Koalīcijas pārstāvjiem cerības vienoties par reformām VID

© F64

Koalīcijas pārstāvjiem ir cerības nākamnedēļ konceptuāli vienoties, kādā veidā veikt reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Ir cerības, ka galīgā vienošanās par minētajām reformām tiks panākta pirmdien, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra.

Koalīcija ir vienojusies, ka VID Iekšējās drošības dienests būs atsevišķa iestāde, kas, visticamāk, nebūs VID ģenerāldirektora pārraudzībā, skaidroja politiķis. Viens no variantiem paredz, ka tas varētu būt Finanšu ministrijas pārraudzībā, bet par šo jautājumu vēl ir jāpanāk vienošanās. Pašlaik notiek darbs pie vienota jeb alternatīva likumprojekta sagatavošanas un kopā ar Saeimas Juridisko biroju tiek strādāts pie pareizā juridiskā ceļa atrašanas izmaiņu veikšanai.

"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apliecināja, ka par šo jautājumu šonedēļ tika diskutēts, un norādīja, ka risinājums varētu būt VID Iekšējā drošības daļa finanšu ministra pārraudzībā.

Kā ziņots, Saeima ir nodevusi izskatīšanai komisijās gan "Vienotības", gan arī ZZS sagatavotos likumprojektus par Finanšu un Muitas policijas apvienošanu. Jau iepriekš šie likumu grozījumi raisīja domstarpības valdošajā koalīcijā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem 3.oktobrī norādīja, ka koalīcija ir nolēmusi meklēt vienotu redakciju tuvākās nedēļas laikā. "Es ceru, ka koalīcijas partijas spēs vienoties par vienu redakciju," piebilda valdības vadītājs.

Kā ziņots, Saeima iepriekš noraidīja grozījumus likumā par VID un grozījumus Kriminālprocesa likumā. Šie likumprojekti paredzēja Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu un to, ka VID Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļa tiks pakļauta VID ģenerāldirektoram, kuram tādēļ turpmāk būs jānēsā formas tērps.

Koalīcijā bija domstarpības par Iekšējās drošības biroja pārraudzības jautājumu.

Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais