Cik un no kurienes radīsies vairāk naudas veselības aprūpei un kā mainīsies pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, Neatkarīgās intervija ar veselības ministri Andu Čakšu.
Neatkarīgā: - Ko īsti nozīmē Veselības ministrijas (VM) virzītais un valdības atbalstītais veselības aprūpes finansēšanas variants ar universālo valsts apdrošināšanu? Nebūs papildu nodokļi, kā bija piedāvāts vienā no varantiem, tikai lielāks budžets no valsts?
Anda Čakša: - Visiem iedzīvotājiem būs pieejams vienāds pakalpojumu grozs, kas tiks finansēts no valsts budžeta, no potenciāli dažādiem finansējuma avotiem. Lēmums par finansēm jāpieņem līdz 1. aprīlim, vai tas nebūs caur kādiem nodokļiem, šobrīd nevaru atbildēt.
- Tātad vēl nav skaidrs, vai, lai palielinātu veselības aprūpes budžetu, tiks vai netiks palielināti nodokļi?
- To es nevaru atbildēt. Veselības aprūpei nepieciešami 12% no IKP, ko atzīmējuši arī ārējie eksperti un organizācijas, kas ir iztikas minimums pašreizējo 9,8% vietā. 2023. gadā tiem vajadzētu būt 14%. Ir divi varianti - pārdalīt jau esošo pīrāgu vai meklēt jaunu naudu sistēmai.
- VM lēsusi, ka 2018. gadā papildus nepieciešami 107,9 miljoni eiro, kamēr Finanšu ministrija (FM) ieplānojusi papildus 66 miljonus. Līdz aprīlim jāatrod šī starpība?
- Nākamgad uz budžeta deficīta rēķina reformu realizācijai Eiropas Komisija (EK) reformu turpināšanai atļāvusi izmantot 34,3 miljonus, minimālo algu celšanai - nepilnus 6, rindu mazināšanai - 10, vēl 16 miljoni eiro jau iepriekš bija iebudžetēti Stradiņa slimnīcas korpusa būvniecības pabeigšanai. Viss kopā veido šos 66 miljonus. 107,9 miljoni ir aplēse, lai 2023. gadā sasniegtu 14% no valsts budžeta. Līdz 1. aprīlim jāsaprot, no kurienes varētu veidoties naudas plūsma veselībai turpmāk, bet nākamgad ir 66 miljoni, un neredzu, kas vēl cits nākamgad varētu mainīties.
- Vienotība pārmetusi, ka nav skaidrības par finansējuma avotiem.
- Pieņemu Vienotības kritiku, bet es esmu veselības, nevis finanšu ministre, un ir plāns kopā ar premjeru un FM meklēt naudas avotus. Es kā veselības ministre skaidri parādu, kam mums ir nepieciešami līdzekļi, lai uzlabotu dzīvildzi, samazinātu mirstību un uzlabotu virkni veselības rādītāju, bet būtu jocīgi, ja es sāktu runāt par dažādām nodokļu politikas lietām. VM koncepcijā gan esam parādījuši dažādu nodokļu izmaiņu variantus, esam ieteikuši arī iespēju pārdalīt esošos budžeta līdzekļus, bet tie var būt tikai mūsu piedāvājumi, tālākais ir valdības kopējā atbildība.
- Premjers Māris Kučinskis paudis, ka nepietiks ar nelielu kosmētiku, kādam drusku noņemt un veselībai pielikt, bet vai šis modelis neparedz tieši to? Ko būtisku ar šiem 66 miljoniem, no kuriem vēl daļa aiziet infrastruktūrai, iespēsiet?
- Visi starptautiskie eksperti atzīst, ka esošā sistēma ir laba, bet nav piepildīta ar pietiekamu finanšu nodrošinājumu. Vēl viens iemesls, kādēļ daudzas lietas mums nav efektīvas un caurskatītas un kāpēc runājam par sāpīgām reformām, ir skaidru algoritmu un efektīva slimnīcu tīkla trūkums.
- Pieļaujot budžeta deficīta palielinājumu, EK tieši prasa šīs reformas, kas veicinātu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti. Ko tieši reformēsiet? Ko tās dos pacientiem, sistēmai, budžetam?
- Visupirms jautājums ir par veselības aprūpes karti, sākot ar ģimenes ārstu tīklu, otrs - par slimnīcu tīklu. Mums ir neatliekamās palīdzības nodaļas visā Latvijā, bet bieži vien pacients ir gados vecs cilvēks ar hronisku slimību, kas nav neatliekama, resursietilpīga situācija. Mums skaidri jāsadala, ka ir neatliekamā palīdzība un reģionālā slimnīca ar augstākas kapacitātes infrastruktūru konkrētās vietās, ir slimnīcas, kas palīdz hroniskajiem pacientiem situācijās, kad viņiem nav jābūt slimnīcās un nav vajadzīga akūta iejaukšanās. Atbilstoši tam jāmaina infrastruktūra.
- Ko tas nozīmē?
- Tas nozīmē, ka neatliekamās palīdzības slimnīcā nebūs tik augstas intensitātes palīdzība, bet tur būs palīdzība hroniskiem pacientiem - tās tādas jau šobrīd ir, mēs vienkārši nosauksim lietas īstajos vārdos. Ja, piemēram, dzemdību nodaļā ir mazāk par piecām dzemdībām, tad nevar uzturēt ne kvalifikāciju, ne nodrošināt pilnvērtīgu tehnoloģisko risinājumu, lai tas būtu arī efektīvi no naudas viedokļa. Latvija nav tik liela, lai nevarētu aizvest dzemdētāju uz noteiktu vietu.
- Tas nozīmētu kādu nodaļu un slimnīcu slēgšanu?
- Kādas nodaļas tiks slēgtas, bet slimnīcas nevis slēgtas, bet tajās samazināta pakalpojumu intensitāte, līmenis, mainīta kvalifikācija, iedalot slimnīcas četros līmeņos. Visa pamatā ir ģimenes ārsts, un precīzi jānosaka viņu atbildības robeža. Daudz dzirdam par to, ka ģimenes ārsti neizpilda daudzas lietas, mēs pilnvērtīgi nesekojam līdzi viņu darba kvalitātei. Pārāk daudz pacientu, kuriem ir hroniskas slimības, nonāk slimnīcā tādēļ, ka viņi nav gājuši pie ārsta vai nav bijusi pietiekami laba ārstēšana.
- Bet varbūt daudzos pētījumos uzrādītās veselības aprūpes nepieejamības, naudas, speciālistu trūkuma, rindu dēļ slimības tiek ielaistas, un tad jau tiešais ceļš uz slimnīcu!
- Ja uz jums ārsts tikai paskatās un uzreiz uzraksta nosūtījumu, pats neko īsti nedara, tad jautājums, vai viņš ir ārsts vai tikai nosūtījumu izrakstītājs?
- Neuzticaties ģimenes ārstiem? Varbūt nav slikti, ka ģimenes ārsts neuzņemas to, ko nevar, un sūta pie speciālista? Turpināsiet iepriekšējā veselības ministra Gunta Belēviča uzsākto karu pret nosūtījumu izrakstīšanu?
- Tas nav karš pret nosūtījumu izrakstīšanu. Piemēram, ir pacients, kuram vajag plaušu rentgenu noteiktā projekcijā. Ja viņš nav cilvēku paklausījies, uzraksta rentgenu plaušām, bez apraksta, uz ko ir aizdomas, kādā projekcijā rentgenu taisīt, izmeklējums var iznākt nekvalitatīvs, un, iespējams, būs vajadzīgs vēl viens, un pacients saņems nevajadzīgi lielu staru devu. Tas ir tukšs nosūtījums.
- Kas veicina šo tukšo nosūtījumu izplatību? Ārstu nekompetence, sistēma, kas viņus arī finansiāli nemotivē?
- Nav pareiza motivācija, ietekmē arī īsais laiks, kas atvēlēts vienam pacientam, arī ārsta nenovērtētības sajūta ilgākā laika posmā. Ja mēs sakām, ka ģimenes ārsts ir pats svarīgākais, un vienlaikus veidojam ļoti daudz tiešās pieejamības speciālistu un ģimenes ārsta kompetences velkam arvien vairāk ārā, un netieši pasakām, ka ģimenes ārsti neko nemāk. Vajadzētu atjaunot viņu atbildības līmeni un arī viņus finansiāli motivēt par labi izdarīto, sekot līdzi kvalitātes kritērijiem.
- Kā šie kvalitātes kritēriji var mainīt, piemēram, pārlieku lielo daudzu labu ģimenes ārstu noslogotību, kā dēļ pieejamība pie viņiem nereti ir ierobežota?
- Ir daudziem ārstiem lielas prakses, kā dēļ nevar visus pieņemt, kad nepieciešams, jo īpaši gripas periodā, bet akūtās situācijās droši vien var tikt akūto pacientu stundās. Mēs gribētu, lai ģimenes ārstu prakses nebūtu lielākas par 2000 pacientiem. Labam ģimenes ārstam pacienti būtu jāapskata ne tikai tad, kad ir slimi, bet arī profilaktiski, novērtējot riska faktorus, piemēram, saistībā ar sirds asinsvadu slimībām, onkoloģiju. Tad daudz mazāk vajadzētu meklēt konsultantus, izmeklējumus, stacionēšanu - daudz lētāk ir par veselību rūpēties profilaktiski.
- Vai šī palielinātā finansējuma un reformu rezultātā rudenī atkal nebeigsies kvotas izmeklējumiem, valsts apmaksātajiem pakalpojumiem slimnīcās, nauda kompensējamajām zālēm? Vai būs krietni samazinājušās vai izskaustas rindas, bērniem patiešām pakalpojumi pieejami bez maksas un garām rindām?
- Nākamais gads ir tikai reformu sākums. Par nopietnāku finanšu palielinājumu un reformu ietekmi varēsim runāt tikai 2018. gadā. Kvotu izpilde šobrīd ir 105%, mums sistēmā vēl ir 23 miljoni eiro. Jā, ir slimnīcu biedrības paziņojums, ka 75% ārpus Rīgas esošo slimnīcu valsts apmaksātie pakalpojumi lielākoties nav pieejami jau no septembra, bet kvotas nav visās vietās vienādi izpildītas. Ilgi esam dzīvojuši sistēmā, kura stimulē deviņos mēnešos pārpildīt kvotas un tad kliegt, ka nav naudas, un tad novembra beigās, decembrī sistēmā tā tiek iemesta vēl. Bet jārunā nevis par kvotu izstrādi, bet par pacientu ārstēšanu.
- Domājat - tādēļ kvotas tik ātri izsmeļ, nevis vienkārši tāpēc, ka cilvēki slimo un viņiem šie pakalpojumi ir vajadzīgi?
- Tas ietekmē. Vēl ir nosacījums: ja izpildāt 107%, tad par tiem 7% naudu arī iedod klāt. Attiecīgi vadītājs saprot, ka 9,5 mēnešos jābūt izpildītiem 107% kvotu, tad nākamgad būs nauda par šiem 7% vairāk. Tas nav stāsts par pacientu ārstēšanu, bet par naudas menedžēšanu. Slimnīcas, valsts kapitālsabiedrības ilgu laiku vērtētas pēc to finansiālajiem rādītājiem, nevis ieguvuma pacientiem. Abām lietām - finanšu efektīvai izlietošanai un ieguvumam pacientam - jābūt līdzsvarā.
- Jautājuma būtība ir, vai pacientiem būs pieejami valsts apmaksātie pakalpojumi arī gada beigās?
- Precīzi plānojot pakalpojumus uz cilvēku skaitu reģionā, zinot saslimstību izplatību, tos var precīzi saplānot. Visam uzreiz naudas nepietiks. Bet, piemēram, radioloģiskie izmeklējumi Latvijā ir virs vidējā Eiropā, bieži veicam liekus izmeklējumus, kas ir neefektīva līdzekļu izlietošana. Šo lietu mēs ar eveselību un kvalitātes kritērijiem sakārtosim.
- Tātad noprotams, ka nākamgad būtisku uzlabojumu vai sistēmas izmaiņu vēl nebūs - tieši kā kritizē Vienotība un vēl citi, kas aizstāv obligātās privātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Tā nevarētu ainu izmainīt kardinālāk?
- Tad mēs liktu maksāt iedzīvotājiem no savas kabatas klāt, vidēji 30 eiro mēnesī - tas ir daudz, man tas nav pieņemami. Valsts funkcija ir rūpēties par iedzīvotāju veselību. Turklāt valstij tāpat būs jāsamaksā par visām sociāli neaizsargātajām grupām tāda pati likme, kādu maksā pārējie, un tam būs vēl nepieciešams papildu finansējums - jebkurā gadījumā arī valsts finansējumam jāpieaug. Mums vispirms jātiek līdz vismaz 12%, lai varam runāt par kaut kādu efektivitāti.
- Privātā obligātā apdrošināšana būtu nepopulārs lēmums. Šādi neizpaužas partiju cīņa par reitingiem? Redzat te arī politiskas spēles?
- Diemžēl tā šobrīd izskatās, ka tā nav tik liela rūpe par iedzīvotājiem kā par politisko konkurenci.
- Un kāda Latvijas Bankai tur interese, kas arī proponē privāto apdrošināšanu par 300 eiro gadā papildus valsts finansējumam?
- Administrēšanas izmaksas privātajai apdrošināšanai ir apmēram 10%, tas nozīmē, ka no ārstniecības procesā esošajiem apmēram 713 miljoniem eiro mēs privātajam sektoram atdodam vairāk nekā 70 miljonus. Es to redzu kā vēlmi privatizēt Latvijas medicīnu. Gruzija ir piemērs tam, kā pasliktinās virkne veselības rādītāju, veselības aprūpi atdodot privātās rokās. Tajā gadījumā runa pārsvarā ir par ārstēšanu, nevis veselības veicināšanu, kvalitāti.
Mēs visu laiku runājam par veselības sistēmu kā par melno caurumu, kur tikai tērējam. Veselība un izglītība ir divas lietas, kur visupirms ir vērts investēt, lai cilvēks var nest Latvijas tautsaimniecībai naudu. Tāpēc arī EK mums ļauj palielināt budžeta deficītu veselības nozares reformēšanai, lai pēc tam iegūtu tautsaimniecība.
- Turpināsiet iepriekšējā veselības ministra Gunta Belēviča pieteikto, bet īsti nerealizēto cīņu pret zāļu dārdzību un to cenu kāpumu?
- Tas ir darāmo darbu sarakstā, tā ir ļoti sarežģīta sfēra, pētām, ko var darīt, bet tā nav mana prioritāte.
- Jūsu prioritāte ir onkoloģija? Mediķi iebilduši, ka biežākie nāves cēloņi tomēr ir sirds asinsvadu slimības.
- Viena no prioritātēm ir onkoloģija, kur ieguvums pacientiem ir visātrāk sajūtams. Man gribētos skaidri salikt procesus ar ģimenes ārstiem, lai pacienti saprot, kas tālāk ar viņiem notiek. Ja ir atklāta slimība, lai pēc tam cilvēks neiziet uz ielas nesaprašanā, kur dabūt visus izmeklējumus, bet ģimenes ārsts ieraksta eveselības programmā datorā diagnozi un viņam parādās trīs tuvākās vietas, kur saņemt pakalpojumu, kas ir sakombinēts un pieejams vienā dienā - valsts iepirktu šādus komplektiņus, un izmeklējumu atbilde aizietu ģimenes ārstam, un viņš nozīmētu tālāko ārstēšanu. Citādi nereti pacients kaut ko līdz galam neizdara, neizmeklējas un vienkārši pazūd.
Vēl man ļoti gribētos, lai mēs neinvestētu nepareizi, neplānojot, nedomājot, kā tas ir ar eveselības projektu - 9 gados 11 miljoni! Pārāk ilgs un pārāk slikti menedžēts projekts. Mēs investējam operāciju zālēs visā Latvijā, tostarp, kur nav ne cilvēkresursu, kas strādā, ne pacientu, kam nepieciešamas tāda līmeņa operāciju zāles. Jābeidz šādas nepārdomātās investīcijas, ko mums pārmet arī eksperti. Jāsaliek precīzi karte, kādi pakalpojumi kur Latvijā ir pieejami. Mums ļoti pietrūks rehabilitācijas pakalpojumu un paleatīvo pakalpojumuu pacientiem, kurus vairs nevar izārstēt, bet kam tik un tā vajadzīgs medicīnisks atbalsts, mums pietrūkst sadarbības ārstniecība+sociālais pakalpojums, jo īpaši veciem cilvēkiem.
- Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība ieteikusi neapmaksāt Pasaules bankas ekspertu pētījumu par veselības aprūpes sistēmu Latvijā, uzskatot, ka tas ir nekvalitatīvs, neatbilst reālajai situācijai un nedodot praktisku pamatu strukturālajām reformām. Jūsuprāt, tas 1,3 miljonus eiro vērts?
- Šo pētījumu esmu saņēmusi kā mantojumu. Mani izbrīna Slimnīcu biedrības paziņojums, ņemot vērā, ka dati, kas tika doti analīzei, Nacionālajā veselības dienestā saplūst no slimnīcām. Pētījums parāda, cik mums ir sliktas kvalitātes dati, nav vienotas datu bāzes, kas ir jāsakārto. Varbūt grūti pieņemt ir šā pētījuma kritiku par kvalitātes lietām, kas nav tik labas, kā domājām. Bet references, ko viņi ir devuši, salīdzinot ar Eiropas valstīm, ir ļoti korektas, un ir ļoti daudzi pieņemami secinājumi.
- Piemēram, kādām vērtīgām atziņām sekosiet, ieviešot reformas?
- Visupirms par sarežģītām manipulācijām, tajā skaitā operācijas, dzemdības, invazīvās manipulācijas, ko nevar veikt vienu, divas reizes gadā, jo zūd iemaņas. Lai uzlabotu kvalitāti un katrs iedzīvotājs saņemtu vienādi kvalitatīvu pakalpojumu, nevar visur Latvijā notikt viss. Reģionālajās slimnīcās jāveido viena veida pakalpojumi, universitātes slimnīcās - centralizēti, ļoti sarežģīti pakalpojumi, un tur, kur ir hronisko speciālistu aprūpe, ir cits līmenis.
Sniegts arī skaidrs sadalījums, kam jānotiek stacionāri, kam ambulatori. Finansēšanas kārtība, kurā noteikta lielāka samaksa par ambulatoriem pakalpojumiem, ļoti sarežģītas lietas stimulē izvilkt ārā ambulatori, un tas ir bīstami pacientam. Sniegtas daudzas vērtīgas atziņas par pacienta drošību, kartējumu, laiku, kādā pacientam jāsaņem neatliekamā palīdzība, un visērtāko veidu, kā to izdarīt, balstoties uz esošo infrastruktūru. No katras grāmatas var paņemt vismaz vienu teikumu, un te ir daudz vairāk nekā viens teikums. Tur ieguldīts liels darbs ieguldīts, turklāt jāņem vērā, ka mums arī investīciju nauda infrastruktūrai tiek dota no Eiropas.
- Tad nav kur likties, jāmaksā!
- Precīzi!