KARJERAS STĀSTS: Izteikts uzņēmēja gars

Būt par darba ņēmēju un strādāt astoņu stundu darba dienu – tas neatbilst Aleksandra Zelinska būtībai.

Viņš aptuveni 1,5 gadus ir ieņēmis šādu statusu, taču skaidri sapratis, ka sevi labāk saredz darba devēja ampluā, tāpēc jau 17 gadus viņš sevi realizē uzņēmējdarbībā. Aleksandrs vidējo Latvijas uzņēmēju raksturo kā pieticīgu, taču ir pārliecināts, ka šī kūtruma čaula ir jāmet nost, citādi uzņēmuma izaugsmes tempi nebūs gaidītie.

Dzīves skola

Šo 17 gadu laikā viņš savas biznesa idejas ir realizējis vairākās jomās, piemēram, IT, pārdošanā, apdrošināšanā, mobilajā mārketingā u.c. Viņš atzīst, ka ne visi projekti bijuši ilgdzīvotāji, daži pārdoti, vienlaikus ģenerējot jaunas idejas. Kļūdas un neizdošanās vairāk tiek uztvertas kā dzīves skola, tās nav likušas visam uzreiz atmest ar roku, jo Aleksandrs apzinās, ka viņam neder darbs no pulksten 9 līdz 17 kāda pakļautībā.

Finiša taisnē nonākušas arī studijas uzņēmējdarbībā un mazo uzņēmumu vadībā. Aleksandrs stāsta, ka nereti lekcijas izvērtušās par viņa un pasniedzēja dialogu, jo teorētiskais izklāsts bieži vien atšķīries no Aleksandra pieredzētā, jau vairāk nekā desmit gadus aktīvi rosoties biznesa vidē. Viņš teic, ka viena no pirmajām atziņām, kas esot izkristalizējusies biznesa vidē, - iemācīties deleģēt, nevis visu darīt pašam. «Šāds lēmums bija viens no pareizākajiem manā dzīvē. Viens cilvēks nav visu varošs un visu zinošs. Bet vidējam latvietim šķiet, ka viņš var gan radīt preci, gan to reklamēt, gan pārdot. Tas nav tik vienkārši,» akcentē uzņēmējs.

Startē nekustamo īpašumu jomā

Pēdējos divus gadus Aleksandrs kopā ar biznesa partneri Maksimu Koržanovu un citiem domubiedriem strādāja pie jaunas biznesa ieceres iedzīvināšanas, par darbības virzienu izvēloties nekustamā īpašuma sektoru. «Ir sanācis dzīvot dažādās valstīs, tostarp Nīderlandē, Anglijā u.c. Ikdienā daudz iznāk doties uz ārzemēm. No pieredzētā secināju, ka īpašumu apsaimniekošanas jomā valda haoss ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs, un galvenā problēma ir birokrātiskie procesi - ilgstoša laika pavadīšana dažādās iestādēs, bieži vien nevajadzīgu dokumentu aizpildīšana un ne tikai. Piemēram, Anglijā nodzīvoju pusgadu. Lai arī par dzīvokli samaksāju jau pirmajā ierašanās dienā, dzīvokļa atslēgas gaidīju gandrīz mēnesi,» atceras Aleksandrs.

Balstoties uz pieredzēto, radās arī ideja par nekustamo īpašumu pārvaldes platformu Rention, atvieglojot birokrātisko slogu mājokļu apsaimniekošanas jautājumos. «Man un kolēģim bija gan pieredze uzņēmējdarbībā, gan izpratne par IT procesiem. Sapratām, ka daudzas lietas var vienkāršot, automatizēt un iekļaut vienotā sistēmā. Turklāt Maksims Koržanovs izteica vēlmi kļūt par projekta pirmo investoru,» stāsta Aleksandrs, viens no Rention dibinātājiem un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Arī citu investoru piesaiste izvērtās gana vienkārša, principā lielākais no investoriem pat nebija jāmeklē, tas pats izrādīja interesi ieguldīt projekta attīstībā, kad bija dzirdējis par topošo platformu.

Nost ar kūtrumu!

Protams, neiztika arī bez dažādiem izaicinājumiem. Piemēram, viens no grūtākajiem soļiem bija noformulēt, kādu sistēmu radīt un ko tajā ietvert, otrs - atrast zinošu IT speciālistu, kas spēj izstrādāt sistēmu, un trešais izaicinošākais darba posms - atrast pirmos partnerus un klientus. Izrādās, ka atsaucība lielāka esot tieši no Latvijas reģioniem.

Patlaban uzņēmuma komandu veido 12 cilvēki, ieskaitot arī kolēģi Lietuvā, jo Rention mērķis ir radīto platformu piedāvāt ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs. Tā teikt, jākaļ dzelzs, kamēr tā karsta. Aleksandrs novērojis, ka daļa Latvijas uzņēmēju baidās iziet ārpus Latvijas robežām, kautrējas sevi parādīt citiem. Varbūt iemesls meklējams nezināšanā, kā to darīt. Uzņēmējs uzskata, ka nepieciešama cita pieeja, ja vēlas izaugsmi. Tāpēc arī patlaban tiek meklēti cilvēki Igaunijā un citās valstīs, kas palīdzētu Rention nokļūt pēc iespējas «plašākos ūdeņos».

Sistēmas daudzpusīgums

Jaunajā nekustamo īpašumu pārvaldes sistēmā pieejams plašs darbību klāsts mājokļu īpašniekiem, izīrētājiem, īrniekiem, apsaimniekotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Pēc reģistrācijas Rention sistēmā iespējams pievienot objektus, apmaksāt vai izrakstīt rēķinus, nodot skaitītāju rādījumus. Ņemot vērā, ka darbība nepārtraukti tiek pilnveidota, jau drīzumā savā profilā varēs pieteikt jaunus pakalpojumus un ērti komunicēt ar klientiem un pakalpojumu sniedzējiem personīgi. Tāpat būs pieejams plašs katalogs ar kontaktiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un uzturēšanu. Ir radīta arī iespēja elektroniski piedalīties kopsapulcēs. Vienreiz identificējoties platformā, nākotnē būs iespējams neklātienē piedalīties jebkurā publiskā apspriešanā.

Valsts attieksme

Taujāts, kāda, viņaprāt, ir valsts attieksme attiecībā uz uzņēmējiem, Aleksandrs norāda, ka Latvija varētu ņemt piemēru no Nīderlandes, Anglijas, Igaunijas. Birokrātijas mudžeklis Latvijā esot milzīgs. «Piemēram, nesen veicu uzņēmuma pārformēšanu no sevis kā privātpersonas uz sevi kā uzņēmēju. Igaunijā tas aizņēma trīs minūtes pie notāra, iztērējot 50 eiro, Lietuvā - 80 eiro un četras dienas, bet Latvijā šis process ilgst jau divas nedēļas un samaksāti jau vairāk nekā 300 eiro, turklāt nav zināms, kad tas viss noslēgsies. It kā, no vienas puses, dzirdams, lai uzņēmēji Latvijā strādā, rada, bet, no otras puses, ir grūti, jo salikti daudz šķēršļu un apgrūtinājumu. Ir visādas prasības un direktīvas, turklāt, jāņem vērā, ja direktīvām vairāk ir rekomendējošs raksturs, citas valstis izvērtēs, vai nepieciešams tās ieviest, bet Latvijā tas noteikti tiks izdarīts. Valstij ir pārāk ierēdnieciska pieeja. Tas traucē jauniem cilvēkiem saņemties un iet biznesā, kļūstot par uzņēmējiem. Ar steigu jārīkojas, lai samazinātu birokrātiju un ļautu elpot privātām kapitālsabiedrībām, lai attīstītos ekonomika kopumā.».