Visu pazemes īpašumu nacionalizācija, visticamāk, nenotiks, un arī turpmāk gruntsgabala īpašniekam piederēs viss, kas apakšā, līdz pat Zemes centram. Koncepcijā par zemes dzīļu izmantošanu tiek virzīts privātīpašumam draudzīgākais B variants. Taču nafta, kuras dēļ pirms vairākiem gadiem pie dokumenta vispār sākts strādāt, no koncepcijas ir izņemta.
Radikālākajā versijā par valsts īpašumu tiktu pasludināts viss, kas atrodas dziļāk par simt metriem, un, atbilstoši veciem ģeologu pētījumiem, atrodas tur daudz kas: metālu un urāna rūdas, krāsainie metāli, nafta, minerālūdeņi, brūnogles un pat dimanti. Izpētes dati gan ir novecojuši - ievākti jau padomju laikos, tos nepieciešams aktualizēt, bet privātīpašums var būt šķērslis. Īpašnieks var negribēt urbt un rakt, nemācēt, bet, kas vēl ticamāk - viņam var nebūt kapitāla darbu veikšanai.
Koncepcijas par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei B variants šo problēmu risina. Sabiedrības interesēs valdība varēs noteikt konkrētus valsts zemes dzīļu nogabalus, kas pētāmi un izmantojami tautsaimniecībā, ierobežojot īpašnieka zemes lietošanas tiesības. Taču tiem, kuri vēlēsies urķēties svešā zemē, būs jāmaksā kompensācijas, arī ja īpašumam nodarīts kaitējums. Kad dimanti vai citi labumi būs uzieti un sāksies ieguve, zemes īpašnieks garantēti būs daļā. «Ja tiek veikta derīgo izrakteņu ieguve, zemes īpašniekam pienākas kompensācija, kuras apmērs piesaistīts pārdoto derīgo izrakteņu apjomam. Kompensācijas apmērs - 30 euro/ha gadā un 0,15% - 2% no iegūtā derīgā izrakteņa vērtības. Kompensāciju maksā komersants, kurš iegūst derīgos izrakteņus.»
Lielākās kaislības ap topošo koncepciju izraisa naftas klātbūtne Latvijas zemes dzīlēs. Vai notiks tās nacionalizācija? Vairāku gadu gaitā dokumentam sacerētas daudzas versijas, bet no jaunākās, kas drīzumā tiks skatīta Ministru kabinetā, nafta ir pačibējusi.
Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācijas valdes priekšsēdētāja Sigita PoželaiteŠavļuga pieļauj: «Tas tāpēc, lai mēs netraucētu.» Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Neatkarīgā tam gūst apstiprinājumu - atruna, ka «koncepcija neattiecas uz pazemes ūdeni un ogļūdeņražiem» iekļauta, ņemot vērā daudzos satraukumus un nozares iebildes, kas pavadījušas dokumenta izstrādi.
Asociācija vasaras sākumā rakstīja garu vēstuli personīgi premjeram ar priekšlikumiem normatīvo aktu uzlabošanai: vienkāršot licenču izsniegšanu, ieviest 50% atlaidi uzņēmuma ienākumu nodoklim, ierobežot pašvaldību iespējas kavēt derīgo izrakteņu ieguvi, tostarp krasta kāpu aizsargjoslā, samazināt vides birokrātiju u.c. Asociācija arī iebilda pret ieceri ierobežot zemes īpašnieka tiesības uz pazemes labumiem. Ministrija šobrīd virza izskatīšanai privātīpašumam iespējami draudzīgāko versiju. Grūti pateikt, vai naftas urbējiem izmešana no šīs koncepcijas nāks par labu vai gluži pretēji. Varbūt nākotnē valdība tomēr atgriezīsies pie idejas par ogļūdeņražu nacionalizāciju. Sigita PoželaiteŠavļuga norāda, ka galvenais solis, lai kādreiz nonāktu līdz reāliem ieguves projektiem, ir «skaidri definēt valsts redzējumu šīs nozares attīstībai vismaz 20 gadu periodam, lai valdības pieņemtās stratēģijas kārtējo reizi nepaliktu uz papīra». Šobrīd redzējums nepaliks pat uz papīra.
Salīdzinoši nesen - pērnā gada nogalē - ir pieņemti Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, taču arī tie asociāciju neapmierina. «Valstij līdz šim lielāka interese bijusi par ieguvi jūrā, kur izpētes licences izsniegtas ārvalstu kompānijām.» Tikmēr sauszemē pašmāju uzņēmumi mokās ar vēstulē premjeram izklāstītajām problēmām un labākajā gadījumā nodarbojas ar eksperimentālo ieguvi kā Gudeniekos, bet sliktākajā nedara pat to - kā Nīcā.