Kampaņā apelē pie ģimenes laimes, aicinot uz vēža pārbaudēm

Krūts vēža profilaktiskās pārbaudes ir labākais piemērs, lai vēstītu iedzīvotājiem, kāpēc svarīgi atsaukties valsts apmaksātajam skrīningam un, izmantojot pa pastu pienākušo vēstuli, doties uz mamogrāfiju.

63 procentiem sieviešu, kurām pagājušajā gadā atklāja vēzi, tas notika agrīnā stadijā, kad iespējas izārstēties ir ļoti lielas. 228 sievietēm krūts vēzis atklāts tieši skrīninga pārbaudes laikā.

Par valsts organizētajām un apmaksātajām pārbaudēm savlaicīgai vēža atklāšanai gadiem lauzti šķēpi - par vēstulēm, to formu, valodu un nosūtīšanu, par cilvēku zemo atsaucību, par daļas ģimenes ārstu neieinteresētību pacientus mudināt pārbaudes veikt. Tagad Nacionālais veselības dienests ķēries pie vēl viena salmiņa - sociālās kampaņas (jāteic, tā nav pirmā kampaņa par šo tēmu), kurā, uzrunājot ģimenes, aicinās uz pārbaudēm gan sievietes, gan vīriešus. Būtiski ir ieklausīties onkoloģes Daces Baltiņas teiktajā, ko ar vēža skrīninga programmu var panākt: tā dod iespēju sameklēt audzēju, lai mazinātu slimības ielaistību, un meklēt patoloģiju, kas draud ar vēža rašanos. «Pateicoties dzemdes kakla skrīningam, Eiropā retos gadījumos diagnosticē šo audzēju, jo sievietēm lielākoties pārbaudēs atklāj veselības problēmas, kuras neārstējot var veidoties vēzis,» skaidrojot, kas ir vēža draudu patoloģija, uzsver Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā D. Baltiņa.

Vairāk saslimušo lielākā vecumā

Krūts vēzis, prostatas vēzis, ādas vēzis, zarnu vēzis, plaušu vēzis - tie ir pieci ļaundabīgie audzēji, kurus visbiežāk diagnosticē Latvijas pacientiem. Katru gadu Latvijā ar kādu no šiem vēžiem saslimst vairāk nekā tūkstoš cilvēku. 2015. gadā visvairāk diagnosticēja krūts vēzi - 1167 pacientiem, tam seko prostatas vēzis (1111) un ādas vēzis (1104). Kopumā no jauna reģistrēta onkoloģiska slimība 5739 sievietēm un 5334 vīriešiem. D. Baltiņa norāda, ka 70,1 procents sieviešu saslimst pēc 60 gadu vecuma, arī vīriešiem šie dati ir līdzīgi - 76,4 procenti.

Analizēt datus par saslimstību ir būtiski, lai paskaidrotu, kāpēc valsts izvēlējusies nodrošināt skrīninga pārbaudes tieši šo vēža veidu atklāšanai un kāpēc tieši aicināt sievietes un vīriešus konkrētā vecumā. Tas, ka lielākā daļa cilvēku ar ļaundabīgiem audzējiem saslimst pensijas vecumā, nenozīmē, ka tas nevar skart arī gados jaunus cilvēkus. Četri procenti sieviešu, kurām pērn diagnosticēja vēzi, bija vecumā līdz 40 gadiem, vīriešu vidū gados jaunāku pacientu īpatsvars nedaudz mazāks - 2,5 procenti.

Meklē pirmsvēža stadiju

Valsts apmaksātie skrīningi jeb, citiem vārdiem, noteiktu iedzīvotāju vecuma grupu pārbaudes skar trīs vēža veidus - krūts vēzi, dzemdes kakla vēzi un zarnu vēzi. Krūšu veselības pārbaudes tiek veiktas mamogrāfijā sievietēm no 50 līdz 69 gadiem, un, kā uzsver D. Baltiņa, mērķis ir meklēt audzēju, lai mazinātu ielaistību. Lai arī joprojām varētu vēlēties lielāku sieviešu atsaucību šīm pārbaudēm pēc vēstules saņemšanas (pērn to izmantoja 35 procenti no uzaicinātajām sievietēm), eksperti ir vienisprātis, ka šim skrīningam ir labi rezultāti, jo pieaug agrīni atklāto audzēju skaits, kas ļauj laikus sākt ārstēšanu un nodrošina izveseļošanos. Citādi ir ar dzemdes kakla un zarnu vēža pārbaudēm.

Pēc NVD datiem, dzemdes kakla pārbaudes (sievietēm no 25 līdz 70 gadiem reizi trīs gados) valsts programmas ietvaros veica tikai 25 procenti no uzaicinātajām sievietēm. No 242 sievietēm, kurām pērn atklāts dzemdes kakla vēzis, skrīninga ietvaros tas noticis tikai 18 sievietēm. Tā nav laba ziņa, jo, kā saka D. Baltiņa, šajā skrīningā ir iespējams atrast patoloģiju, kas var radīt vēža saslimšanu, un var to novērst. Diemžēl dzemdes kakla vēzi vairāk nekā pusē gadījumu diagnosticē vēlīni.

Traģiski rādītāji ir zarnu vēža skrīningam - uz šo pārbaudi pērn atsaukušies tikai desmit procenti iedzīvotāju, kuriem valsts šādu pārbaudi apmaksā. Jāatgādina, ka vēstule ar aicinājumu uz šo skrīningu netiek sūtīta, bet cilvēkiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi gadā ir tiesības vērsties pie sava ģimenes ārsta un lūgt šo pārbaudi. Diemžēl zarnu vēzi 2015. gadā 61,5 procentam pacientu atklāja vēlīni. Taču arī zarnu vēža pārbaudē var atrast izmaiņas audos, kas liecina par draudu veidoties vēzim.

Apelēs pie ģimenes laimes

Veseli, laikus pārbaudīti pie ārsta, izārstēti no vēža - šāda ideja ir NVD kampaņai Rūpes par veselību ir ģimenes laime, lai aicinātu cilvēkus veikt pārbaudes. Kampaņu apmaksā NVD no sava budžeta, un tās izmaksas ir 15 000 eiro. Tās būs reklāmas un dažādas aktivitātes. Taču aktuāls ir jautājums - vai cilvēki, kuri atsaukušies skrīninga pārbaudēm un kuriem pārbaudē atklātas kādas veselības problēmas, laikus arī nokļūst uz tālākiem izmeklējumiem, konsultācijām, operāciju, saņems atbilstošus zāļu terapiju un nebūs jālūdz ziedojumi ārstēšanai? Veselības ministre Anda Čakša un NVD direktore Daina MūrmaneUmbraško norāda, ka ir uzsākta tā sauktā algoritma izstrāde, kā «vadīt pacientu ar aizdomām par vēža saslimšanu līdz diagnozei un ārstēšanai» tā, lai pacients saņemtu visu nepieciešamo atbalstu iespējami īsā laikā. Jaunā sistēma kā pilotprojekts sāks darbu oktobrī.

Kā laikus atklāt saslimšanu ar vēzi?

Valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma ietver profilaktiskās pārbaudes

• Dzemdes kakla vēzim

sievietēm no 25 līdz 70 gadiem - reizi trijos gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli

• Krūts vēzim

Sievietēm no 50 līdz 69 gadiem - reizi divos gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli

• Zarnu (kolorektālajam) vēzim

Sievietēm un vīriešiem no 50 līdz 74 gadiem - reizi gadā, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē