Mediķu protesti turpināsies

© Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Mediķu arodbiedrība nolēmusi turpināt protesta akcijas un jau pēc nedēļas pulcinās spēkus pie Finanšu ministrijas, izklājot «zaļās nāves paklāju». Simboliski tas būtu valsts budžeta portfeļa ceļš līdz apstiprināšanai Saeimā, jo mediķu arodbiedrība strikti iebilst pret valdības plānoto veselības nozares finansējumu 2017. gadam, kas neparedz cerēto pieaugumu.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība pie Saeimas nama protesta akcijā izspēlēja «Tautas dzīvības» cīņu ar «Nāvi». Kā Neatkarīgajai atzina arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, iepriekšējās sapulces un citas publiskās akcijas nav devušas vēlamo rezultātu, valdība palikusi tikpat imūna pret mediķu un pacientu organizāciju priekšlikumiem un prasībām palielināt veselības nozares finansējumu. Teatralizēts uzvedums savukārt ir viens no veidiem, kā pievērst ne tikai politiķu, bet arī sabiedrības uzmanību. Vienlaikus mediķu arodbiedrība uzsākusi parakstu vākšanu, uzrunājot Saeimas deputātus: «Pietiek izmērdēt savu zemi! Ja tu balsosi par tādu valsts budžetu, kurā atkal nepietiek naudas veselības aprūpei, es par tevi nebalsošu.» Vēstulē paskaidrots, ka Latvijā veselības nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā. LVSADA aicina politiķus pārstāt melot: «Dažādiem mērķiem valsts nākamgad tērēs teju desmit miljardus eiro. Ir nozares, kuras gadiem ir finansētas dāsnāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kamēr veselības aprūpei atmesta bada maize.»

Mediķu arodbiedrība informē, ka nākamā protesta akcija plānota dienā, kad finanšu ministre Dana ReiznieceOzola nesīs budžeta portfeli uz Saeimu. Līdz ar mediķu akciju šis svinīgais akts varētu nenotikt tik komfortabli, kā plānots. «Valdības sagatavotais nākamā gada budžeta projekts neatbilst Eiropas Komisijas, Pasaules veselības organizācijas un citu starptautisku organizāciju ieteikumiem par neatliekamu un būtisku veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu Latvijā,» tāds ir protesta akcijas mērķis. Arodbiedrība pieļauj, ka protesta akcijas varētu turpināties arī budžeta apspriešanas laikā Saeimā, lai aizstāvētu pacientu un medicīnas darbinieku svarīgākās intereses.

Viena no mediķu arodbiedrības prasībām ir palielināt veselības nozares finansējumu līdz 3,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta 2017. gadā. Mediķu arodbiedrība ir pieticīga šajā prasībā, jo jāatgādina, ka jau Valda Dombrovska vadītā valdība bija apņēmusies veselībai 2014. gadā novirzīt vismaz četrus procentus no IKP. Tam sekoja atruna par to, ka no sākuma nepieciešams jauns veselības aprūpes finansēšanas modelis, bet tagad - nav ne jauna modeļa, ne būtiska finansējuma pieauguma. Tiesa, ar Eiropas Komisijas atļauju ir ļauts palielināt budžeta deficītu, tā veselības reformām papildus novirzot 34 miljonus eiro.

Nesen valdība izskatīja Veselības ministrijas sagatavotu dokumentu jeb ziņojumu par situāciju ar valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un nepieciešamo finansējumu. No tā izriet, ka veselības nozarei, lai finansētu visas Latvijas iedzīvotājiem Satversmē noteiktās tiesības uz veselības aprūpi, ir jāatvēl vismaz divreiz vairāk naudas nekā pašlaik. Kopējais finansējums pašlaik ir 713 764 303 eiro gadā, taču vajadzīgi - 1 400 236 512 eiro. Vajadzības aprēķinātas dažādos pakalpojuma veidos. Piemēram, pašlaik neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai gadā ir piešķirti 48,7 miljoni eiro, bet reālās vajadzības ir 61 miljons. Savukārt palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās pašlaik tiek finansēta ar 218,7 miljoniem eiro gadā, bet vajadzētu - 356,5 miljonus eiro. Rodas jautājums, ko pašlaik no veselības budžeta nav iespējams nosegt. Veselības ministrija atbild - papildu finansējums ļautu nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ar vislabāko ekipējumu, savukārt slimnīcās varētu nodrošināt savlaicīgāku palīdzību un mazināt gaidīšanas laiku. Īpaši līdzekļu trūkums ir kompensējamo zāļu sistēmā, kur gadā atvēlēti 124 miljoni eiro, bet reālās vajadzības sasniedz 216 miljonus eiro. Adekvāts finansējums kompensējamām zālēm ļautu samazināt pacientu līdzmaksājumus, kuru dēļ cilvēki nereti zāles nemaz neiegādājas, iekļaut jaunus medikamentus un jaunas pacientu grupas, kurām pašlaik nav tiesību saņemt valsts apmaksātas zāles.

Pat bērnu veselības aprūpei nav pietiekami daudz naudas - pašlaik šim mērķim finansējums ir 43,5 miljoni eiro, taču vajadzētu - 95,6 miljonus eiro.