Latvijas deputāts Krišjānis Kariņš uzkārpījies līdz ietekmīgāko eiroparlamentāriešu Olimpam. Veiksmīgi apstiprināts likumprojekts pret naudas atmazgāšanu vai britu parlamentārieša Timotija Kirkhopes izkrišana no ietekmes līderu topa, un latvietis jau būs pirmajā desmitniekā.
Tā kā parlamentā strādā 751 deputāts, šis ir vērā ņemams sasniegums. Parlamentāriešu ietekmes mērīšanu veic nevalstiskā organizācija VoteWatch Europe. Punkti tiek piešķirti pēc noteikta algoritma - par ieņemamajiem amatiem, ziņojumiem, balsojumiem, valodu prasmēm un publiskajām aktivitātēm, pārstāvētās partijas un politiskās grupas ietekmību. K. Kariņš pārstāv lielāko - Eiropas tautas partiju (kristīgo demokrātu) - grupu EPP. Īpaša nozīme ir arī 234 respondentu balsojumam. Tie ir ES institūciju darbinieki, privātais sektors, kas sadarbojas ar parlamentu, augstskolu un domnīcu pārstāvji.
Patiesais labums
Sākoties rudens sesijai, K. Kariņš ar 37 punktiem atrodas 11. vietā un no sava britu kolēģa atpaliek tikai par vienu punktu. No publicitātes viedokļa viņš darbojas nozīmīgās komitejās - Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī komitejā, kas izmeklē dīzeļgeitu - autobūves industrijas krāpšanos ar emisiju mērījumiem. Jaunākais viņa darba uzdevums saistīts ar tā dēvēto naudas atmazgāšanas direktīvu. Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumus, kuru pamatmērķis ir apgrūtināt netīrās naudas apriti un tās nokļūšanu pie teroristiem. Parlamentam līdz gada beigām jāsaka savs vārds par šo ieceri. Krišjānis Kariņš ir viens no diviem ieceltajiem šī likumprojekta ziņotājiem.
Naudas atmazgāšanas direktīva tika pieņemta pirms pusotra gada, un tagad iecerēts to padarīt vēl stingrāku. Daļu skaits uzņēmumā, no kā patiesā labuma guvējam būs jāpiesakās uzraugošajām institūcijām, tiks samazināts no 25% uz 10%. Vēl plānots izveidot banku kontu īpašnieku reģistru - lai būtu iespējams izsekot, piemēram, islāma un slepkavniecisku ideju apsēstam somālietim, kurš vēlas atvērt kontu Beļģijā teroristiskas operācijas īstenošanai. Taču te vēl parlamentam jāizdomā, vai reģistrā būtu iekļaujamas tikai potenciāli uzraugāmas personas vai visi 500 miljoni ES iedzīvotāju.
Teroristu apgrūtināšanai
K. Kariņš stāsta, ka teroristiem dzīvi apgrūtināt plānots arī citos veidos. Vakareiropā populāra lieta ir anonīmas banku priekšapmaksas kartes, uz kurām ir uzlikta naudas summa līdz 250 eiro. Vecākiem tādas ir ērti piešķirt savām atvasēm. Taču, kā ziņo tiesībsargājošās iestādes, šīs kartes ir populāras arī teroristu un noziedznieku vidē kā ērts, anonīms un neizsekojams norēķinu veids. Karšu limitu varētu samazināt līdz 150 eiro, un tās iegādes klientiem nāksies rādīt dokumentus. Domājams, vecākiem tas lielas problēmas neradīs. Īstai naudai alternatīva pastāv arī virtuālajā vidē, un pašlaik tiek domāts arī par uzraudzības iespējām Bitcoin apritei. Galvenais uzdevums esot pēc iespējas mazināt naudas anonimitāti, taču tas radīs galvassāpes ne tikai teroristiem, bet arī vienkārši bagātiem cilvēkiem, kuri naudu, piemēram, sazagušies vai pelnījuši godīgi, bet nevēlas atstāt mantojumā bērniem.
Lai koferi lieli
Šādos gadījumos lielas naudas anonimitātei tiek izmantoti trasti. Nauda tiek atdota pārvaldīšanai ar īpašnieku nesaistītām finanšu struktūrām, bet labumus saņem tas, ko īpašnieks izvēlējies - pats, kāda organizācija vai tikpat labi kāds briesmīgs terorists. Eiropas Komisija jau iepriekš publiskajos reģistros vēlējās iekļaut arī trastus, taču, aizstāvot savus bagātos lordus un grāfus, to noprotestēja Lielbritānija. Esot jāsaglabā bagātniekiem tiesības atstumt savus mantiniekus. Tagad, kad Lielbritānija ir ceļā uz izstāšanos no ES, Eiropas Komisija vēlas atgriezties pie trastu uzraudzības - terorisma un naudas atmazgāšanas apkarošanas vārdā. Kā paskaidro deputāts K. Kariņš - pamatideja ir ierobežot teroristu iespējas izmantot Eiropas finanšu sistēmu: «Lai viņiem jāstaigā apkārt ar milzu naudas koferiem.».