Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktā, Ukraina vai nu iestāsies NATO, vai arī valstij būs kodolieroči, raksta “unian.net”.
Ukrainai, kas karo ar Krieviju jau gandrīz trīs gadus, turpmākai situācijas attīstībai ir divi varianti - vai nu Kijiva pievienojas NATO, vai arī valsts attīsta kodolieročus, tā ziņo ziņu aģentūras, atsaucoties uz Ukrainas prezidenta paziņojumu, kas izteikts ceturtdien pēc dalības Eiropadomes sanāksmē.
Pēc viņa teiktā, vizītes laikā ASV viņš šo jautājumu aktualizējis sarunā ar ASV prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu. Kijivas plāns ir vienkāršs - vai nu Ukrainai būs kodolieroči, vai arī valsts būs NATO. Pēc Zelenska teiktā, šobrīd Ukraina izvēlas iestāties NATO.
Ukrainas valsts galva atgādināja Budapeštas memorandu, kuru faktiski pārkāpa un samīdīja visi tā parakstītāji. Krievija okupēja Krimu, un neviens Ukrainai nesniedza aizsardzību. Tagad Krievija izvērš pilna mēroga karu ar Ukrainu, un valstis faktiski ir atteikušās no savām saistībām. Ukraina brīvprātīgi atteicās no kodolieročiem, taču neko pretī nesaņēma, lai gan tad tai tika solītas suverenitātes un robežu neaizskaramības garantijas.
“Kuras no šīm lielajām valstīm cieta, izņemot Ukrainu? Es uzskatu, ka Donalds Tramps mani uzklausīja. Viņš teica - jums ir godīgi argumenti," atzīmēja Ukrainas valsts vadītājs.
Saistībā ar notiekošo bruņoto konfliktu ar Krieviju un Budapeštas memoranda ietvaros neizpildītajām drošības garantijām Ukraina kā vienu no savas drošības nodrošināšanas iespējām arvien biežāk min iespējamo kodolieroču attīstību, tomēr kodolarsenāla veidošana ir sarežģīts process, kas prasa ievērojamus resursus, tehnoloģijas un laiku.
Ja Ukraina nolems izstrādāt kodolarsenālu, process ietvers šādus galvenos posmus:
- Infrastruktūras izveide. Jāizbūvē vai jāatjauno urāna bagātināšanas un plutonija apstrādes iekārtas, kā arī laboratorijas un izmēģinājumu vietas;
- Zinātniskās bāzes attīstība - lai izstrādātu funkcionējošu kodolieroci un tā piegādes sistēmas, būs nepieciešamas kodolfiziķu komandas;
- Kodolmateriālu ražošana - urāna bagātināšana jeb plutonija ražošana ir viens no garākajiem un dārgākajiem posmiem. Atkarībā no tehnoloģijām šāds process var ilgt pat vairākus gadus;
- Kaujas galviņu montāža un testēšana - pēc pietiekama materiālu daudzuma saņemšanas Ukrainai būs jāsamontē prototips un tas jāizmēģina, kas arī radīs starptautiskus riskus un sankcijas.
Izredzes un iespējamās sekas - lēmums izstrādāt kodolieročus var būtiski mainīt starptautisko situāciju ap Ukrainu. No vienas puses, kodolarsenāla klātbūtne stiprinās valsts aizsardzības spējas un sniegs jaunus argumentus sarunās, bet, no otras puses, tas radīs vēl lielāku spriedzi attiecībās ar Rietumiem un Krieviju, kā arī ietekmēs globālos līgumus par kodolieroču neizplatīšanu.
Šobrīd Ukraina ir oficiāli apņēmusies iestāties NATO, taču iespējamie izteikumi par kodolplāniem liecina, ka Kijiva apsver dažādus scenārijus, lai nodrošinātu savu drošību nenoteiktības un starptautisko līgumu pārkāpumu apstākļos.