Arī privātās televīzijas vēlas valsts naudu
Finanšu ministrijai piešķirot Latvijas Televīzijai un tai pieņemot 150 tūkstošus eiro, kuri jātērē, lai popularizētu godīgu nodokļu maksāšanu, tiktu nostiprināta politiskā ietekme pār sabiedrisko mediju un diskriminēti komersanti, uzskata komerctelevīzijas un radiostacijas apvienojošā Latvijas Raidorganizāciju asociācija. Finanšu ministrija un Latvijas Televīzija šādus apgalvojumus dēvē par nepamatotiem.
Ķīviņš starp komerctelevīziju pārstāvi un Latvijas Televīziju aizsākās pēc tam, kad kļuva zināms, ka LTV Finanšu ministrijai lūgusi un tā akceptējusi nedaudz vairāk nekā 150 tūkstošu eiro piešķiršanu sabiedriskajam medijam. Par šiem līdzekļiem televīzija apņēmusies radīt papildu raidījumus par ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi uz valsts tautsaimniecību.
Apšauba neatkarību
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) vadītāja Gunta Līdaka uzskata, ka LTV ar šādu lūgumu pati nostiprina pār sevi politisko ietekmi, par kuru tās darbinieki bieži pauduši satraukumu.
«Sabiedriskais medijs, vēršoties ar lūgumu pie Finanšu ministrijas, pats nostiprina tiešu un neatbilstošu viena politiskā spēka ietekmi pār sevi. (..) LRA uzskata, ka Latvijā nevajadzētu izmantot praksi, kura atgādina atsevišķās mūsu kaimiņvalstīs piekopto politiķu un mediju attiecību modeli,» asociācijas viedokli pauž G. Līdaka.
Taču lielāka sāpe komerctelevīzijām ir par to, ka tām secen gājusi iespēja sadalīt valsts naudu, piedaloties konkursā par sabiedrībai un valstij nozīmīgās tēmas aktualizēšanu.
Nepareiza auditorija
Asociācija aicina izsludināt konkursu, kurā piedalītos gan sabiedriskie, gan komercmediji, lai tiktu nodrošināta iespēja saņemt labākos un kvalitatīvākos piedāvājumus par šīs sabiedrībai un valsts ekonomikai svarīgās tēmas atspoguļojumu.
G. Līdaka arī norāda, ka attiecīgie raidījumi, ja tiks pārraidīti LTV kanālos, nesasniegs vēlamo auditoriju, un tas esot vēl viens iemesls, lai pasākumā iesaistītu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iecienītākās komerctelevīzijas.
«LTV auditorija, kā zināms, pēdējo gadu laikā stabili noveco - vairāk nekā 80% no tās skatītājiem ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, kas dzīvo galvenokārt Latvijas laukos un mazpilsētās. Cittautieši LTV faktiski neskatās nemaz. Komunikācijai par ēnu ekonomiku un aplokšņu algām ir jāsasniedz arī citas skatītāju grupas - jaunākus par 50 gadiem, rīdziniekus, cittautiešus,» asociācijas vārdā pauž tās vadītāja.
Mieru, tikai mieru
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis atzīst, ka naudu LTV lūgusi, taču norāda, ka televīzijas pamatojums naudas nepieciešamībai sakrīt ar Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes apstiprināto darba plānu - īstenot sociālus un informatīvus komunikācijas pasākumus par godprātīgas nodokļu nomaksas sekmēšanu un izpratnes veicināšanu par valsts budžeta veidošanu un ēnu ekonomikas riskiem sabiedrībā.
LTV priekšlikums sakrītot arī ar FM šogad plānoto sociāli informatīvo kampaņu, kuras mērķis būtu veicināt izpratni par nodokļu nomaksas nozīmi, vienkāršā un uzskatāmā veidā parādot, kāds ir katra iedzīvotāja un visas sabiedrības ieguvums no godprātīgas nodokļu nomaksas. Tāpēc FM atbalsta līdzekļu pārdali LTV, kas nodrošinās informēšanas un izglītošanas sociāli informatīvos pasākumus.
Ministrija arī noraida jebkādus pārmetumus par iespējamo iejaukšanos LTV redakcionālajā neatkarībā. «LTV, īstenojot papildu satura un komunikāciju programmu par pelēkās ekonomikas un aplokšņu algu problemātiku, ir pilnīgi redakcionāli neatkarīgi attiecībā uz satura un programmas izveidi par pieteikto tematiku. Mūsuprāt, tādējādi tiks nodrošināta efektīvāka valsts budžeta līdzekļu izlietošana jau iepriekš paredzētajam mērķim, aptverot plašāku sabiedrības daļu,» pauž A. Jarockis.
Savukārt LTV vadītājs Ivars Belte pauž neizpratni par LRA viedokli un atgādina, ka LRA savulaik iestājusies par labāku LTV finansējumu, bet, kad to dodot, neizprotamu iemeslu dēļ tā protestējot.
Turklāt gada sākumā par gandrīz identisku summu LTV finansējums ticis samazināts. Tāpēc pamata satraukumam par draudiem redakcionālajai neatkarībai neesot.