Jums visiem ir vienalga
Patiesībā jums ir vienalga. Jums ir dziļi pie elkoņa, kas notiks ar šiem cilvēkiem. Jums Eiropas priekšnieki uzbļauj, un jūs jau skrienat pildīt pavēles, kaut arī īsti nesaprotat, kā to izdarīt.
Taču ir jārada iespaids, ka jūs strādājat izpildīgi un ar izpratni, ar nemainīgi gudru sejas izteiksmi, kas identiska vienaldzībai. Un naktīs jūs guļat mierīgi, apetīte ir teicama, vēderiņš jums iziet laikus un regulāri, jo jums ir pilnīgi vienalga. Tik vienalga, ka pat plaksts neietrīs, kaut arī pārdzīvojumu vējš jau ir vētras spēkā. Bet tas neattiecas uz jums. Jo jums ir vienalga.
Reizēm šķiet, ka paklausība Eiropas Komisijas (EK) izdomājumiem, kas nesakņojas realitātē - vismaz ne Latvijas realitātē -, ir nonākusi līdz virsotnei, aiz kuras augstāk jau vairs nav, kur tiekties, bet tad, skaties, ir gan! Īstie kalngali vēl nav sasniegti!
2015. gadā, par spīti sabiedrības pretestībai un plašajām diskusijām, Labklājības ministrija (LM) slēdza divas iestādes - valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) Zemgale filiāli Kauguri un VSAC Vidzeme filiāli Rauna. Filiāļu klienti tika izmētāti kā pagales, darbinieki - atlaisti. Saprātīgu argumentu, kas apliecinātu filiāļu slēgšanas nepieciešamību, nebija. «Skaidrojumi» cits citu pārspēja cinismā. Viens no «pamatīgākajiem» bija: jāveic deinstitucionalizācija. Tā ir sistēma, kad cilvēkam, kuram ir garīgās vai fiziskās attīstības traucējumi un kam ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nodrošina dzīvi sabiedrībā, kad viņš aiziet no aprūpes iestādes.
LM plānos ir līdz 2020. gadam samazināt sociālās aprūpes centru iemītnieku skaitu par 1000 cilvēkiem. Skan daudzsološi: šie «samazinātie» cilvēki nu dzīvos ģimeniskā vidē, strādās, aprūpēs paši sevi... Tas viss ir teorētiski, jo nekāda deinstitucionalizācija nenotiek vai arī notiek formāli. Šiem cilvēkiem nav, kur iet, izņemot uz kādu citu aprūpes iestādi. Pašu ģimenes viņus nevēlas atpakaļ, jo viņiem ir nepieciešama īpaša aprūpe, savukārt citu ģimeņu (vai ģimeniskas vides) nav. Bet galvenais taču ir papļāpāt par de... ak, kungs, mēle mežģās. Papļāpāt un sacerēt smukus plānus ar bildītēm, kas pārkopētas no citu valstu paraugalbumiņiem. Jo principā ir vienalga, kas notiek ar tiem «samazinātajiem», galvenais ir atskaitīties EK, ka tā dekoltācija, piedodiet, kā nu tur bija... notiek.
Šogad uzzinājām par LM nodomu slēgt VSAC Latgale filiāli Kalkūni. Zināšanai: 64 no 81 pieaugušā, kas dzīvo Kalkūnos, ir ceturtais aprūpes līmenis, bet 78 cilvēkiem ir smaga garīgā atpalicība. No 40 bērniem ar smagiem un ļoti smagiem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem - pusei ir trešais, pusei - ceturtais aprūpes līmenis. 21 no 22 bāreņiem ir diennakti aprūpējami (Inga Paparde, NRA, 30.08.). Un LM visā nopietnībā cer, ka šie cilvēki - gan bērni, gan pieaugušie - nu dosies uz savām ģimenēm, audžuģimenēm, grupu mājām, dienas aprūpes centriem, turklāt pieaugušie vēl arī strādās subsidētajās darba vietās. Audžuģimeņu nav pat veseliem bērniem, kur nu vēl bērniem ar smagu invaliditāti. Un kā savu dzīvi ārpus aprūpes centra nodrošinās pieaugušie, ja viņu garīgo traucējumu izpausmes nereti ir neprognozējamas?
Kaut arī Daugavpils domes deputāti pieprasa atcelt LM lēmumu slēgt Kalkūnus, jo smagi slimajiem bērniem nebūs iespējams atrast audžuģimenes, nodrošinot medicīnisko aprūpi, bet pārvietošana uz citiem centriem neuzlabotu bērnu situāciju, ministrs Jānis Reirs (Vienotība) tik un tā nepiekāpjas saprāta argumentiem, aizviņdien radiofonā izsakoties, ka filiāli Kalkūni neslēgs tikai tad, ja tiks izpildītas deinstitucionalizācijas plāna prasības. Ko tieši, ministra kungs, vajag deinstitucionalizēt, lai Kalkūni paliktu savā vietā un ar saviem cilvēkiem? Kārtējo reizi finansējums ir svarīgāks par cilvēkiem? Jo, raugi, EK tikai tad došot finansējumu, ja reorganizācija atbildīs reformu mērķim - lai pēc iespējas vairāk cilvēku dzīvotu sabiedrībā, kur to nodrošinātu sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.
Jūs, ministra kungs, esat nodrošinājis šos «sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus»? Domāju, ka ne. Tad nevajag skaistās runas par to, ka «jābūt pārliecībai, ka Kalkūnos vide kļūs ģimeniskāka, ir jābūt pārliecībai par bērnu tālāko likteni un attīstību». Frāzes, un tikai! Galvenais ir raportēt Eiropas Komisijai. Jo patiesībā jums visiem ir vienalga.