Pasažieri, kuru ceļojumu plānus izjauca incidents ar airBaltic reisu BT641, ES garantētās kompensācijas par nesasniegtajiem galamērķiem un neplānotajiem tēriņiem var arī nesaņemt.
Lidsabiedrība notikušo traktē kā force majeure - nepārvaramu varu, bet lidosta Rīga jau paziņojusi, ka pasažieriem nekas nepienākas.
Lidostas pārstāve Elīna Prikule atsaucas uz Monreālas konvenciju un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 261/2004. Taču, pēc eiroparlamentārieša Roberta Zīles domām, tieši uz šo dokumentu pamata kompensācija cilvēkiem pienākas. Deputāts Neatkarīgajai stāsta, ka pats sestdien atradās ceļā un, lidostai Rīga pārtraucot darbību, bija spiests meklēt citus veidus, kā tikt mājās. «Kad izvirda Islandes vulkāns, pasažieriem kompensācijas maksāja, un tas bija daudz lielāks force majeure,» spriež R. Zīle. Un esot pat attiecīgs Eiropas tiesas spriedums, kas vairāk nekā piecu stundu kavējumu pielīdzina atceltam reisam. Deputāts zina šādas nianses, jo Eiropas Parlamentā darbojas Transporta un tūrisma komitejā. «Domāju, airBaltic nepareizi tulko regulu!»
Nav šaubu, ka salūzusi šasija ir ārkārtas situācija. Divas stundas lidmašīna riņķoja virs Jelgavas un Iecavas, kurinot nost lieko degvielu. Nosēšanās, kā rāda internetā ievietotais aculiecinieka video, notika nervozā gaisotnē, taču viss beidzās laimīgi. Nekāda trieciena, nekāda sprādziena, visi veseli. Pasažierus operatīvi evakuēja, savukārt novākt lidmašīnu no skrejceļa neizdevās ilgi, un kopumā skrejceļš bija slēgts vairāk nekā piecas stundas.
airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags vēlāk televīzijā skaidroja, ka lidmašīna ir dārga tehnoloģija un to nevar kā baļķi no ceļa vilkt nost. Var sabojāt vēl vairāk, bet ar to vēl jālido.
Tomēr rodas jautājums, vai pasažieriem jāpiedzīvo neērtības tāpēc, ka airBaltic baidās no lielākiem zaudējumiem.
Jānis Vanags Neatkarīgajai stāsta, ka lidsabiedrība centusies sniegt maksimālu palīdzību saviem klientiem, nodrošināt alternatīvas iespējas galamērķu sasniegšanai. Pasažieru pretenzijas tomēr esot saņemtas, un katrs gadījums tiekot izskatīts individuāli. Taču kompānija nerunā par kompensācijām, bet gan par papildu palīdzību.
Avarējušajā lidmašīnā kopā ar apkalpi atradās 67 cilvēki, bet nenotikušu vai uz citām lidostām novirzītu reisu dēļ kopumā ietekmēts 1341 airBaltic pasažieris. Turklāt ietekmēti arī citu aviokompāniju reisi. Tātad ilgstoši slēgtais skrejceļš radījis sarežģījumus vēl lielākam cilvēku skaitam.
Lidostas piesauktā regula paredz «kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos». Pasažieriem izmaksājamas konkrētas summas atkarībā no traucējuma rakstura un nenotikušā lidojuma kilometrāžas - 250 līdz pat 600 eiro. Ja pasažieriem tiek piedāvāts mainīt maršrutu, taču vairākas stundas jau pagājušas, tad tik un tā ir jāmaksā kompensācijas vismaz 50% apmērā. Tāpat ilgstošas gaidīšanas gadījumā pienākas ēdināšana, divi bezmaksas telefona zvani, viesnīca, transports.
Regulā gan ir atsauce, ka gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija, ja tas var pierādīt, ka «lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi». Arī Monreālas konvencijā noteikti izņēmumi, kad lidsabiedrības saistības atceļamas: «Šādi apstākļi var rasties jo īpaši politiskas nestabilitātes, meteoroloģisko apstākļu, kas nav piemēroti attiecīgā lidojuma veikšanai, drošības riska, negaidītu lidojuma drošības trūkumu un streiku dēļ, kas ietekmē apkalpojošā gaisa pārvadātāja darbību.»
Salūzusi lidmašīna uz skrejceļa, iespējams, ir apstāklis, no kā var izvairīties. Katrā ziņā tā ir krietni niecīgāka problēma nekā Eijafjadlajegidla izvirdums 2010. gadā.