pa ārzemēm, bet tagad esam sapratuši, ka par Latviju, tās cilvēkiem, dabas pērlēm un brīnumiem neko daudz neesam zinājuši,» spriež Ezerzemes vadītāja. Ik novadā ir bagātīgs piedāvājums, tikai vajag papētīt ceļvežus un iegriezties tūrisma informācijas centros, lai gūtu ierosmes jauniem atklājumiem.
2015. gadā atpūtas braucienos piedalījās 1,26 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 0,4% mazāk nekā aizpagājušajā gadā. Salīdzinot ar 2014. gadu, par 8,8% samazinājās Latvijas iedzīvotāju vairāku dienu braucienu skaits gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm, informē CSP. Kopējie braucienu izdevumi Latvijā kritušies par 5,6%, bet ārvalstīs - par 5,5%. Vidējie izdevumi vienā braucienā pa Latviju sasnieguši 40,4 eiro, bet uz ārvalstīm - 360,0 eiro. Visiecienītākais Latvijas iedzīvotāju galamērķis bija Lietuva (13,8%), Igaunija (13,6%), Krievija (9,7%), Zviedrija (6,0%), Vācija (5,7%), Apvienotā Karaliste (5,5%), Itālija (5,1%) un Francija (4,5%). Bet Latvijas robežās tā bija kāda no republikas pilsētām (Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera vai Ventspils). Tāpat iecienītas piestāšanas vietas bija Saulkrastu, Cēsu, Talsu, Kuldīgas, Jelgavas, Olaines, Alūksnes, Siguldas, Limbažu, Bauskas, Madonas, Vecpiebalgas, Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Gulbenes, Ventspils un Tukuma novadi. Visbiežāk atpūtas braucienos kavējis doties finansiālo līdzekļu trūkums, uz ko norādījusi mazliet vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, kuri pērn nedevās nevienā braucienā ar vismaz vienu nakšņošanu ārpus savas dzīvesvietas. Kā otrs būtiskākais iemesls bija veselības stāvoklis vai ierobežotās pārvietošanās spējas, - tā lakoniski pērnā gada faktus komentē CSP.